Traģiskā avārija, jauno aktieru bojāeja un bijušā aktiera Kaimiņa loma notikušajā: visi lietas materiāli iznīcināti
PIETIEK06.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan kopš traģiskās avārijas 2003. gada aprīlī, kad Krimuldas pagastā bojā gāja divi jaunie aktieri, ir pagājuši gandrīz 20 gadi, vēl joprojām nerimstas valodas, ka traģēdijas īstenais vaininieks varētu būt viens no līdzbraucējiem – tagadējais izbijušais aktieris un izbijušais deputāts Artuss Kaimiņš, kuram dzērumā iegribējies ātri braucošajam auto noraut rokas bremzi. Taču, kā izrādījies, patiesību noskaidrot – ja vien to neatklās kāds no izdzīvojušajiem – vairs nebūs iespējams, jo visi lietas materiāli ir oficiāli iznīcināti. Pietiek šodien publicē oficiālo Valsts policijas skaidrojumu:
„Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā tika saņemts reģistrētais ar ienākošo Nr. 141615 Jūsu pieprasījums par iepazīšanos ar kriminālprocesa materiāliem par ceļu satiksmes negadījumu, kas notika 2003.gada 23.aprīlī plkst. 17:05, Krimuldas pagastā, uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža 10 km, kur ceļu satiksmes negadījuma rezultātā gāja bojā Brigita Pauzere un Ojārs Ritovs un vēl trīs personas guva miesas bojājumus.
Vadoties no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā esošās informācijas, darām Jums zināmu, ka par augstāk minēto ceļu satiksmes negadījumu 2003.gada 30. maijā ar reģistrācijas Nr.129 tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.panta 1.daļas 8. punktu (Apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā. Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz: pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.) un 112.pantu (Ja nav pamata krimināllietas ierosināšanai vai ja ir apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību lietā, izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa atsakās ierosināt krimināllietu.
Ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, ģenerālprokurors, virsprokurors vai ar viņa piekrišanu prokurors vai izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Par atteikšanos ierosināt krimināllietu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos pieņem lēmumu un pieteicējam un citām ieinteresētajām personām nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības izziņas izdarītāja lēmumu pārsūdzēt attiecīgajam prokuroram, izziņas iestādes vai prokurora (virsprokurora) lēmumu - vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram, bet tiesneša lēmumu vai tiesas lēmumu - augstākas instances tiesai.).
Izskatot Jūsu pieprasījumu un ņemot vērā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā esošo informāciju, darām zināmu, ka Jūsu iesniegumā minētā ceļu satiksmes negadījuma materiāli, vadoties no Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas 27.12.1996. apstiprināto “Valsts institūciju tipveida dokumentu glabāšanas termiņu sarakstu” un Iekšlietu ministrijas 03.05.1995. pavēli Nr.151 “Par Iekšlietu ministrijas iestāžu darbības izveidojušos dokumentu glabāšanas termiņiem”, un pamatojoties uz 2017.gada 28.jūlijā sastādīto aktu Nr.2017-3 par administratīvo protokolu par ceļu satiksmes negadījumiem atlasi iznīcināšanai, tika iznīcināti.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav iespējas Jūs iepazīstināt ar notikušā ceļu satiksmes negadījuma materiāliem.”
Neoficiāla informācija liecina, ka viens no bojāgājušajiem pirms nāves kādam policijas darbiniekam paspējis pastāstīt, ka avārijas iemesls tiešām bijis stāvbremzes noraušana, taču nezināmu iemeslu dēļ šī informācija iznīcinātajos lietas materiālos atspoguļota sagrozīti. Pietiek aicina atsaukties visus, kam kas zināms par šīs traģēdijas patiesajiem apstākļiem. Pilnīigu konfidencialitāti garantējam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
