Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starptautiskās lidostas Rīga darbinieku totālās izspiegošanas skandāls pēc Drošības policijas veiktas divarpus gadu ilgas izmeklēšanas faktiski beidzies ar čiku: pēc sākotnējās dāsnās aizdomās turēto statusa piešķiršanas nule kriminālprocess izbeigts pat pret odiozāko šīs lietas personāžu – bijušo lidostas Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu.

Ilga un sistemātiska izspiegošana

Publiski par totālo sarunu noklausīšanos kļuva zināms 2013. gadā, kad novembra beigās valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta „Rīga” valde pieņēma lēmumu par lidostas Drošības departamenta vadītāja, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības jautājumu ekspadomnieka R. Lazdiņa un divu viņa padoto – bijušā policijas darbinieka Inta Rubeža un bijušā Rīgas Centrālcietuma darbinieka Andra Savko atstādināšanu. Tika arī paziņots, ka Drošības policijā saistībā ar atklātajiem faktiem ir sākts kriminālprocess.

Lēmuma pamatā bija tolaik Alda Mūrnieka vadītās lidostas valdes saņemtās ziņas, ka šie trīs valsts kapitālsabiedrības darbinieki ar tehniskiem līdzekļiem gadiem ilgi izspiegojuši gan visus lidostas valdes locekļus, gan lidostas darbiniekus, tostarp visu departamentu vadītājus, gan uzņēmējus un pat tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri strādā lidostā. Lēmumu par trijotnes atstādināšanu parakstīja toreizējais lidostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Andis Damlics.

Pēc tam vairākas nedēļas pārsteidzoša informācija bira kā no pārpilnības raga: atklājās, ka par lidostas Drošības departamenta līdzekļiem tikusi iegādāta gan aparatūra, kas ļauj noklausīties darbinieku telefonsarunas, gan speciālā programmatūra, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt elektronisko saraksti. Ar šo ierīču un programmu palīdzību tad arī lidostā notikusi totālā izspiegošana.

Lidostas drošībnieki kontrolējuši pat valsts augstāko amatpersonu, kā arī politiķu un citu personu izlidošanu un ielidošanu caur lidostu Rīga, par viņu pavadītājiem un sagaidītājiem saglabājot videoierakstus, kas attiecas gan uz oficiālām vizītēm, gan privātiem braucieniem. Kontrolēti arī valsts tiesībsargājošo iestāžu un drošības iestāžu amatpersonu lidojumi.

Īpatnā izmeklēšanas virzība

Taču jau drīz parādījās nianses, kas lika domāt par to, vai gadījumā datus no R. Lazdiņa organizētās apjomīgās informācijas plūsmas nav smēlušies arī atsevišķi Drošības policijas darbinieki – turklāt ne tikai valstisku, bet arī savtīgu komerciālu apsvērumu vadīti. Jau 2014. gada vasarā publiski tika izteikti pieņēmumi, ka Drošības policijas darbības rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām R. Lazdiņam un viņa padotajiem.

Astoņi noklausītie, kuru vidū bija arī piecas augsti stāvošas lidostas Rīga amatpersonas, 2014. gada jūnija sākumā bija spiesti vērsties Drošības policijā ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot viņus atzīt par cietušajiem šī kriminālprocesa ietvaros. Taču no Drošības policijas izmeklētāja Iļjas Boronovska tika saņemts atteikums: "Izvērtējot iesniegumā minētus apstākļus un kriminālprocesa materiālus kopumā, nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums.”

Papildus šai Drošības policijas izmeklētāja atbildei iesnieguma autoriem aizdomas bija radījuši arī I. Boronovska uzdotie jautājumi pratināšanās, kas viņiem likuši domāt par izmeklēšanas virzīšanu R. Lazdiņam labvēlīgā gultnē. Drošības policijas izmeklētāju, piemēram, vairāk bija interesējuši nevis apstākļi, kuros lidostas darbinieki cietuši no nesankcionētās izspiegošanas, bet gan – kuras personas viņus pamudinājušas vērsties tiesībsargāšanas iestādēs ar šādu iesniegumu.

Tikai pēc prokuratūras iejaukšanās 2014. gada nogalē Drošības policija bija spiesta iesnieguma autorus atzīt par cietušajiem. Taču vienlaikus tika atrasti arī citi iespējami vainīgie: par aizdomās turamajiem kļuva vesela virkne dažādos laikos lidostas vadībā bijušo amatpersonu, kurām izrādījās saistība ar speciālās aparatūras iegādi, - tostarp ne tikai A. Mūrnieks, bet arī A. Damlics, kurš 2013. gada nogalē bija tieši tas, kas atstādināja no amatiem R. Lazdiņu un viņa padotos.

