Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, pašlaik slēpti tiek risinātas vienošanās transporta un pārvadājumu nozarē, ietekmējot situāciju tajā par labu personām, kas ir saistītas ar valsts pārvaldes procesiem.

Runa ir par 2015. gada 31. martā pieņemtajiem MK noteikumiem Nr. 153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus”, to izveidošanas procesu un iesaistītām personām.

2013.-2014. gada laikā notika sabiedriskajā transportā pārvadāto personu ar invaliditāti uzskaites un identificēšanas jautājumu izvērtēšana darba grupā, kurā piedalījās Pārresoru koordinācijas centra, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Labklājības ministrijas speciālisti.

Darba grupas izvērtējums un secinājumi netika ņemti vērā. Pārresoru koordinācijas centrs, kas vadīja darba grupu, ignorēja pieaicināto speciālistu iebildumus un kritiku. Projektu atbalstīja tikai Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs šīs asociācijas vārdā.

2013. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza Liepājas pašvaldībai slēgt līgumu ar Jelgavas transportlīdzekļu elektronisko maksājumu sistēmas izstrādātājiem slepenu vienošanos dēļ. Salkazanovs figurēja arī šajā procesā.

2014. gadā SEB banka, kas bija sākusi piedāvāt maksājumu sistēmu, kura būtu saistīta ar kredītkartēm, paziņoja, ka Jelgavas sistēmā izmantotā karte izstrādāta atbilstoši viena konkrēta pasūtītāja vajadzībām, un nekad nav bijusi paredzēta kā daudzfunkcionālā karte.

Tajā paša uzņēmums CPS (Complete Payment Systems), kura vadītājs Normunds Bergs bija premjerministres Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks, sāka piedāvāt šo sistēmu sadarbībā ar Norvik banku, kaut gan šai saistībā jau iepriekš ir bijis interešu konflikts saistībā ar premjerministres dēla Ģirta Straujuma darbu šajā bankā.

2015. gada 31. martā MK noteikumi Nr. 153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus” tika pieņemti, un šā gada 25. augustā pieņemts lēmums par darba grupas izveidi MK noteikumu Nr. 153 ieviešanas uzraudzībai Autotransporta direkcijas (ATD) vadībā.

Darba grupas sanāksmēs, kuras jau notikušas vismaz trīs, piedalās ATD, trīs banku (Norvik, Citadele, Swedbank) pārstāvji, Komercbanku asociācija, kases sistēmu ražotāju, pārvadātāju, valsts iestāžu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA), Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM), kā arī uzņēmumu CPS, Rīgas Karte, Rīgas starptautiskā autoosta, Pasažieru vilciens (PV) un Nordeka pārstāvji.

ATD, autoosta, PV un Nordeka iestājas par noteikumu ieviešanas pārcelšanu par gadu. LPPA (valdes locekli) un 5 banku asociācija (Swedbank, SEB, Citadele, Nordea, DnB) ir par noteikumu ieviešanas pārcelšanu līdz 2017.gada 1.jūlijām. Rīgas Kartes un autoostas pārstāvji uzskata ka noteikumi ir izstrādāti kādai konkrētai sistēmai.

Valsts iestādēm nav iespēju tehniski un informatīvi nodrošināt noteikumu ieviešanas procesu – VDEĀVK nav budžeta ieviešanai, VBTAI nav noteikumos prasītās informācijas, lai to varētu izsniegt, PMLP ir komisija par katru informācijas vienības izsniegšanu.

ATD pārstāvju viedoklis ir, ka neviena sistēma, kā arī neviena no bankām pilnībā neatbilst noteikumiem. Tehniski nav iespējams pieslēgties nepieciešamajām datu bāzēm – VDEĀVK, VBTAI un PMLP. ATD arī nav noslēgts neviens līgums ar kādu no bankām.

