Trauksmes cēlāja ziņojums par izsaimniekošanu, izšķērdību un pārkāpumiem Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā
Pietiek lasītājs20.04.2023.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Vēlējos iesniegt trauksmes cēlāja ziņojumu atbildīgajās iestādēs, taču, ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušo informāciju par trauksmes cēlājiem par korupciju Valsts ieņēmumu dienestā, kuri pēc tam ir vai nu atbrīvoti no darba, vai pēc neilga laika paši aizturēti it kā par korupciju un pat apcietināti, kā arī ņemot vērā man zināmo informāciju, ka valsts aizsardzības jomas iestādes nereti “piesedz” viena otras pārkāpumus, attiecīgi trauksmes cēlāja anonimitāte ir maz ticama, esmu spiests izvēlēties informēt par notiekošo valsts iestādē šādā, publiskā veidā.
Tā kā esmu ar to saistīts, manā rīcībā ir informācija par nopietniem sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības jomā Aizsardzības ministrijas īpašumos visā Latvijas teritorijā vismaz 10 gadu garumā. Tos pieļauj un pat ar saviem mutiskiem un rakstiskiem rīkojumiem un cita veida darbību tieši veicina Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) augstākā vadība.
VAMOIC ir tieši atbildīgs par būvniecības - remontu, pārbūvju, rekonstrukcijas darbu veikšanu un veic tos savā apsaimniekošanā esošajos Aizsardzības ministrijas īpašumos, taču faktiski nekad neveicot nekādus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus saistībā ar šiem būvniecības darbiem.
Netiek veikta būvniecības darbu projektu dokumentācijas sagatavošana un iepriekšēja vai kaut vai pēc darbu veikšanas saskaņošana atbildīgajās iestādēs. Būvniecības dokumentācija tiek kārtota tikai jauniem būvējamiem objektiem, taču tie ir pavisam nedaudzi, savukārt regulāras rekonstrukcijas un pārbūvju darbi tiek daudz veikti Aizsardzības ministrijai piederošās ēkās visā Latvijā.
Tādējādi VAMOIC vadība ne tikai apzināti pieļauj sistemātiskus pārkāpumus iestādes darbā un iestādes kompetencē esošo pienākumu neveikšanu ilgā laika periodā, bet arī tādējādi apdraud personu, kas apmeklē šīs ēkas un strādā šajās ēkās, drošību un dzīvību. Ar nesaskaņotu darbu veikšanu, kam nav piesaistīti vajadzīgie eksperti un saņemti nepieciešamie saskaņojumi, tiek nodarīts arī kaitējums valstij piederošajiem īpašumiem.
Nereti šādos būvniecības gadījumos tiek izņemtas nesošās sienas, iebūvētas starpsienas u.c. nozīmīgi ēku elementi, lielākoties netiek ievēroti ugunsdzēsības un ugunsdrošības noteikumi un to obligātās prasības. Šādi būvniecības gadījumi, neveicot projektu dokumentāciju un nesaskaņojot būvdarbu projektus ir desmitiem un pat simtiem. Neskaitāmas normatīvo aktu prasības netiek ievērotas pat galvenajos armijas objektos Rīgā.
Neskatoties uz atbildīgo departamentu darbinieku neretiem iebildumiem šādiem vadības rīkojumiem un uzstādījumiem, ka minētajiem būvniecības darbiem obligāti būtu jāveic projektu dokumentācija un tie normatīvos aktos nav noteiktā kārtībā jāsaskaņo pirms to veikšanas, jāievēro ugunsdrošības un ugunsdzēsības normu prasības, VAMOIC vadība atsakās to darīt, pamatojot to ar nevēlēšanos uzņemties sev liekus darbus. Tiek minēts, ka nevajagot uztraukties par sīkumiem, jo VAMOIC vadība esot labās attiecībās ar Aizsardzības ministrijas ilggadējo valsts sekretāru Jāni Garisonu un citiem attiecīgajiem ierēdņiem ministrijā un neviens šīs VAMOIC darbības nekad nekontrolēšot.
Praktiski VAMOIC nevada tā vadītājs Ivars Vucāns, kas amatu ieņem tikai formāli, jo vēlas mierīgi nostrādāt līdz pensijai, neuzņemoties pārāk lielu atbildību. Ilgus gadus iestādi reāli vada un tajā visu nosaka divas citas personas - juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta vadītāja Ligita Dzenīte un administratīvā departamenta vadītāja Aija Jakubovska.
Ligita Dzenīte un Aija Jakubovska arī ir tās personas, kas iestādē kategoriski nostājas pret normatīvo aktu ievērošanu minētajos būvniecības procesos, bet Ivars Vucāns tam neiebilst un ļauj šiem daudzajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un VAMOIC kompetencē esošo tiešo pienākumu nepildīšanai notikt. Neviens iestādē neiedrošinās iebilst šo personu uzstādījumiem, jo baidās no represijām un atlaišanas.
Ar šo vēršu Aizsardzības ministrijas atbildīgo ierēdņu, Militārās policijas, Valsts kontroles un Būvniecības valsts kontroles biroja amatpersonu uzmanību uz šo informāciju un rosinu reaģēt, veicot pārbaudi par pēdējos vismaz 10 gados veiktajiem esošo ēku pārbūves, rekonstrukcijas u.c.būvniecības darbiem, lai konstatētu ar to saistītos pārkāpumus. Lai novērstu kaitējumu valsts īpašumam, darbinieku un apmeklētāju drošībai, negaidot kādu sabrukušas ēkas nelaimi kā nesen E. Birznieka-Upīša ielā, vajadzētu uzlikt par pienākumu iestādei veikt visas nepieciešamās darbības, kas nav ilgstoši veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
