Trauksmes cēlāja iesniegumā tiesībsargājošām iestādēm aizsardzības ministru un augstas ministrijas amatpersonas apsūdz noziedzīgas shēmas īstenošanā
PIETIEK28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar vakarā Lato Lapsa savā YouTube kanālā ir publicējis tiesībsargājošām un valsts drošības iestādēm un ministru prezidentam adresētu trauksmes cēlāju iesniegumu video formā. Tajā saistībā ar noziedzīgām shēmām, kas apdraud valsts drošību un kurās vairākkārtīgi sadārdzinātos iepirkumos bez konkursa tiek izšķērdēti iespaidīgi budžeta līdzekļus, tiek apsūdzēti aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un viņa vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs.
Amatpersonas tiek vainotas par neizdevīgu līgumu slēgšanu ar vienu konkrētu kompāniju – SIA Vairog EU, kura ne tikai jau gandrīz gadu neesot spējusi izpildīt līgumsaistības par munīcijas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), bet arī saņēmusi dāsnu astoņu miljonu eiro avansu, un kura arī citiem militāro preču potenciālajiem piegādātājiem tiekot uzspiesta kā Latvijas starpnieks.
Gandrīz 43 minūtes garajā video norādīts, ka Vairog EU līdz šim nav sertificējis nevienu munīcijas veidu atbilstoši NATO standartiem, turklāt līgums, kura kopējā summa ir 72 miljoni eiro ar iespēju to vēl palielināt un kura ilgums ir uz pieciem gadiem ar iespēju pagarināt vēl uz pieciem, ar šo uzņēmumu noslēgts laikā, kad tas vēl nebija uzsācis reālu ražošanu, turklāt iegādātās iekārtas jau pēc pirmā gada pārdevis.
Videoiesniegumā norādīts: lai gan munīciju pēc līguma bija jāpiegādā jau 2021.gada beigās, Vairog EU to nespēja izdarīt un panāca, ka piegādes termiņš tiek pagarināts uz gadu. Kā uzsvērts video, reāli tas nozīmē to, ka NBS ne tikai trūkst, bet pat kritiski trūkst munīcijas mācībām, par iespēju to lietot reāla militāra apdraudējuma gadījumā nemaz nerunājot. NBS ik gadu patērē vairākus miljonus vieglās munīcijas vienību, skaidrots videoiesniegumā.
Trauksmes cēlāji norāda, ka iepriekš NBS tāpat kā citu NATO valstu armijas munīciju iepirka atklātos konkursos. Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkuma centrs (VAMOIC), tagadējais VALIC, līdz pat 2020. gadam organizēja NBS vajadzībām atklātus konkursus. Tad, izmantojot jēdzienu “piegāžu drošība”, 2020.gadā noslēgts līgums ar Vairog EU bez konkursa, pamatojot to ar nepieciešamību kara gadījumā spēt nodrošināt munīcijas ražošanu tepat Latvijā gadījumā, ja būtu traucētas piegāžu ķēdes vai Latvija būtu norobežota no ārpasaules.
Taču gala rezultātā, kā norādīts iesniegumā, Vairog EU faktiski veic tikai munīcijas ražošanas pēdējo posmu, bet realitātē nepieciešamās komponentes tāpat tiek piegādātas no citām valstīm un citiem ražotājiem. Turklāt kā īpašs risks videomateriālā uzsvērts tas, ka munīcijas sagataves paredzēts glabāt vienā rūpnīcā, kuru ienaidnieks varētu viegli iznīcināt, nevis jau gatavas munīcijas veidā NBS noliktavās dažādās vietās Latvijā.
Īpaši tiek uzsvērts, ka Vairog EU netika prasītas bankas garantijas avansa maksājuma astoņu miljonu eiro apmērā saņemšanai, lai gan bruņojuma iegādē nevienam citam piegādātājam bez bankas garantijas neesot izdevies iegūt tiesības uz avansa maksājumu. Par līguma saistību nepildīšanu Vairog EU būtu jāuzliek trīs miljonu eiro sods, kā arī jāpieprasa atmaksāt avanss, taču A. Pabriks, J. Garisons un M. Paškēvičs darot visu iespējamo, lai viņu organizētā afēra ar Vairog EU nenāktu gaismā, tādēļ nekāda līguma laušana un avansa atmaksāšana netiekot pieprasīta.
Kā sevišķa bīstamība Vairog EU ražotajai produkcijai tiek uzsvērts fakts, ka munīcijas izmēģināšanas laikā viena patrona uzsprāgusi ierocī. Lai gan izmeklēšana vēl nav noskaidrojusi patieso incidenta iemeslu un tiek pieļauts, ka, iespējams, šāvēja ierocis nav bijis atbilstoši iztīrīts, tomēr tiek pausta cerība, ka iespējama nekvalitatīva munīcija netiks piesegta ar karavīra vainošanu nepienācīgā ieroča uzraudzībā.
Ekskluzīvā vienošanās ar Vairog EU, kā minēts iesniegumā, nosakot, ka firmas peļņa nedrīkst pārsniegt desmit procentus, bet uzņēmums pamanoties sadārdzināt savu produkciju ar dāsnām algām un prēmijām vadībai un vadošajiem darbiniekiem, kā arī pārvilinot uz lielākām algām talantīgākos NBS pārstāvjus. Turklāt to, vai Vairog EU mākslīgi nesadārdzina savu produkciju, kas ir ievērojami dārgāka nekā citu konkurentu piedāvātā, uzraudzīt uzticēts vienam NBS virsniekam bez pieredzes un zināšanām, nevis starptautiskai auditorkompānijai.
Sižetā norādīts, ka, pēc trauksmes cēlāju domām, noziedzīgā shēma tikai uzņem apgriezienus, - tiek piesaukta kompānija Patria, kurai arī tiek nodrošināti īpaši labvēlīgi apstākļi un kura starptautiski jau divas reizes pieķerta korupcijā.
Trauksmes cēlāju videoiesniegums noskatāms šeit:
https://www.youtube.com/watch?app=desktop&v=wgSg9OdWbMs&t=61s
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