LPPA (Salkazanovs), VARAM un Šaļajevs atklāti strīdas ar ATD  pārstāvjiem darba grupas sanāksmju laikā. LPPA ir visvairāk informēti par noteikumiem un sistēmu, tomēr saskaņas starp  LPPA valdes locekļiem nav - nesen organizācijas valde nobalsoja par Salkazanova atcelšanu no darba grupas, un viņa vietā norīkots Ivo Ošenieks.

Saistībā ar MK noteikumiem Nr.153 ir saskatāmas šādas iesaistīto personu saites:

- CPS - Normunds Bergs - Laimdota Straujuma - Ģirts Straujums - Norvik banka; Šaļajevs ir Norvik projektu vadītājs, bet kādreiz CPS darbinieks, tajā pašā laikā ir LPPA ārējais konsultants un, izrādās, LPS (Latvijas pašvaldību savienības) pārstāvis; LPPA (Salkazanovs) - Šaļajevs - Bergs - visi vienmēr sēž kopā ATD sanāksmēs.

- Kā minēts, Jelgavas, kā arī Norvik sistēmas izstrādātājs ir Normunda Berga uzņēmums CPS, un MK noteikumu izstrādēs laikā Bergs bija premjeru ministres padomdevējs.

- Tajā pašā laikā Pasažieru pārvadātāju asociācijas, kura tik aktīvi aizstāv MK noteikumus, valdes priekšsēdētājs ir Jelgavas autobusu parka (CPS sistēmas pasūtītājs) valdes loceklis Salkazanovs.

Ar citām bankām Latvijā vai ārpus tās Norvik/CPS sistēma nav integrēta, kas liks pilsētas iedzīvotājiem, kur tiks ieviesta minēta sistēmā, kļūt par Norvik bankas klientiem, līdzīgi kā Jelgavas iedzīvotājiem savā laikā bija jākļūst par SEB bankas klientiem.

Vienas sistēmas lobēšana valsts līmenī netieši liek Latvijas iedzīvotājiem izmantot vienas bankas, kuras akciju kontrolpakete pieder Krievijas investoriem, finanšu pakalpojumu, nodrošinot bankai ievērojamo klientu un ienākumu palielinājumu. Ir vērts apdomāt iespējamu scenārija atkārtošanas līdzīgi Krājbankai, kā arī vispārējo iedzīvotāju finansiālo drošību.

Līdz ar aprakstīto informāciju rodas daudzi jautājumi, atbildes uz kuriem varētu atklāt īstos iemeslus valsts līmeņa projekta iniciēšanai.

- Norvik – vai pie jums strādā Šaļajevs? Vai tiks ieviesta Salaspils karte? Cik kartes izsniegtas un transakcijas vienā dienā reģistrētas Liepājā?

- MK un VARAM – kāpēc tiek ieviesta sistēma, kura nav gatava lietošanai?

- LPPA un LPS valdes locekļi – vai esat apmierināti ar Šaļajeva sniegtajiem pakalpojumiem LPPA ārštata konsultanta lomā? Vai ar jums tika saskaņoti LPPA sniegtie paziņojumi un izpaustie viedokli asociācijas vārdā? Tiem piekritāt?

Un galvenais jautājums, uz kuru būtu jāatbild visiem pārvadātājiem – vai esat gatavi ieviest sistēmu? Ar kādam bankām runājat? Kas tika piedāvāts? Vai atbalsta ieviešamo sistēmu? Vai esat informēti par LPPA paziņojumiem visu to biedru vārdā? Vai tos atbalstāt?  Vai piedalījāties MK noteikumu sagatavošanā?

Necaurspīdīgs likumdošanas izmaiņu ieviešanas process, kur ir skaidri saredzamas valsts amatpersonu intereses, tiek realizēts valsts līmenī, un tas nav līdz galam izstrādāts. Amatpersonu bezatbildīgās rīcības, kuras balstās uz iespējamo labuma gūšanu, nevar palikt nesodītas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...