Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.

Kā jau sabiedrotajam pieklājas, Putins uz 24.jūnija parādi uzaicināja arī savu kaimiņvalsts galvu – Aleksandru Lukašenko. Abus saista daudz kopīgu lietu, ja runājam par vadības stilu un ilgdzīvotspēju varas virsotnē. Tomēr pēdējā laikā tik siltās abu valstu vadītāju attiecības nedaudz sašķobījās, jo Lukašenko nevēlējās kļūt par Putina vasali, tādējādi ļaujot viņam ieņemt vēl ietekmīgāku amatu, uz ko Putins atbildēja viņam raksturīgā stilā – piegrieza krānu (te domāti naftas produktu un gāzes piegādes).

Jāatzīmē, ka tieši Lukašenko nevēlēšanās kļūt par Putina vasali vislielākā mērā sekmēja Krievijas Konstitūcijas grozījumu izstrādi, lai Putins saņemtu ko vēlas – turpinātu valdīt. Bet nu, ja jau reiz Putins aicina, tātad – uzskata Lukašenko par savu draugu un sabiedroto. Tomēr faktiskā abu uzvedība liecināja pavisam par ko citu:

Svinīgā pasākuma sākumā, kad Putins piecēlās, lai noklausītos Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu ziņojumu, ka parādei viss sagatavots, kājās piecēlās visa izmeklēto viesu tribīne, taču Aleksandrs Lukašenko pat nepakustējās. Pēc parādes, kad Putina uzaicinātie reģiona valstu līderi stājās vienā rindā, lai noliktu ziedus pie Nezināmā karavīra kapa Aleksandra dārzā, Lukašenko demonstratīvi samainījās ar citu cilvēku, lai nebūtu jāstāv blakus Putinam. Video no pasākuma liecina, ka Putins šo žestu pamanīja.

Ceļā uz Nezināmā karavīra kapu Putins sarunājās ar Kazahstānas, Uzbekistānas, Moldāvijas un Tadžikistānas līderiem, taču Lukašenko turējās atstatus un runās neiesaistījās. Baltkrievijas ziņu portāla korespondents pamanīja, ka Putins, sasveicinoties ar sabraukušajiem, nepaspieda roku 15 gadus vecajam Nikolajam Lukašenko, kurš ar tēvu sēdēja pirmajā skatītāju rindā.[1]

Viss iepriekš minētais ir it kā nenozīmīgi sīkumi, bet pasaka daudz ko. Jāatzīst, ka jau iepriekš abi valstu vadītāji bija pamanījušies apmainīties kā ar savstarpējām “laipnībām”, tā arī zemtekstu darbībām, piemēram, hokeja spēlē, kurā tikai Putinam bija komandas kapteiņa krekliņš.

Labi, tas jau ir pagājis, bet mani pārsteidz kaut kas pavisam cits. Tas būtu: pašlaik kā Krievijā, tā arī Baltkrievijā notiek svarīgi procesi – balsošana/vēlēšanas. Krievijā balsošana par konstitūcijas grozījumiem, kuru patiesā būtība ir nodrošināt Putinam prezidenta vai jau, precīzāk sakot, cara amatu līdz mūža beigām, savukārt Baltkrievijā – prezidenta vēlēšanās, kurās jau kārtējo reizi uzvaras laurus, visticamāk, plūks Lukašenko.

Abi izcēlušies ar to, ka savus oponentus spēj nolikt pie vietas ar spēku un nekaunību, nevis gudrību. Tamdēļ balsojuma rezultāti vairāk saistīti ar to, ka viņi izmanto savas varas sviras, lai vēlēšanu/balsojuma rezultāti būtu viņiem labvēlīgi, nevis atspoguļo patieso sabiedrības viedokli. Šādi skatot, pat ja abi ierīkotu vēlēšanu iecirkni aitu kūtī un balsot ļautu tikai  tajā dzīvojošām aitām (te tik tiešām domāju dzīvniekus), tad atklātos, ka visas aitas ir nobalsojušas un pat parakstījušās.

Tiesa, ja salīdzina Putina valdīšanas vērienus ar Lukašenko vērieniem, tad jāatzīst, ka pēdējais tāds mazs gariņš vien sanāk. Nu nav Lukašenko tā sašmucējies kā Putins.

Pirms rakstu tālāk, uzreiz pasaku, ka neesmu bijis un nebūšu Lukašenko metožu piekritējs. Punkts un āmen. Tomēr vienu interesantu lietu grūti nepamanīt. Proti, notikušās akcijas pie Baltkrievijas vēstniecībām. Tādas notikušas Rīgā, Telavivā, Parīzē, Londonā, Viļņā, Vīnē un vairākās citās pilsētās. Jautāsiet - pret ko protestējuši? Atbilde vienkārša, bet savā ziņā neloģiska – pret Baltkrievijā notiekošajiem procesiem pirms 9.augustā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

Noteikti tagad kāds iedomāsies – kamdēļ neloģiska? Lukašenko tak apspiež demokrātiju utt.. Tik tālu pareizi, bet – paskatīsim ko nedaudz plašāk. Sanāk, ka ir virkne aktīvistu, kuri ir demokrātijas aizstāvji, bet tagad satraucas par vēlēšanām Baltkrievijā, kurām jānotiek 9.augustā, bet pavisam ignorē faktu, ka tieši šajā brīdī notiek balsošana Krievijā par konstitūcijas grozījumiem, ar kuriem Putins kļūs faktiski par caru.

Lukašenko autoritārisms ir zināma lieta, bet, tā nu nepavisam pat tuvu nestāv klāt tam, ko sastrādā Putins. Kaut kā nav nācies pamanīt, ka demokrātiju aizstāvji būtu veikuši arī kādas protesta akcijas pie Krievijas vēstniecības.

Labi, Latvija ir viena lieta, bet pievērsīsim uzmanību iepriekš nosauktajām pilsētām. Vai man vienīgajam tās asociējas ar pilsētām, kurās parasti ļoti aktīvi darbojas Krievijas specdienesti? Nez, varbūt tā sanāk vienkārša sakritība. Pat, ja arī tā ir sakritība, tad lielākais ieguvējs no tās ir tieši Putins, jo viņam tagad ir visizdevīgāk, ka pasaules plašsaziņas līdzekļu lokā ir nonākuši notikumi saistībā ar gaidāmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, nevis tiek atspoguļots balsošanas cirks Krievijā.

Te nu atkal kāds varētu iesaukties: vai tik tiešām Putins kaut ko tādu varētu nodarīt savam draugam Lukašenko?! Te tad man atliek iesaukties: Eu, pamostieties, ja ir tāds draugs kā Putins, tad ienaidnieki vairs nav vajadzīgi. Arī Lukašenko nav “svētā govs”, un tamdēļ tik laika jautājums – kad būs redzams, kādu atbildes “pārsteigumu” viņš būs sagatavojis.


[1] https://www.tvnet.lv/7003795/putins-un-lukasenko-parade-apmainas-nelaipniem-zestiem

Novērtē šo rakstu:

27
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...