Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunībā ar lielu interesi vairākkārt devos uz kinoteātri, lai noskatītos šo, tolaik populāro un arī man interesanto, komēdiju. Tas bija pagājušajā gadsimtā. Tad vēl nespēju iztēloties, cik šai nosaukumā viss ir precīzi un objektīvi pateikts – «Trakā, trakā, trakā Pasaule». Cik precīzi ir definēta cilvēces nākotne.

Tas bija laiks, kad daudz biežāk pulcējāmies kādās svinībās, dzimšanas dienās un kāzās, bet šodien biežāk esmu bērēs.

Diemžēl divdesmit pirmā gadsimta «vidējā» Latvijas iedzīvotāja pasaules skatījuma, morāli un dzīvesveidu raksturojošie «parametri» ir mainījušies. Dilstošā secībā tie ir: tumsonība, muļķība, vieglprātība, egoisms un patmīlība – man nospļauties par citiem, ka tik pašam labi..., kaut vagojam Visumu un lidojam uz Marsu.

Kāpēc tā, un kas man liek tā domāt?

Nu ir ļoti jāuzmanās no cilvēkiem, jo grūti ir paredzēt, kurā gadījumā un kurā brīdī neviļus aizskarsi kādas no viņu tiesībām, izrādīsi necieņu, liegsi kādu no viņu brīvībām un personas izvēles tiesībām, kas stāv pāri visam. Man pienākas, tā ir jābūt...

Kas tik nav kļuvis aizskarošs un pazemojošs?! Īpaši jārespektē ir Dieva noliedzēju tiesības, un tās ir visiem jāgodā neatkarīgi no tavas nacionālās, reliģiskās un citas piederības. Atļausies nēsāt kristiešu krustiņu – tas ir aizskaroši citām reliģijām, citām pārliecībām... Tas nav pieņemams sātanistiem, jo viss, kas nav no Dieva, ir no velna.

Kovids un vakcinācija no medicīniskas un bioloģiskas problēmas ir kļuvuši par reliģiju. Es ticu, ka vīrusa nav, es ticu, ka vīruss ir, tā ir, tā nav, tā nevar būt, tas tomēr ir... un tā bezgalīgi. Vai ticēšanas vai neticēšanas vietā nebūtu prātīgāk ielūkoties mikroskopā un veselības rādītāju statistikā? Arī mirstības... Zināt, nevis akli ticēt, jo ticība ir tāds stāvoklis, kad zināšanām, kuras man ir, es ļauju ietekmēt savu dzīvi.

Mēs dzīvojam nevis neticības laikmetā, bet ticības visam laikā. Cilvēki tic, ka izdosies, tic horoskopiem, zvaigžņu stāvoklim, sazvērestībām, tic skaitļiem, piemēram, 666, pat valdībām. Kam tik cilvēks netic?!

Tikai cilvēks ir pārstājis ticēt citiem cilvēkiem un paļauties uz tiem. Bieži tas ir pamatoti, jo tie citi jau nav diži citādāki par pašu.

Anti

Tu gribi mūs novakcinēt, tu vēlies liegt mums vārda un pulcēšanās brīvību!? Gribi ierobežot mūsu tiesības būt muļķiem, dzīvot neziņā, maldos, bezrūpīgā vieglprātībā un egoismā?

Viss notiek kā kaut kādā virtuālajā realitātē, kā skatoties kādu mākslas filmu, sporta sacensības vai koncertu. Jā, tas ir patīkami, jā, tas ir interesanti, pat aizraujoši, bet tas mani neapdraud, jo tas ir kaut kur tur, citā – virtuālā – pasaulē, taču šeit un tagad tas mani nekādi neietekmē, un man ir tiesības uz to lūkoties no droša attāluma. Tas notiek tur, un mani ietekmē tikai tik lielā mērā, cik es to vēlos un pieļauju. Tā ir mana izvēle un manas tiesības.

Pamēģini tik tās nerespektēt un ierobežot! Mēs iziesim ielās, mēs atlaidīsim Saeimu. Mēs... Ja vēl varētu no tukšām runām un nepamatotiem solījumiem pāriet pie reāliem darbiem, bet tam parasti nav laika, naudas, un vispār, ja es gribētu, tad sen to būtu izdarījis, bet man par to un jums nospļauties...

