Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Totalitārisma vilinājums

Aleksandrs Giļmans, Nepilsoņu kongresa pārstāvis
21.03.2016.
Komentāri (42)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikvienai propagandai ir Ahileja papēdis: tās varoņi un tās naida objekti, kā likums, ir ļoti līdzīgi viens otram. Šodienas briesmīgie ienaidnieki burtiski kopē pagātnes drosmīgo cīnītāju izturēšanos.

Tēvijas propagandai tas šajā ziņā ir ļoti raksturīgi. Pērn visa valsts apsveica deviņdesmitajā dzimšanas dienā nelokāmo disidenti Lidiju Doroņinu-Lasmani. Drosmīgā sieviete nepagurdama nesa tautiešiem brīvības vārdu. Okupācijas režīms viņu par to lika savos moku kambaros, bet nesalauza.

Maksims Koptelovs ir trīs reizes jaunāks. Sabiedrībā viņam nekādi laimes vēlējumi trīsdesmit gados jubilejā neskanēja. Taču viņa dzīvē jau ir bijušas kratīšanas un aizturēšanas, drīz būs arī moku kambari. Protams, Rīgas cietums ir daudz komfortablāks nekā Vorkutas un Mordovijas lēģeri. Arī soda laiks ir īsāks. Taču pārāk maigie citādi domājošo vajāšanas trūkumi tiks novērsti – Saeimā nonākuši Krimināllikuma grozījumi, un nākamie disidenti tik viegli cauri netiks.

Pati par sevi Doroņinas-Lasmanes un Koptelova darbība ir tikpat līdzīga kā izlūka varoņdarbi un spiega intrigas. Viņa sapņoja par Latvijas neatkarību nopietni, viņš par Latvijas apvienošanu ar Krieviju – pa jokam. Abi izmantoja vienu un to pašu metodi: izplatīja savas noziedzīgās idejas ar tādiem līdzekļiem, kādus pieļāva viņu laikā pieejamā tehnika.

Abi nekādā gadījumā nevēlējās varmācību. Abu idejas bija kategoriski nepieņemamas viņu laikabiedru nomācošam vairākumam: padomju cilvēkiem – Latvijas atvienošanās, Latvijas cilvēkiem – neatkarības zaudēšana. Līdzīgas iniciatīvas ne reizi vien tikušas iztiesātas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tā nemainīgi konstatējusi: ikviens viedoklis, kurš nesatur aicinājumu uz vardarbību, lai cik ar tas vairākumam liktos nepopulārs un šokējošs, ir politiskās debatēs pieļaujams.

Bet, neraugoties uz to, tā pati sabiedrība, kura pilnīgi pelnīti cildina Doroņinu-Lasmani, ir gatava atņemt brīvību Koptelovam. Iespējams, tāpēc, lai pēc gadiem 60 celtu viņu uz pjedestāla un sajūsmināti izjautātu par grūtībām ceļā uz mērķa piepildījumu.

Viena no kliedzošākajām cildenās pagātnes un apkaunojošās tagadnes pretrunām ietverta attiecībās ar tautiešiem ārzemēs. Lūk, drosmīgie tautfrontieši dodas pie trimdas latviešiem pēc politiska un materiāla atbalsta. Lieliska tautas vienotība pār barjerām!

Toties krievu ļaunprāši no Latvijas virina Krievijas iestāžu durvis, diedelēdami Jūdasa grašus savai graujošajai darbībai pret mūsu valsti. Nav robežas nodevēju un viņu impērisko manipulētāju zemiskumam! Par to modrie Latvijas žurnālisti uzņēmuši atmaskojošu filmu Ģenerālais plāns.

Un te, lūk, propagandisti var nonākt lamatās. Kamēr viņi jauc galvu tautai, viss viņiem izdodas. Pagātnes veikuma slavēšanas un tagadnes darbu nosodīšanas ekspresija padara šajā tekstā minētos salīdzinājumus par zaimiem, kādus var atļauties vien nedaudzi ienaidnieki.

Daudz bīstamāk ir pašiem noticēt savai propagandai. Tā, kā to savulaik darīja padomju vara Latvijā. Bet tieši šis risks šodien ir milzīgs. Ģenerālā plāna scenāriste Sanita Jemberga ir ļoti sarūgtināta par to, ka Nils Ušakovs izvairījās no dalības filmas apspriešanā. "Mums nepieciešama diskusija nevis ar margināļiem, kuri parādīti filmā, bet ar tiem, kuri pārstāv krievvalodīgo vairākumu," viņa saka.

Cik pazīstama atziņa! Tieši tā sprieda arī padomju ideologi. Proti – margināļi Gunārs Astra un Lidija Doroņina-Lasmane (Aleksandrs Gapoņenko un Vladimirs Lindermans) nav nopietni ņemami – viņi vienkārši jāiesēdina. Ir jārunā ar tiem, kuri patiešām pārstāv lojālos latviešus (krievus), – Anatoliju Gorbunovu un Jāni Peteru (Nilu Ušakovu un Sergeju Dolgopolovu).

