Iesaki rakstu: 
- Atklāti sakot, man viņu kļūst žēl. Savā izmisumā gatavi ķerties pie kanibālisma... - nopūtās vīrs tramvaja sēdeklī.
Vārds "kanibālisms" iekrita man ausīs, neuzkrītoši piesekoju viņa sarunai ar blakussēdētāju.
- Reitings grīdā, Ķirsim nespīd, Rinkevičs ar tā mīklaini smaida, referendumu Pandoras lādei vāku virina. Kā tur lai nezaudē galvu, - tā blakussēdētājs.
- Tāpēc taču nevajag ēst nost ierēdniecību - miesu no savas miesas, kas divdesmit gadus uzticami tek uz katrām vēlēšanām, nodrošina varas nemainību un vietu pie galda, kur miljardus dala. Atņemšot viņiem attālināto atpūtu, uzdošot ātro kredītu miljonāram štatu sarakstus revidēt... Ierēdņi kļūs tramīgi, sāks Lapsam uz sliekšņa visādas melnas mapītes atstāt, - paniku turpināja Pirmais.
Otrais atmeta ar roku: - Tā tik tāda izrādīšanās, dara pakaļ Trampam un viņa Sančo Maskam, tas tagad trendā.
- Nu, MAGA mūsu asarām neticēs, vajadzēs pa īstam ķerties pie lietas, kaut kur to pusmiljardu aizsardzībai klāt atrast. Vai nu celt nodokļus, vai revidēt izdevumus, īsināt birokrātus, - nerimās Pirmais.
- Skaidrs, ka celt nodokļus, tik traki taču viņi nebūs, ka cirtīs sev nost vēlētāju bāzi, - mierināja Otrais.
- Tā jau būtu prātīgi, bet tie Edgara manevri... Viņam taču jādomā, kas būs tie elektori, kuri nākamruden tiks Saeimā un vēl pēc gada vēlēs prezidentu. JV vairs nav tas drošais zirdziņš, uz kura var visas likmes likt. Jāgatavo maiņa, drusku jāaizzāģē Siliņas krēslam kāja... Šobrīd cilvēki tā noguruši no politiķu cirka, ka nav grūti izpelnīties tautas mīlestību, pasakot acīmredzamo - ka valdība nevelk, ka ierēdņi jāīsina un jāpieliek pie darba. Un, ja tauta tevi stipri mīl, kurš politiskais spēks gan uzdrošināsies balsot pret otro termiņu!? Līdzīgi kā par tautas mīlēto VVF sakostiem zobiem balsoja pat viņas nelabvēļi, - prātoja Pirmais.
- Ko nu tos senos laikus atcerēties, tagad viss citādi, ģeopolitika diktē noteikumus.
- Ģeopolitika cita, bet tikumi vecie. Kā izpļekarēja 2%, tā izpļekarēs arī 5%. Ar visiem tiem iepirkumiem, kur brīnumu lietas atklājas. Sākot no pārtikas afēras un nederīgiem apaviem, beidzot ar bruņojumu, kur trešdaļa naudas nobirstot. Tā vismaz daži žurnālisti stāsta.
- Vajadzētu visus tos aizsardzības miljardus pa tiešo ieskaitīt NATO budžetā, lai viņi mums atsūta vajadzīgo. Gan naudu ietaupīsim, gan Trampam patiks, - ironizēja Otrais.
- Nemaz nesmejies! Runā, ka Sicīlijā mafijas bosi esot vienojušies neņemt vairāk par 10% no naudas, kas domāta infrastruktūras sakārtošanai, jo tie ceļi, tilti, ūdensvadi arī viņiem vajadzīgi. Kaut mūsu bāleliņiem būtu tik daudz godaprāta! - nerimās Pirmais.
- Kad Šlesers Rīgā atnāks, gan jau sakārtos tās procentu lietas. Amerikā oligarhi atnāca pie varas, laiks arī mūsējiem atgriezties, - smīnēja Otrais.
- Tikmēr Ķirsis no Sodras mežus nopirkšot... Sodra iet prom no pierobežas zonām gan Latvijā, gan Igaunijā un Somijā, jo tur tagad dārga apdrošināšana, riskanta zona. Rīga gatava pirkt! Tas nekas, ka budžetā caurums un naudas nav, gan jau zviedru bankas būs laipni gatavas aizdot! - Pirmais turpināja pukoties.
- Savukārt Telia augstsirdīgi gatava pārdot savas TET un LMT daļas Latvijai, "ja piedāvājums no valdības būs adekvāts", - tā viņi saka. Patiesībā ne jau Latvija alkst pirkt, bet Telia grib pārdot, kamēr šīs tehnoloģijas nav kļuvušas pavisam vecas un arhaiskas kā ormaņa zirgs Rīgas ielās, - nu jau arī Otrais bija noskaņojies uz tā paša viļņa.
... Pēkšņi man nelaikā uznāca šķavas. Abi runātāji atskatījās. Kaut arī esmu atlaidis bārdu un biju cepuri uzmaucis dziļi uz acīm, sajutos atpazīts un drošības dēļ devos uz izeju. Tā arī paliku neziņā, kādas vēl problēmas mūsu valstī. Es reti braucu ar tramvaju, tomēr - kāpēc, kad to daru, vienmēr nākas dzirdēt dusmas un neuzticēšanos politiķiem? Kad un kā šīs dusmas materializēsies?
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