Kurp vien lūkojies, visur nospiedošā vairākumā ir antifašisti, antivakseri un daudzi citi anti. Anti-ģimene, anti-vīrietis, anti-sieviete un tā tālāk un tā joprojām.

Manā izpratnē pieskaitāmo strauji kļūst aizvien mazāk. Kritiskā robeža jau ir pārvarēta, un notiek brīvais kritiens aizā, līdz būs sasniegts pretsitiens vai atsitiens no aizas dzīlē.

Vēsturnieki uzskata, ka Romas impērija sabruka ne tikai tāpēc, ka to iekaroja barbari, bet galvenokārt tāpēc, ka paši romieši bija kļuvuši par barbariem. Un tas nebija no trūkuma un bada.

Pati labestība

Ir kāds daudziem zināms stāsts, kuru atļaušos arī šeit pārstāstīt. Var cilvēkam teikt: tu esi muļķis, un cilvēks apvainosies, jo vainu un pāridarījumu saskatīs ārpus sevis. Viņš ir pati labestība un pati gudrība, bet viņu kāds atļaujas pazemot. To, ka paša domu gājiens un rīcības ir aplami, viņš nepieļauj. Vainīgs ir tas, kurš atļaujas to konstatēt, un uzdrošinās pateikt.

Bet arī cita versija. Var teikt: tu to lietu ne tā saproti. Būtībā būs pateikts tas pats, bet cilvēks neapvainosies. Vainīgs būs nevis viņš, bet viņa izpratne. To viņš nodala un nesaista ar sevi.

Puse no manas dzīves ir pagājusi Padomju Savienībā. Vai tā bija padomju vai padumja, šoreiz nediskutēšu. Bet vēlos vērst uzmanību, ka arī tad nedrīkstēja brīvi pulcēties, brīvi paust savas domas. Kaut nedrīkstēja, tomēr bija arī tādi, kuri to atļāvās darīt. Vara par to viņus dažādi represēja. Bet, sākot no septiņdesmitajiem gadiem, tas notika reti. Reti kāds iebilda, un reti kuru par to sodīja.

Pāri Volgas dzelmei

Es savos divdesmit ar līdzīgajiem, iztukšojuši nevienu vien pudeli alus, stalti izslējušies, braši maršējām gar vietējo izpildkomiteju, aurojot: «Pāri Volgas dzelmei un Urālu kalniem latvju zēni kad sarkanos trieks.» Bija arī citi izlēcieni.

Nevienu no mums par to nerepresēja ne tad, nedz vēlāk. Diemžēl tolaik mēs bijām brīvāki, nekā esam šodien. Jā, tad visu dzīvi uzraudzīja un kārtoja komunistiskā partija. Nebija plurālisma, bet partijai varēja pasūdzēties, un partija visu nokārtoja. Gadījās, ka sieva sūdzējās par vīru un otrādi. Šodien tu vari sūdzēties, vari iebilst un argumentēt, bet nav partijas, kas tevī ieklausīsies un jel ko sakārtos.

Un pati galvenā atšķirība starp tiem laikiem un šiem... Tad bija jāpiesargās no varas, nedrīkstēja pārkāpt sarkanās līnijas. Pret individuāliem izlēcieniem, huligāniskiem gājieniem tā necīnījās, bet mēģinājumus organizēt pretpadomju kustības un pasākumus ar tādu ievirzi, pulcēt un iesaistīt tajos citus ravēja bez žēlastības.

Mums bija ļoti daudz domubiedru, atbalstītāju un palīgu grūtā brīdī, ja vara vērstos pret mums. Cilvēki bija izpalīdzīgāki un līdzjūtīgāki. Arī sirsnīgāki un patiesāki. Protams, arī zāle bija zaļāka.

Bailes

Šodien viss ir citādi. No varas vairs nebaidāmies, tā ir nekaitīga, jo sapinusies aplamos solījumos par tiesībām, brīvībām un citu. Rezultātā nejēgām ir ļauts tas, kas padomju iekārtā nebija ļauts.

