Trauksmes cēlāja ziņojums par izsaimniekošanu, izšķērdību un pārkāpumiem Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā
Pietiek lasītājs20.04.2023.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Vēlējos iesniegt trauksmes cēlāja ziņojumu atbildīgajās iestādēs, taču, ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušo informāciju par trauksmes cēlājiem par korupciju Valsts ieņēmumu dienestā, kuri pēc tam ir vai nu atbrīvoti no darba, vai pēc neilga laika paši aizturēti it kā par korupciju un pat apcietināti, kā arī ņemot vērā man zināmo informāciju, ka valsts aizsardzības jomas iestādes nereti “piesedz” viena otras pārkāpumus, attiecīgi trauksmes cēlāja anonimitāte ir maz ticama, esmu spiests izvēlēties informēt par notiekošo valsts iestādē šādā, publiskā veidā.
Tā kā esmu ar to saistīts, manā rīcībā ir informācija par nopietniem sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības jomā Aizsardzības ministrijas īpašumos visā Latvijas teritorijā vismaz 10 gadu garumā. Tos pieļauj un pat ar saviem mutiskiem un rakstiskiem rīkojumiem un cita veida darbību tieši veicina Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) augstākā vadība.
VAMOIC ir tieši atbildīgs par būvniecības - remontu, pārbūvju, rekonstrukcijas darbu veikšanu un veic tos savā apsaimniekošanā esošajos Aizsardzības ministrijas īpašumos, taču faktiski nekad neveicot nekādus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus saistībā ar šiem būvniecības darbiem.
Netiek veikta būvniecības darbu projektu dokumentācijas sagatavošana un iepriekšēja vai kaut vai pēc darbu veikšanas saskaņošana atbildīgajās iestādēs. Būvniecības dokumentācija tiek kārtota tikai jauniem būvējamiem objektiem, taču tie ir pavisam nedaudzi, savukārt regulāras rekonstrukcijas un pārbūvju darbi tiek daudz veikti Aizsardzības ministrijai piederošās ēkās visā Latvijā.
Tādējādi VAMOIC vadība ne tikai apzināti pieļauj sistemātiskus pārkāpumus iestādes darbā un iestādes kompetencē esošo pienākumu neveikšanu ilgā laika periodā, bet arī tādējādi apdraud personu, kas apmeklē šīs ēkas un strādā šajās ēkās, drošību un dzīvību. Ar nesaskaņotu darbu veikšanu, kam nav piesaistīti vajadzīgie eksperti un saņemti nepieciešamie saskaņojumi, tiek nodarīts arī kaitējums valstij piederošajiem īpašumiem.
Nereti šādos būvniecības gadījumos tiek izņemtas nesošās sienas, iebūvētas starpsienas u.c. nozīmīgi ēku elementi, lielākoties netiek ievēroti ugunsdzēsības un ugunsdrošības noteikumi un to obligātās prasības. Šādi būvniecības gadījumi, neveicot projektu dokumentāciju un nesaskaņojot būvdarbu projektus ir desmitiem un pat simtiem. Neskaitāmas normatīvo aktu prasības netiek ievērotas pat galvenajos armijas objektos Rīgā.
Neskatoties uz atbildīgo departamentu darbinieku neretiem iebildumiem šādiem vadības rīkojumiem un uzstādījumiem, ka minētajiem būvniecības darbiem obligāti būtu jāveic projektu dokumentācija un tie normatīvos aktos nav noteiktā kārtībā jāsaskaņo pirms to veikšanas, jāievēro ugunsdrošības un ugunsdzēsības normu prasības, VAMOIC vadība atsakās to darīt, pamatojot to ar nevēlēšanos uzņemties sev liekus darbus. Tiek minēts, ka nevajagot uztraukties par sīkumiem, jo VAMOIC vadība esot labās attiecībās ar Aizsardzības ministrijas ilggadējo valsts sekretāru Jāni Garisonu un citiem attiecīgajiem ierēdņiem ministrijā un neviens šīs VAMOIC darbības nekad nekontrolēšot.
Praktiski VAMOIC nevada tā vadītājs Ivars Vucāns, kas amatu ieņem tikai formāli, jo vēlas mierīgi nostrādāt līdz pensijai, neuzņemoties pārāk lielu atbildību. Ilgus gadus iestādi reāli vada un tajā visu nosaka divas citas personas - juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta vadītāja Ligita Dzenīte un administratīvā departamenta vadītāja Aija Jakubovska.
Ligita Dzenīte un Aija Jakubovska arī ir tās personas, kas iestādē kategoriski nostājas pret normatīvo aktu ievērošanu minētajos būvniecības procesos, bet Ivars Vucāns tam neiebilst un ļauj šiem daudzajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un VAMOIC kompetencē esošo tiešo pienākumu nepildīšanai notikt. Neviens iestādē neiedrošinās iebilst šo personu uzstādījumiem, jo baidās no represijām un atlaišanas.
Ar šo vēršu Aizsardzības ministrijas atbildīgo ierēdņu, Militārās policijas, Valsts kontroles un Būvniecības valsts kontroles biroja amatpersonu uzmanību uz šo informāciju un rosinu reaģēt, veicot pārbaudi par pēdējos vismaz 10 gados veiktajiem esošo ēku pārbūves, rekonstrukcijas u.c.būvniecības darbiem, lai konstatētu ar to saistītos pārkāpumus. Lai novērstu kaitējumu valsts īpašumam, darbinieku un apmeklētāju drošībai, negaidot kādu sabrukušas ēkas nelaimi kā nesen E. Birznieka-Upīša ielā, vajadzētu uzlikt par pienākumu iestādei veikt visas nepieciešamās darbības, kas nav ilgstoši veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
