Iesaki rakstu: 
Bezgalīgā skandālu virkne Rīgas domē, kur atklājās aizvien jauni un jauni dažādos amatos sasēdināti “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedri, kuri savu darba kabinetu pirmo reizi ieraudzījuši TV kameru spiediena rezultātā, rādīja bezgala skaistu un klasisku veidu, kā par nodokļu maksātāju naudu “pabarot” partiju aktīvistus, reizē stiprinot partijas rindas un pievilcību vēlētāju acīs. Jo katram no šiem “pabarotajiem” kadriem taču ir ģimenes, draugi, radi – vesels tīmeklis “savējo”.
Tas bija pa vecam. Pēdējos gados tapušās likumdošanas izmaiņas, nodrošinot visām partijām ar kaut cik nozīmīgu reitingu vēlētāju acīs solīdu valsts finansējumu (piemēram “Saskaņa” šī gada sākumā no valsts saņēma 800 000, JKP – 626 000, JV – 416 000 eiro u.t.t.), spēles noteikumus ir mainījušas. No vienas puses – varbūt pat pozitīvi, ļaujot politikā ienākt patiesi jauniem spēkiem, tādiem kā, piemēram, “Progresīvie”. Taču no otras puses – par galveno partiju resursu, spēka un ietekmes avotu padarīja reitingus jeb iepriekšējo vēlēšanu rezultātus. Protams, partijas vienmēr ir centušās iegūt maksimālu lielu vēlētāju atbalstu, taču tas nekad nav bijis vienīgais to izdzīvošanas un labklājības jautājums.
Tagad ir citādi. Tādēļ svarīgāka nekā jebkad ir kļuvusi propaganda, vēlētāju prātu apstrādāšana caur medijiem, “neatkarīgu” ekspertu jeb patiesībā sev pietuvinātu darboņu gozēšanās TV ekrānā, ļaujot caur puķītēm saprast, par kuriem politiķiem tad ir vērts balsot un par kuriem nav!
Un šī nepieciešamība ir radījusi vai drīzāk akcentējusi kādu parādību sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgū – PR firmas, kuru gandrīz vai bizness pilnībā balstās uz “pakalpojumiem” valsts institūcijām. Sava veida galma PR kantorus, kuru vienīgais uzdevums ir dažādos veidos slavināt valdības un valdošo politiķu darbu un ietekmēt žurnālistus. Tie ir ļaudis, uz kuriem Covid krīze ekonomikā ne mazākajā mērā neattiecas. Pat otrādi.
Ir dažas biežas valsts institūciju PR iepirkumu uzvarētājfirmas 2019. – 2020. gadā – redzamākās ir SIA “Mediju tilts” un SIA “Deep White”, kas apgūst Valsts kancelejas, VARAM, Veselības ministrijas un abu ministriju padotības iestāžu un kapitālsabiedrību pasūtījumu sabiedrisko attiecību jomā.
Summas ir iespaidīgas. Valsts kanceleja šā gada 15. aprīlī, tātad pašā Covid pirmā viļņa plaukumā noslēdza ar SIA “Mediju Tilts”, SIA “Deep White” un “PR kvadrāts” līgumu, kura priekšmets ir Valsts kancelejas un Ministru kabineta komunikācijas kampaņa un pasākumu realizācija. Summa ir 250 tūkstoši eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šā gada 25. augustā ir noslēgusi līgumu ar “Mediju Tiltu”. Šis līgums paredz “sabiedrības informēšanu par individuālo apkures iekārtu precīzu ekspluatāciju, lai mazinātu kurināmo dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību”. Summa – 34 351 eiro.
Veselības ministrija 5. februārī noslēgusi līgumu ar “Mediju Tiltu”. Līguma priekšmets – “Sabiedrības informēšanas kampaņa par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu”. Summa – 197 545 eiro.
Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu ar “Mediju Tiltu”. Līguma priekšmets – “Informatīvās kampaņas par E-veselības sistēmas pakalpojumiem plānošana, izstrāde un īstenošana'". Summa – 46 786 eiro. (Red.piez. - tas gan ir noticis 2018. gadā.)
Slimību profilakses un kontroles centrs ir pieņēmis lēmumu par iepirkumu konkursa uzvarētājiem – “Mediju Tilts” un “Deep White”. Konkursa komisijas ziņojums bija 29. maijā. Līguma priekšmets – “Sabiedrības informēšanas kampaņas veselības veicināšanas jautājumos izstrāde un veicināšana”. Līgumu summas – 39 697 eiro ar “Deep White”, 39 678 eiro un vēl 39 600 eiro ar “Mediju Tiltu”.
Tagad ar dziļu interesi jāgaida, kā tad “Mediju Tilts” par 34 351 eiro informēs sabiedrību par apkures katliem. Par 34 351 eiro varētu nopirkt un izdalīt tautai 100 ciešamu apkures krāšņu, 50 labu krāšņu vai pārdesmit izteikti labu krāšņu un pateikt, ka sabiedrības veselības un vides tīrības dēļ jāizlasa to lietošanas instrukcija un turpmāk tās jāekspluatē pareizi.
Noteikti, ka šāda kampaņa būtiski mazinātu kurināmo dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Taču nav dzirdēts, ka “Mediju Tilts” būtu atvēris kādus punktus, kur cilvēkiem ierasties pēc katliem. Laikam jau visa tā kampaņa tikai tāds silta tvaika pūtiens vien būs.
Kā iespējams izlietot 197 545 eiro, lai informētu sabiedrību par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu?
Nav jau runas par to, ka sabiedrību vajag informēt par visu ko – ieskaitot arī par to, kā pareizi lietot apkures katlus un tabletes, taču summas skan kaut kā pārlieku izvirtīgi – 197 545 eiro, lai informētu pacientus, kuriem pat pieci eiro ir liela nauda un kuri stāv aptiekā, skaitīdami brūnus centus, lai nopirktu vismaz pašas nepieciešamākās zāles, lai nenomirtu.
Katrā ministrijā, tāpat arī Valsts kancelejā un valsts kapitālsabiedrībās strādā profesionāļi, kas nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām. Viņi saņem par to valsts naudu. Taču te no valsts kabatas tiek izvilkta vēl papildus nauda, lai šīs preses dienestu un sabiedrisko attiecību nodaļu funkcijas dublētu.
Turklāt šī jau vēl nav visa nauda, kuru saņēmuši un uz kuru pretendē valsts varai pietuvinātie sabiedrisko attiecību propagandisti Filips Rajevskis (“Mediju Tilts”), ar partiju “Attīstībai/Par!” saistītā Ginta Knoka dzīvesbiedres Egles Klekeres firma “Deep White” un vēl bariņš “savu čomu”. VARAM ministra Jura Pūces administratīvi teritoriālās reformas slavināšanas kampaņā bija paredzēts tērēt 220 tūkstošus eiro. Nevar zināt, cik ir iztērēts un vai tērēs vēl vairāk, bet cita starpā “Deep White” arī šeit “piezīdās”, saņemot līgumu par 12 tūkstošiem eiro.
“Latviskās partijas” ir nikni kritizējušas iepriekšējās Rīgas domes varas neglīto rīcību, iekārtojot darbā “Rīgas satiksmē” partijas biedrus, draugus un radiniekus par konsultantiem. Bet paraugieties, kā tiek tīrīta valsts kabata šo pašu partiju pietuvinātajās aprindās! Desmiti tūkstošu turp, simti tūkstošu šurp. Politiķi ņem no nodokļu maksātāju maka naudu, ko maksā propagandistiem, lai viņi iestāsta nodokļu maksātājiem melnu par baltu, lai slavina ministrus. Un iemāca, kā kurināt krāsnis…
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