Paklausieties, kādas un kuras dziesmas skan valsts radio! Ielūkojieties valsts TV kanālos! Par saturu un kvalitāti nav runas, tas nav svarīgi, svarīgs ir tikai princips – kas prot iekārtoties, kas prot sarunāt, tas arī tiek pie dziedāšanas un cita neatkarīgi no viņa prasmēm un spējām. Un tas notiek visās jomās, un to labi ilustrē stabiņi Rīgas ielās. Šādu «stabiņu» ir kļuvis tik daudz, ka tie nomāc normālo un saprātīgo.

Ja jaunībā bija jābūt piesardzīgam pret valsts varu, tad tagad to drīkst ignorēt. Tagad pilsonim ir tiesības nedienēt valsts bruņotajos spēkos un neaizsargāt savu valsti, bet valstij ir pienākums viņam šīs tiesības garantēt. Izrādās, ka valsts robežapsardze ir tam, lai laipni sagaidītu un speciālās nometnēs izmitinātu robežpārkāpējus. Nevis atvairītu, bet izmitinātu. No Eiropas valstu ostām kuģi dodas meklēt Vidusjūrā peldlīdzekļus, lai no tiem pārsēdinātu labākas dzīves tīkotājus uz kuģiem un atvestu uz Eiropu.

Valstij ir pienākumi, bet pilsoņiem ir tiesības. Katram savs – kam aliņš, kam pudeļu korķīši...

Hitlera pielūdzējs

Tagad vairāk ir jāuzmanās nevis no valsts varas, bet no līdzcilvēkiem. Kā runāja padomju cietumā, jāfiltrē bazars, tas ir – jādomā, ko, kam un kā saki. Ja nepiedomā vai gadās, ka emocionāli neizturi un pasaki nevis to, ko no tevis grib dzirdēt, bet to, ko tu domā patiesībā, tad nepatikšanas ir garantētas.

Ja pamanīs, ka izmanto latviskās zīmes, īpaši to, kuru sauc par ugunskrustu un kāškrustu, tātad tu esi aizskāris žīdu tiesības, esi antisemīts, Hitlera pielūdzējs un fašists. Arī latviešu vārda «žīds» izmantošana tiek tulkota kā nicīga attieksme pret kādu tautu, kaut latviešu tautas dziesmās nav vārda «ebrejs», to ieviesa padomju vara ar padomju komisāra rīkojumu. Tautas dziesmās ir vai nu žīds, vai žīdiņš.

Nosodīs un pat uzbruks par to nevis nosacītie svešie, bet īstie savējie. Vīram ir jābaidās no sievas, sievai no vīra, brālim no māsas. Kādas tik tiesības mums nav garantētas, un kas tik mums nepienākas?!

Padomju žargonā to dēvēja par ožas zaudēšanu. Līdzīgi kā kovids atņem ožu, tā arī dzīve un apstākļi, kuros dzīvojam, mēdz saasināt uztveres spējas, kā arī tās notrulināt. Un tam ir arī reālas sekas. Mēs patiešām šai nozīmē un ziņā esam zaudējuši ožu, cēloņu un seku izpratni un nezinām vairs dabisku lietu kārtību.

Nav iespējams pat soli paspert, lai kādu neaizskartu; nav iespējams kādu vārdu bilst, lai kādu neizaicinātu, nepazemotu, neaizvainotu un neaizskartu.

Cilvēki ir kļuvuši tik vāji, tik trausli, tik jūtīgi, tik aizvainojami, ka tam jau jāmeklē medicīniska diagnoze. Drīz kādā katalogā vai slimību klasifikatorā ierakstīs līdz šim nebijušu kodu, kurš nozīmē, ka uz to, kam šis piešķirts, nedrīkst lūkoties no sāna. Tikai no aizmugures, jo viņam ir tāda slimība un viņā tas rada depresiju vai citādi sāpīgus emocionālus pārdzīvojumus.

Fronte tēva pagalmā

Fronte tēva pagalmā. Kurš nav dzirdējis par to?! Nu tas ir noticis arī ar mums. Tā notiek tad, kad valsti okupē okupants. Tad frontes līnija iziet cauri ģimenēm, caur namu pagalmiem, caur skolām, sadala darba kolektīvus. Fronte rodas visur tur, kur esam mēs, jo mēs esam tie, kas šo apšaudes līniju izveido, un mēs esam tie, kas šo līniju uztur. Tēvs iet pret dēlu, dēls pret tēvu. Draugs pret draugu. Cits pret citu, un norises frontē kļūst aizvien postošākas un nežēlīgākas.

