Traģiskā avārija, jauno aktieru bojāeja un bijušā aktiera Kaimiņa loma notikušajā: visi lietas materiāli iznīcināti
PIETIEK06.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan kopš traģiskās avārijas 2003. gada aprīlī, kad Krimuldas pagastā bojā gāja divi jaunie aktieri, ir pagājuši gandrīz 20 gadi, vēl joprojām nerimstas valodas, ka traģēdijas īstenais vaininieks varētu būt viens no līdzbraucējiem – tagadējais izbijušais aktieris un izbijušais deputāts Artuss Kaimiņš, kuram dzērumā iegribējies ātri braucošajam auto noraut rokas bremzi. Taču, kā izrādījies, patiesību noskaidrot – ja vien to neatklās kāds no izdzīvojušajiem – vairs nebūs iespējams, jo visi lietas materiāli ir oficiāli iznīcināti. Pietiek šodien publicē oficiālo Valsts policijas skaidrojumu:
„Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā tika saņemts reģistrētais ar ienākošo Nr. 141615 Jūsu pieprasījums par iepazīšanos ar kriminālprocesa materiāliem par ceļu satiksmes negadījumu, kas notika 2003.gada 23.aprīlī plkst. 17:05, Krimuldas pagastā, uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža 10 km, kur ceļu satiksmes negadījuma rezultātā gāja bojā Brigita Pauzere un Ojārs Ritovs un vēl trīs personas guva miesas bojājumus.
Vadoties no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā esošās informācijas, darām Jums zināmu, ka par augstāk minēto ceļu satiksmes negadījumu 2003.gada 30. maijā ar reģistrācijas Nr.129 tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.panta 1.daļas 8. punktu (Apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā. Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz: pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.) un 112.pantu (Ja nav pamata krimināllietas ierosināšanai vai ja ir apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību lietā, izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa atsakās ierosināt krimināllietu.
Ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, ģenerālprokurors, virsprokurors vai ar viņa piekrišanu prokurors vai izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Par atteikšanos ierosināt krimināllietu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos pieņem lēmumu un pieteicējam un citām ieinteresētajām personām nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības izziņas izdarītāja lēmumu pārsūdzēt attiecīgajam prokuroram, izziņas iestādes vai prokurora (virsprokurora) lēmumu - vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram, bet tiesneša lēmumu vai tiesas lēmumu - augstākas instances tiesai.).
Izskatot Jūsu pieprasījumu un ņemot vērā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā esošo informāciju, darām zināmu, ka Jūsu iesniegumā minētā ceļu satiksmes negadījuma materiāli, vadoties no Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas 27.12.1996. apstiprināto “Valsts institūciju tipveida dokumentu glabāšanas termiņu sarakstu” un Iekšlietu ministrijas 03.05.1995. pavēli Nr.151 “Par Iekšlietu ministrijas iestāžu darbības izveidojušos dokumentu glabāšanas termiņiem”, un pamatojoties uz 2017.gada 28.jūlijā sastādīto aktu Nr.2017-3 par administratīvo protokolu par ceļu satiksmes negadījumiem atlasi iznīcināšanai, tika iznīcināti.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav iespējas Jūs iepazīstināt ar notikušā ceļu satiksmes negadījuma materiāliem.”
Neoficiāla informācija liecina, ka viens no bojāgājušajiem pirms nāves kādam policijas darbiniekam paspējis pastāstīt, ka avārijas iemesls tiešām bijis stāvbremzes noraušana, taču nezināmu iemeslu dēļ šī informācija iznīcinātajos lietas materiālos atspoguļota sagrozīti. Pietiek aicina atsaukties visus, kam kas zināms par šīs traģēdijas patiesajiem apstākļiem. Pilnīigu konfidencialitāti garantējam.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
