Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 23. jūlijā LETA publicēja toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa interviju, kurā šis prezidents — ļoti netipiski mūsu valsts augstākajiem vadītājiem — mēģināja iezīmēt programmatiskus uzstādījumus nākotnei. Kas no tiem 10 gadu garumā beigās iznācis?

Ar virsrakstu “Prezidents: Tuvākie pāris gadi nesīs izmaiņas, kuras pat prātā nenāk” pirms desmit gadiem LETAs publicētā intervija Lāsmai Grundulei satur vairākas tālejošas prognozes.

Andris Bērziņš pirms ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā (atpakaļejošā secībā) bija Saeimas deputāts, sekmīgs ekonomists, “Unibankas” vadītājs pirms tās kļūšanas par “SEB”, bet 1990. gada 4. maijā A. Bērziņš bija viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu un izstāšanos no PSRS.

Viņš 2012. gadā prognozēja: “Tuvākie pāris gadi pasaulē nesīs tādas izmaiņas, kuras pat prātā nenāk un kuru dēļ Latvijā un Eiropā būs jāveido jaunas rīcībspējīgas varas struktūras. […] Es jums varu droši apgalvot, ka pasaule būs izmainījusies, būs pavisam cita uzbūve un citas vajadzības. Esmu par to pārliecināts,” teica prezidents, kurš uz to brīdi bija trīs gadus nostrādājis Latvijas Republikas augstākajā amatā.

Būdams ekonomists pēc specialitātes, A. Bērziņš citēja SVF novērtējumu par Eiropas Savienības institūcijām, kā arī Latvijas iespējām rīkoties “ārpus kastes” un pašai uzstādīt savus mērķus. “Starptautiskā Valūtas fonda paziņojumā teikts, ka “Eiropa runā, bet nerīkojas”. Es pieļauju, ka daudzu Eiropas pārvaldes struktūru konstrukcija pati par sevi neļauj rīkoties. Būs jāveido struktūras, kas ir rīcībspējīgas. Tajās struktūrās Latvijai būs liela nozīme. Es ceru, ka mēs tagad esam pietiekami izglītoti un sagatavoti, lai varētu tur piedalīties un teikt savu vārdu,” sacīja A. Bērziņš.

Desmit gadus pēc šīs intervijas varam pilnībā atzīt, ka tā laika Valsts prezidenta Andra Bērziņa vārdi piepildījušies pilnā mērā, pat vairākkārtīgi.

Pirmkārt, Eiropa ir pārveidojusies “līdz nepazīšanai”, “būs pavisam […] citas vajadzības” — tieši tā, kā toreizējais prezidents prognozēja. Eiropu ietekmēja ne tikai migrantu plūdi kopš 2015. gada un koronavīrusa problēmas: Krievija anektēja Krimu un sarīkoja karu Donbasā 2014. gadā, līdz šogad izlēma sākt pilnmēroga karu pret ukraiņiem. Sekas šiem notikumiem jūt ne tikai tiešajās kaimiņvalstīs, bet visā kontinentā. Vajadzība tagad jau ir apvaldīt ne vien parastās džihādistu un citu teroristu bandas — tagad jau nepieciešams nolikt pie vietas kodollielvalsti ar pasaulē otro lielāko armiju.

Otrkārt, “tuvākie pāris gadi pasaulē nesīs tādas izmaiņas, kuras pat prātā nenāk, un kuru dēļ Latvijā un Eiropā būs jāveido jaunas rīcībspējīgas varas struktūras” — arī šie vārdi ir piepildījušies pilnā mērā. Ne tikai Putina iebrukumi Ukrainā, bet arī ASV lēmums atstāt Afganistānu, notikumi Kazahstānā šī gada sākumā vai ilggadējās miera uzturēšanas misijas Āzijā un Āfrikā, kur piedalās Latvijas militārie eksperti — šādi notikumi vienlaikus nozīmē rīcībspējīgas varas īstenošanu.

Neatkarīgi no tā, cik šādas struktūras ir formalizētas vai uzliktas uz papīra, Latvijai ir starptautiski nopelni to īstenošanā. Latvija ir sava izmēra valstij netipiski aktīva diplomātijā, jo īpaši Ukrainas starptautiskajā aizstāvībā no agresora, bet ne tikai. Mūsu karavīri un armijas instruktori darbojas ne tikai Ukrainā, bet darījuši to arī Afganistānā, Irākā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs un pat Mali, Libērijā un Centrālāfrikas Republikā. Tagad jau tie ir Latvijas civilie eksperti, kas strādā EDSO un citās misijās ārvalstīs, nevis atplestām mutēm klausās atbraukušo ārzemnieku pamācībās Latvijai.

Treškārt, “Eiropa runā, bet nerīkojas” — arī tā diemžēl izrādījusies taisnība, un nekas to nav parādījis labāk kā “veco” Eiropas Savienības dalībvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tās prezidents Volodimirs Zelenskis regulāri izsaka pateicību Polijai un Baltijas valstīm, taču pārējās reālu palīdzību sniedzošās valstis ir ārpus ES — Apvienotā Karaliste, Kanāda, ASV, pat Norvēģija palīdz vairāk nekā jebkura no tipiskajām “vecajām” ES dalībvalstīm.

Visbeidzot, A. Bērziņa teiktais: “Būs jāveido struktūras, kas ir rīcībspējīgas. Tajās struktūrās Latvijai būs liela nozīme. Es ceru, ka mēs tagad esam pietiekami izglītoti un sagatavoti, lai varētu tur piedalīties un teikt savu vārdu!” Šī gada pavasarī, kad pirmie Krievijas triecieni Kijivai, Harkivai, Čerņihivai bija atsisti, Ukrainas prezidents piedāvāja jaunu formātu valstu sadarbībai, ko tobrīd nodēvēja par “24/7” — tā būtu kaut cik rīcībspējīgu 24 valstu kopa, kas 7 stundu laikā spētu nosūtīt palīdzību citām valstīm briesmīgu nelaimju (ne tikai kara vai terora, bet arī zemestrīču, meža ugunsgrēku, tehnogēnu katastrofu utt.) gadījumos.

Protams, ka mēs un citi Ukrainas atbalstītāji uzņēmām šo ideju pozitīvi, tā kā ar laiku gaidāms tās turpinājums. Cita, jau pirms vairākiem gadiem izteikta, ir t.s. “Intermarium” ideja — valstu savienība, kas sniegtos no Baltijas līdz Melnajai jūrai, mazākajā variantā ietverot Baltiju, Poliju un Ukrainu, taču (vēlams) arī Rumāniju, Čehiju, Slovakiju, Moldovu un citas līdzīgi domājošas valstis. Lai arī šāda “Intermarium” savienība vēl nav formalizēta, mēs redzam, ka praksē šīs valstis jau koordinē visu ārpolitiku un aizsardzības plānus, bieži vien arī ekonomiskos jautājumus.

Līdz ar to desmit gadu laikā toreizējā prezidenta A. Bērziņa tobrīd tālejošās prognozes ir piepildījušās ar uzviju. Tas kopumā spilgti ilustrē vidusmēra Latvijas politiķu un amatpersonu nespēju (vai pat nevēlēšanos) izteikt jebkādas tālejošas nākotnes prognozes, kur nu vēl mēģināt šo nākotni veidot kaut cik apzinātos virzienos.

Novērtē šo rakstu:

82
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...