Atkārtojas tas, kas jau ir kļuvis par mūžīgo tradīciju, gara mantojumu un cilvēces vērtību.

Tas ir līdzīgi kā cariskās Krievijas boļševiku apvērsumā. 10% bija to, kuri carisko režīmu iznīcināja, ieviesa revolucionāro diktatūru un noslīcināja valsti asinīs. Slepkavoja un citādi attīrīja sabiedrību no nevēlamajiem elementiem.

Citi 10% bija tādu, kuri tam pretojās, bet 80%, sakot – es neesmu ne par baltajiem, ne par sarkanajiem, rūpējās par sevi, nevis par valsti, kurā dzīvo.

Es te tā maliņā pasēdēšu, pavērošu. Diktatūra jauna, nav labi pārbaudīta, var izrādīties, ka nemaz tik traki nebūs. Nav zināmas arī blaknes no pretdarbības, tāpēc lai muļķi un bailīgie trako un baidās. Es paskatīšos, kas ar tiem notiks, un tad varbūt arī es...

Продразвёрстка (iztulko, ja spēj)

Viņi teica, kas es – kāds muļķis, lai izniekotu savu laiku. Man ir jāaudzē labība, jāceļ māja, jāskolo bērni, un esmu ieplānojis arī atpūsties pie jūras. Es nesteigšos, es pagaidīšu. Redzēs, kā būs, un tad jau kaut ko izdomāšu.

Tas notiek kaut kur tālumā, mani tā īsti neskar. Jā, dzirdējis par revolūciju esmu, bet mums viss ir pa vecam.

Bet tai laikā pajūgi jau bija devušies pēc graudiem un citas pārtikas... arī pie šiem. Продразвёрстка jau bija sākusies.

Tas pats notiek ar mums šodien. Tādi bijām, tādi esam, un tādi arī paliksim.

Tā notika arī tad, kad šeit ienāca briesmīgie vācu krustnešu pūļi, līdzi nesot uguni un zobenus. Arī tad kāda maza daļiņa pretojās, kāda cita maza daļiņa devās uz Romu pēc pāvesta svētības, bet pārējie norobežojās – ne mana cūka, ne mana druva.

Rezultāts mums visiem ir zināms. Mēs zinām, ar ko un kā tas beidzās, un no tā mēs varam secināt un paredzēt, ar ko tas beigsies šodien un pat rīt.

Pret to nav zāļu, nav tablešu un arī pošu, kā arī tam nav risinājuma. Vienmēr tas notiek tieši tā, jo tāda ir cilvēku daba un sūtība.

Nestāsti man, kā ir jābūt un kas tev pienākas. Arī šai gadījumā «ir jābūt» nedarbojas un nedarbosies. Šai ziņā mēs esam nolemti. Ne tikai mēs, –  tas attiecas uz visiem, kas dzīvo uz Zemes. Uz miljardiem Zemes iemītnieku. Arī šoreiz nekas nebūs citādāk.

Vieta

Šī ir vieta, kurā nav jāsmejas, šī ir vieta, kur jāpadomā, ja spēj...

Ir neliela daļiņa, neliels procents, kuri šeit pausto saprot, bet pārējie rausta plecus un neizpratnē purpina – ko viņš pīpē un ko viņš tur muld? Par laimi, vairums no minētajiem līdz šai vietai neizlasa. Un kur tad nu tajā visā bez nodevības?!

Ar to atliek samierināties, jo to nevar nedz novērst, nedz apturēt, nedz ievirzīt kādā saprātīgā gultnē.

Tikai nedomā, ka es esmu citā mucā turēts un ar citu pārtiku pa citu spundi barots, un ar citiem stariem apstarots.

Arī es esmu no tās pašas ābeles un neesmu tālu aizkritis, pat ne aizripojis...

https://www.youtube.com/watch?v=0JpR2AlqdJo

Novērtē šo rakstu:

31
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...