Šodien mēs zinām, kā viss beidzās. Līdzko varas pozīcijas sašūpojās, noskaidrojās, ka Astra un Doroņina-Lasmane no vienas puses un Gorbunovs ar Peteru no otras ir faktiski vienādi domājoši. Protams, pirmie nicina otros, toties otrie pamanījās palikt augšā, neraugoties pat uz radikālām režīma izmaiņām. Un intuīcija man vēsta, ka tad, ja Koptelova sapnis piepildītos, autonomās Krievijas republikas Latvijas priekšgalā būtu tieši Gorbunova un Petera kloni, kuriem jau ir vadoša darba pieredze neatkarīgā Latvijā.

Taisnības labad jāteic, ka Latvijas elite ir piesardzīgāka nekā padomju un pārlieku neuzticas Saskaņai, nelaižot to pie varas. Toties paši saskaņieši izturas tieši tā, kā Gorbunovs Atmodas sakumā: kritizē radikāļus savās rindās, apliecina lojalitāti vienlaikus valstij un saviem ar valsti neapmierinātajiem vēlētājiem, akurāti manevrē saskaņā ar acumirkļa prasībām.

Vienu vārdu sakot, rēķināties ar Ušakovu kā ar partneri vienotas Latvijas sabiedrības veidošanā ir tikpat pārsteidzīgi, kā savulaik rēķināties ar Gorbunovu vienotas padomju tautas veidošanā. Taču sliktāks ir kas cits: piemērotas kandidatūras Latvijas krievu vidē vienkārši nav. Protams, parlamentā sēž tādi pareizi biedri kā Aleksejs Loskutovs vai Andrejs Judins. Pēdējais lien no ādas laukā, lai iesēdinātu visādus koptelovus. Vai tiešām viņi jums nevienu neatgādina?

Vai tiešām jūs esat aizmirsuši nelokāmo PSRS aizstāvi Alfrēdu Petroviču Rubiku, kurš nosēdēja sešus gadus par savu pārliecību? Taču arī saistībā ar viņu viss nav viennozīmīgi.

Iznācis no cietuma, Rubiks vadīja galējai opozīcijai piederīgo Sociālistisko partiju. Taču viņa opozīcija pastāvēja pieļaujamā – ekonomiskā – formā. Nacionālos jautājumos viņš vairs nebija kangars. Viņš uzvedās īsti Gorbunova stilā: nosodīja tos, kas cīnījās pret skolu reformu, uzstājās pret valodas referendumu. Septiņdesmit četru gadu vecumā Rubiks kļuva par Eiroparlamenta deputātu un tur bija daudz tuvāks latviešu kolēģiem nekā svešiniekiem Mirskim un Ždanokai. Judinam šodien ir tikai 46. Vai mums ir garantija, ka pēc trīsdesmit gadiem viņš neatgriezīsies pie savas tautas?

Ir rupja, taču precīza krievu paruna: "Lai kā arī vilku nebaro, viņš vienalga skatās uz mežu." Tā ļoti precīzi apraksta to, kam liels vairums cilvēku dod priekšroku saistībā ar nacionālo. Proti, to, ka tautieši mums vienmēr tuvāki nekā citas izcelsmes līdzpilsoņi. Pat, ja tautiešiem kaut kādu iemeslu dēļ ir naidīgas valsts pase.

Šodien vilka no parunas uzvedības modelis pat ierakstīts Satversmes ievadā: "Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem..." Savadi būtu gaidīt no cittautiešiem citu sapņus.

Man nav šaubu, ka tad, ja Latvijā pēkšņi parādītos zaļie cilvēciņi, viņus sajūsmināti sagaidītu apmēram tikpat ļaužu, cik nobalsoja par krievu valodu referendumā pirms četriem gadiem. Taču – pat kopā ar nepilsoņiem šo pieaugušo nebūtu vairāk par pusmiljonu. Pret tādu notikumu pavērsienu uzstātos vairāk nekā 820 tūkstoši vēlētāju – latviešu. Arī tikpat, cik minētajā referendumā.

Tieši šis apstāklis ir mūsu republikas neatkarības garantija: tā ir vajadzīga Latvijas pilsoņu vairākumam. Tāpēc, lai cik arī mēs neklaigātu par nepārejošo Krievijas agresivitāti, tā ne reizi nav iejaukusies to teritoriju notikumos, kur nevar rēķināties ar nomācoša iedzīvotāju vairākuma atbalstu.

Taču daudziem līdzpilsoņiem šī vienkāršā patiesība nez kāpēc liekas nepieejama. Nacionālā elite pastāv acīmredzamā histērijā un arvien vairāk ļaujas totalitārisma vilinājumam. Protams, ir vienkāršāk aizliegt citādu domāšanu un visus neapmierinātos ietupināt. Tomēr, mīļie latvieši, totalitārs rāmums ir mānīgs un nedrošs. Padomju vara par to pārliecinājās pati uz savas ādas. Vai ir vērts atkārtot tās kļūdas? Jo vairāk, ja nav reālu draudu.

Pārpublicēts no delfi.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...