Traģiskā avārija, jauno aktieru bojāeja un bijušā aktiera Kaimiņa loma notikušajā: visi lietas materiāli iznīcināti
PIETIEK06.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan kopš traģiskās avārijas 2003. gada aprīlī, kad Krimuldas pagastā bojā gāja divi jaunie aktieri, ir pagājuši gandrīz 20 gadi, vēl joprojām nerimstas valodas, ka traģēdijas īstenais vaininieks varētu būt viens no līdzbraucējiem – tagadējais izbijušais aktieris un izbijušais deputāts Artuss Kaimiņš, kuram dzērumā iegribējies ātri braucošajam auto noraut rokas bremzi. Taču, kā izrādījies, patiesību noskaidrot – ja vien to neatklās kāds no izdzīvojušajiem – vairs nebūs iespējams, jo visi lietas materiāli ir oficiāli iznīcināti. Pietiek šodien publicē oficiālo Valsts policijas skaidrojumu:
„Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā tika saņemts reģistrētais ar ienākošo Nr. 141615 Jūsu pieprasījums par iepazīšanos ar kriminālprocesa materiāliem par ceļu satiksmes negadījumu, kas notika 2003.gada 23.aprīlī plkst. 17:05, Krimuldas pagastā, uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža 10 km, kur ceļu satiksmes negadījuma rezultātā gāja bojā Brigita Pauzere un Ojārs Ritovs un vēl trīs personas guva miesas bojājumus.
Vadoties no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā esošās informācijas, darām Jums zināmu, ka par augstāk minēto ceļu satiksmes negadījumu 2003.gada 30. maijā ar reģistrācijas Nr.129 tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.panta 1.daļas 8. punktu (Apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā. Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz: pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.) un 112.pantu (Ja nav pamata krimināllietas ierosināšanai vai ja ir apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību lietā, izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa atsakās ierosināt krimināllietu.
Ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, ģenerālprokurors, virsprokurors vai ar viņa piekrišanu prokurors vai izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Par atteikšanos ierosināt krimināllietu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos pieņem lēmumu un pieteicējam un citām ieinteresētajām personām nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības izziņas izdarītāja lēmumu pārsūdzēt attiecīgajam prokuroram, izziņas iestādes vai prokurora (virsprokurora) lēmumu - vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram, bet tiesneša lēmumu vai tiesas lēmumu - augstākas instances tiesai.).
Izskatot Jūsu pieprasījumu un ņemot vērā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā esošo informāciju, darām zināmu, ka Jūsu iesniegumā minētā ceļu satiksmes negadījuma materiāli, vadoties no Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas 27.12.1996. apstiprināto “Valsts institūciju tipveida dokumentu glabāšanas termiņu sarakstu” un Iekšlietu ministrijas 03.05.1995. pavēli Nr.151 “Par Iekšlietu ministrijas iestāžu darbības izveidojušos dokumentu glabāšanas termiņiem”, un pamatojoties uz 2017.gada 28.jūlijā sastādīto aktu Nr.2017-3 par administratīvo protokolu par ceļu satiksmes negadījumiem atlasi iznīcināšanai, tika iznīcināti.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav iespējas Jūs iepazīstināt ar notikušā ceļu satiksmes negadījuma materiāliem.”
Neoficiāla informācija liecina, ka viens no bojāgājušajiem pirms nāves kādam policijas darbiniekam paspējis pastāstīt, ka avārijas iemesls tiešām bijis stāvbremzes noraušana, taču nezināmu iemeslu dēļ šī informācija iznīcinātajos lietas materiālos atspoguļota sagrozīti. Pietiek aicina atsaukties visus, kam kas zināms par šīs traģēdijas patiesajiem apstākļiem. Pilnīigu konfidencialitāti garantējam.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