Viņiem visiem Drošības policija inkriminēja amatpersonas bezdarbību. Piemēram, valdes locekle Arta Duntava saskaņojusi attiecīgās sarunu ierakstu aparatūras iepirkumu, valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse parakstījis iepirkuma līgumu, bet valdes locekļi Agris Balodis un Raimonds Rožkalns, pēc kura iesnieguma 2013. gadā decembrī šis kriminālprocess vispār tika sākts, laikus neesot atklājuši, ka aparatūra tiek izmantota nelikumīgai sarunu noklausīšanai.

Trīs nevainīgi drošībnieki

Apsūdzības izvēršana pret noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām amatpersonām izskatoties pēc Drošības policijas mājiena „labāk ne par vienu pārkāpumu neziņot, jo tiksi sodīts pats”, - tā pēc aizdomās turētā statusa noteikšanas paziņoja A. Balodis, savukārt A. Luhse notikušo komentēja vēl īsāk: „Pilnīgas muļķības! Idiotisms!"

Taču A. Luhses notiekošā raksturojums izrādījās tikai daļēji patiess: pret viņu pašu prokuratūra kriminālprocesu izbeidza 2015. gada nogalē, taču vienlaikus tas tika izbeigts arī pret vienu no noklausītāju trijotnes – drošībnieku A. Savko.

Prokurors Džeralds Pooks bija secinājis – A. Savko gluži vienkārši esot „izpildījis savus darba pienākumus un tiešā priekšnieka rīkojumu", uzticīgi "paļaujoties, ka lidostā visi rīkojumi un visas darbības tiek veiktas likumīgi". Neesot „konstatēts, ka A. Savko būtu tīši, apzinoties, ka rīkojas nelikumīgi, piekļuvis pa telekomunikāciju tīklu pārraidāmās informācijas noslēpumam”.

Tagad, pusgadu vēlāk, kriminālprocess tā daļā ir izbeigts arī pret pārējiem diviem lidostas drošībniekiem – R. Lazdiņu un I. Rubezi, tā faktiski apstiprinot jau pirms diviem gadiem izteiktos pieņēmumus, ka izmeklēšanas gaita liecina par centieniem kriminālprocesu izbeigt bez sekām R. Lazdiņam un viņa padotajiem.

Tā paša prokurora Dž. Pooka pamatojums lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu pret izspiegotājiem, - viņš konstatējis, ka abu darbības ir tikušas veiktas „amata aprakstos paredzēto pienākumu izpildei, ar mērķi nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību, novērst korupcijas riskus un apdraudējumus lidostas darbībai, nevis kādām citām vajadzībām ārpus darba pienākumu izpildes”.

Vainīgi nevis izspiegotāji, bet iespējas devēji?

Tāpat prokurors secinājis, ka abi esot tikai saņēmuši no A. Savko (pret kuru kriminālprocess izbeigts jau iepriekš) „elektronisko datu, ko bija apkopojis un ierakstījis lidostas IT departaments, kontroles rezultātā iegūto informāciju”, turklāt visi trīs drošībnieki esot dzīvojusi stingrā pārliecībā, ka visas sistēmas „ir ieviestas un tiek izmantotas stingrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem”. Neviens viņus arī neesot brīdinājis, ka šī fizisko personu datu apstrāde notiek neatbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, tas ir, bez izspiegoto „nepārprotamas piekrišanas savu personas datu apstrādei”.

Saskaņā ar Dž. Pooka secināto visi trīs drošībnieki spējuši lidostas darbiniekus izspiegot tikai tāpēc, ka viņiem šādu iespēju devusi „lidosta ar IT departamenta starpniecību ar pašas iepirktu iekārtu” un nevis viņiem, bet „tieši lidostai bija jānodrošina iepirktās sistēmas darbība atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tieši lidosta bija atbildīga par šādas iekārtas izmantošanu, neievērojot normatīvo aktu prasības.”.

Līdz ar to par visu atbildīga esot lidosta Rīga, kas „pieļāvusi neattaisnojamu nevērību, nenodrošinot iekšējo normatīvo regulējumu šādas sistēmas izmantošanai”, savukārt drošībniekiem neesot bijis nekādas vēlmes ar nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Tādējādi kriminālprocesā, pēc Dienas rīcībā esošām ziņām, pāri vairs palikuši tikai trīs lidostas vadības pārstāvji, kuri saskaņā ar Drošības policijas un prokuratūras viedokli devuši drošībniekiem darbinieku izspiegošanas iespēju, bet neesot viņiem pietiekami skaidri norādījuši, ka nelikumīgi izspiegot citus cilvēkus nav pieļaujams, - tie ir A. Mūrnieks, A Damlics un vēl arī IT departamenta vadītājs Aldis Ešmits.

Cietušie prasa nomainīt prokuroru

Taču teorētiski pastāv iespēja, ka ar triju „grēkāžu” stāšanos tiesas priekšā totālās izspiegošanas skandāls varētu arī nebeigties: vairāki lidostas darbinieki ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar sūdzību, pieprasot ne tikai atcelt Dž. Pooka lēmumu, bet arī nomainīt šo prokuroru kā procesa virzītāju un izvērtēt viņa atbildību.

