Ķekavas novada pašvaldības vadītājs Roberts Jurķis neparko nevēlas skaidrot, kāpēc gan viņš diviem pašvaldības deputātiem tālajam un grūtajam ceļam uz Pleskavas apgabalu jūlija beigās atvēlējis veselas četras diennaktis. Kamēr Pietiek par šo noslēpumaino labvēlību, ko atsevišķas pašvaldības amatpersonas saista ar sadzīvisko nepieciešamību deputātiem uz pašvaldības rēķina Pleskavā apraudzīt savu ģimenes locekļu nelielo veikalnieku biznesu, vērsies KNAB, Jurķis atbilžu vietā pirmdien Pietiek piesūtīja informāciju par, viņaprāt, ļoti vērtīgu vizīti Pečoru rajonā, - publicējam to bez labojumiem un saīsinājumiem.
"Pēc Pečoru rajona (Krievija) administrācijas ielūguma 10. un 11. augustā Ķekavas novada pašvaldības delegācija, priekšsēdētājs R. Jurķis, izpilddirektora vietnieka p.i. A. Vītola un attīstības daļas vadītāja p.i. M. Ozoliņš, tikās ar Pečoru rajona administrācijas pārstāvjiem.
Šogad jūlijā tika apstiprināta starptautiskā projekta We study traditions and history together (Mēs mācāmies tradīcijas un vēsturi kopā) koncepcija un līdz 12.septembrim jāiesniedz detalizēts projekta pieteikums projektu konkursa II kārtai Latvijas-Igaunijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.
Projekta partneri - Ķekavas novada pašvaldība (Latvija), Rapinas pašvaldība (Igaunija) un Pečoru rajona administrācija (Krievija). Tāpēc tika organizēta projektā iesaistīto pušu pārstāvju tikšanās ar mērķi vienoties par detalizētā projekta pieteikuma saturu, iekļaujamajām aktivitātēm un izmaksām un to segšanas avotiem.
Tikšanās piedalījās arī Leo Kutt (Rapina pašvaldības pārstāvis, Biznesa inkubācijas centra direktors, Igaunija), Jeļena Kičkina, Pečoru rajona administrācijas vadītāja vietniece (Pečori, Krievija), Pečoru administrācijas vadītājs Fjodors Kohanovs. Tikšanās noslēgumā tika pārrunātas turpmākās sadarbības idejas, lai veicinātu kultūras pašdarbnieku kolektīvu kopīgus koncertus un tikšanās, skolēnu un pedagogu, izglītības nozares darbinieku apmaiņu un sadarbību citās jomās.
Vizītes laikā delegācijai bija iespēja piedalīties arī svētku pasākumos Pečoru pilsētā, kurai tika atzīmēta pilsētas dibināšanas 230. gadadiena un 540. gadadiena, kopš hronikās pirmo reizi minēts Pečoru kā apdzīvotas vietas vārds. Svētku pasākumos piedalījās Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas un Krievijas pašvaldību pārstāvji un pašdarbības kolektīvi.
Ķekavas novada pašvaldībai sadarbības līgums ar Pečoru rajona administrāciju (Krievija) noslēgts 2011.gada 21. novembrī, notiek sadarbība starp Daugmales pamatskolu un Pečoru rajona Lauru vidusskolu. Sadarbības ietvaros ir notikušas vairākas tikšanās, skolotāju un skolnieku apmaiņas braucieni. Projekta ietvaros plānots Lauru vidusskolā sākt latviešu valodas mācības un Daugmales pamatskolā krievu un igauņu valodas, izstrādāt metodisko materiālu valodu apguvei."






Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.