Viņi sūdzībā norāda: nav šaubu, ka ir noticis noziegums - nelikumīga sarunu ierakstīšana un noklausīšanās, savukārt pirmstiesas izmeklēšanas laikā precīzi noskaidrots, ka tieši R. Lazdiņš un I. Rubezis uzdevuši A. Savko slepus noklausīties lidostas darbinieku stacionāro telefonu sarunas un pēc tam vairāk nekā gadu iepazinušies ar šo sarunu ierakstiem, tos ne tikai atskaņojot, bet arī lejuplādējot.

Cietušie arī norāda, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir stingri noteikta kārtība par to, kā tiek veikta telefonsarunu ierakstīšana un noklausīšanās slēptā veidā, kā arī noteikti tiesību subjekti, kas ir tiesīgi veikt šādas darbības, starp kurām nav minēta ne lidosta, ne tās struktūrvienība – Drošības departaments.

„Raimondam Lazdiņam kā bijušajam Ministru prezidenta padomniekam drošības jautājumos un Intam Rubezim ar vairāk kā 20 gadu stāžu Valsts policijā tas nepārprotami ir zināms,” norādīts sūdzībā, vēl piebilstot, ka R.Lazdiņš kā Drošības departamenta direktors, un I.Rubezis kā departamenta Analītiskās nodaļas vadītājs bija labi informēti par to, kādu personas datu apstrāde ir reģistrēta, bet kādu - nav.

„Tas nozīmē, ka Raimonds Lazdiņš un Ints Rubezis minētās darbības ir veikuši ar nodomu (tīši) un apzinājušies savu darbību kaitīgumu un to, ka šādu personas datu apstrāde slēptā veidā, neinformējot datu subjektu par viņu datu apstrādes nepieciešamību, neinformējot par skaidru mērķi un nepieciešamību apstrādāt datu subjekta datus, ir pretlikumīga,” secina totālajā izspiegošanā cietušie. Nu viņi gaida, ko lems Ģenerālprokuratūra.

Nenoziedzīgā izspiegošana: ko konstatēja prokuratūra

„Pirmstiesas izmeklēšanas laikā kriminālprocesā, pamatojoties uz pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtajiem pierādījumiem, 2015.gada 23.jūlijā un 2016.gada 26.janvārī tika saukts pie kriminālatbildības Lazdiņš Raimonds par to, ka viņš laika posmā no 2012.gada vasaras līdz 2012.gada 5.oktobrim, būdams valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta “Rīga” Drošības departamenta direktors, zinot, ka lidostā notiek tālruņu sarunu ierakstu sistēmas NICE Recording Express 6.2.7. iepirkums, deva norādījumu viņa tiešā pakļautībā esošajam lidostas Drošības departamenta Analītiskās nodaļas vadītājam Intam Rubezim vienoties ar lidostas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktoru Raimondu Arāju par ierakstu sistēmas faktisko izmantošanu Drošības departamenta vajadzībām.

Laika posmā no 2012.gada 5.oktobra līdz 2012.gada 8.oktobrim R. Lazdiņš deva rīkojumu I.Rubezim uzsākt izmantot lidostas IT departamenta doto pieeju NICE Recording Express 6.2.7. sistēmā veiktajiem lidostas darbinieku stacionāro tālruņu sarunu ierakstiem un veikt iepazīšanos ar lidostas IT departamentā ierakstīto lidostas darbinieku stacionāro telefonu sarunu saturu, tās atskaņojot, un informēt R. Lazdiņu par šo sarunu saturu, nepārliecinoties par to, vai lidostas darbinieku personas datu apstrāde tiks veikta, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības.

Saņemot R.Lazdiņa rīkojumu, I. Rubezis, nepārliecinoties par to, ka personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, uzdeva viņa tiešā pakļautībā esošajam lidostas Drošības departamenta Analītiskās nodaļas analītiķim Andrim Savko izmantot lidostas IT departamenta doto pieeju NICE Recording Express 6.2.7. sistēmā veiktajiem lidostas darbinieku stacionāro tālruņu sarunu ierakstiem un veikt iepazīšanos ar lidostas IT departamentā ierakstīto lidostas darbinieku stacionāro telefonu sarunu saturu, tās atskaņojot, informējot I.Rubezi par šo sarunu saturu, kurš šo informāciju nodeva R. Lazdiņam.

Kā rezultātā, laika posmā no 2012.gada 9.oktobra līdz 2013.gada 5.decembrim R.Lazdiņš tīši pārkāpa pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpumu, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1.daļas prasības, tas ir nesaņemot datu subjekta piekrišanu, saņemot informāciju no I. Rubeža par lidostas IT departamenta NICE Recording Express 6.2.7. sistēmā ierakstīto un A. Savko atskaņoto lidostas darbinieku tālruņu sarunu saturu, tādējādi ar savu rīcību tīši pārkāpjot pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpumu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personu interesēm, R. Lazdiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 144.panta 1.daļā.”

No Rīgas rajona prokuratūras prokurora Džeralda Pooka lēmuma

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...