Iesaki rakstu: 
Bezgalīgā skandālu virkne Rīgas domē, kur atklājās aizvien jauni un jauni dažādos amatos sasēdināti “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedri, kuri savu darba kabinetu pirmo reizi ieraudzījuši TV kameru spiediena rezultātā, rādīja bezgala skaistu un klasisku veidu, kā par nodokļu maksātāju naudu “pabarot” partiju aktīvistus, reizē stiprinot partijas rindas un pievilcību vēlētāju acīs. Jo katram no šiem “pabarotajiem” kadriem taču ir ģimenes, draugi, radi – vesels tīmeklis “savējo”.
Tas bija pa vecam. Pēdējos gados tapušās likumdošanas izmaiņas, nodrošinot visām partijām ar kaut cik nozīmīgu reitingu vēlētāju acīs solīdu valsts finansējumu (piemēram “Saskaņa” šī gada sākumā no valsts saņēma 800 000, JKP – 626 000, JV – 416 000 eiro u.t.t.), spēles noteikumus ir mainījušas. No vienas puses – varbūt pat pozitīvi, ļaujot politikā ienākt patiesi jauniem spēkiem, tādiem kā, piemēram, “Progresīvie”. Taču no otras puses – par galveno partiju resursu, spēka un ietekmes avotu padarīja reitingus jeb iepriekšējo vēlēšanu rezultātus. Protams, partijas vienmēr ir centušās iegūt maksimālu lielu vēlētāju atbalstu, taču tas nekad nav bijis vienīgais to izdzīvošanas un labklājības jautājums.
Tagad ir citādi. Tādēļ svarīgāka nekā jebkad ir kļuvusi propaganda, vēlētāju prātu apstrādāšana caur medijiem, “neatkarīgu” ekspertu jeb patiesībā sev pietuvinātu darboņu gozēšanās TV ekrānā, ļaujot caur puķītēm saprast, par kuriem politiķiem tad ir vērts balsot un par kuriem nav!
Un šī nepieciešamība ir radījusi vai drīzāk akcentējusi kādu parādību sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgū – PR firmas, kuru gandrīz vai bizness pilnībā balstās uz “pakalpojumiem” valsts institūcijām. Sava veida galma PR kantorus, kuru vienīgais uzdevums ir dažādos veidos slavināt valdības un valdošo politiķu darbu un ietekmēt žurnālistus. Tie ir ļaudis, uz kuriem Covid krīze ekonomikā ne mazākajā mērā neattiecas. Pat otrādi.
Ir dažas biežas valsts institūciju PR iepirkumu uzvarētājfirmas 2019. – 2020. gadā – redzamākās ir SIA “Mediju tilts” un SIA “Deep White”, kas apgūst Valsts kancelejas, VARAM, Veselības ministrijas un abu ministriju padotības iestāžu un kapitālsabiedrību pasūtījumu sabiedrisko attiecību jomā.
Summas ir iespaidīgas. Valsts kanceleja šā gada 15. aprīlī, tātad pašā Covid pirmā viļņa plaukumā noslēdza ar SIA “Mediju Tilts”, SIA “Deep White” un “PR kvadrāts” līgumu, kura priekšmets ir Valsts kancelejas un Ministru kabineta komunikācijas kampaņa un pasākumu realizācija. Summa ir 250 tūkstoši eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šā gada 25. augustā ir noslēgusi līgumu ar “Mediju Tiltu”. Šis līgums paredz “sabiedrības informēšanu par individuālo apkures iekārtu precīzu ekspluatāciju, lai mazinātu kurināmo dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību”. Summa – 34 351 eiro.
Veselības ministrija 5. februārī noslēgusi līgumu ar “Mediju Tiltu”. Līguma priekšmets – “Sabiedrības informēšanas kampaņa par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu”. Summa – 197 545 eiro.
Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu ar “Mediju Tiltu”. Līguma priekšmets – “Informatīvās kampaņas par E-veselības sistēmas pakalpojumiem plānošana, izstrāde un īstenošana'". Summa – 46 786 eiro. (Red.piez. - tas gan ir noticis 2018. gadā.)
Slimību profilakses un kontroles centrs ir pieņēmis lēmumu par iepirkumu konkursa uzvarētājiem – “Mediju Tilts” un “Deep White”. Konkursa komisijas ziņojums bija 29. maijā. Līguma priekšmets – “Sabiedrības informēšanas kampaņas veselības veicināšanas jautājumos izstrāde un veicināšana”. Līgumu summas – 39 697 eiro ar “Deep White”, 39 678 eiro un vēl 39 600 eiro ar “Mediju Tiltu”.
Tagad ar dziļu interesi jāgaida, kā tad “Mediju Tilts” par 34 351 eiro informēs sabiedrību par apkures katliem. Par 34 351 eiro varētu nopirkt un izdalīt tautai 100 ciešamu apkures krāšņu, 50 labu krāšņu vai pārdesmit izteikti labu krāšņu un pateikt, ka sabiedrības veselības un vides tīrības dēļ jāizlasa to lietošanas instrukcija un turpmāk tās jāekspluatē pareizi.
Noteikti, ka šāda kampaņa būtiski mazinātu kurināmo dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Taču nav dzirdēts, ka “Mediju Tilts” būtu atvēris kādus punktus, kur cilvēkiem ierasties pēc katliem. Laikam jau visa tā kampaņa tikai tāds silta tvaika pūtiens vien būs.
Kā iespējams izlietot 197 545 eiro, lai informētu sabiedrību par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu?
Nav jau runas par to, ka sabiedrību vajag informēt par visu ko – ieskaitot arī par to, kā pareizi lietot apkures katlus un tabletes, taču summas skan kaut kā pārlieku izvirtīgi – 197 545 eiro, lai informētu pacientus, kuriem pat pieci eiro ir liela nauda un kuri stāv aptiekā, skaitīdami brūnus centus, lai nopirktu vismaz pašas nepieciešamākās zāles, lai nenomirtu.
Katrā ministrijā, tāpat arī Valsts kancelejā un valsts kapitālsabiedrībās strādā profesionāļi, kas nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām. Viņi saņem par to valsts naudu. Taču te no valsts kabatas tiek izvilkta vēl papildus nauda, lai šīs preses dienestu un sabiedrisko attiecību nodaļu funkcijas dublētu.
Turklāt šī jau vēl nav visa nauda, kuru saņēmuši un uz kuru pretendē valsts varai pietuvinātie sabiedrisko attiecību propagandisti Filips Rajevskis (“Mediju Tilts”), ar partiju “Attīstībai/Par!” saistītā Ginta Knoka dzīvesbiedres Egles Klekeres firma “Deep White” un vēl bariņš “savu čomu”. VARAM ministra Jura Pūces administratīvi teritoriālās reformas slavināšanas kampaņā bija paredzēts tērēt 220 tūkstošus eiro. Nevar zināt, cik ir iztērēts un vai tērēs vēl vairāk, bet cita starpā “Deep White” arī šeit “piezīdās”, saņemot līgumu par 12 tūkstošiem eiro.
“Latviskās partijas” ir nikni kritizējušas iepriekšējās Rīgas domes varas neglīto rīcību, iekārtojot darbā “Rīgas satiksmē” partijas biedrus, draugus un radiniekus par konsultantiem. Bet paraugieties, kā tiek tīrīta valsts kabata šo pašu partiju pietuvinātajās aprindās! Desmiti tūkstošu turp, simti tūkstošu šurp. Politiķi ņem no nodokļu maksātāju maka naudu, ko maksā propagandistiem, lai viņi iestāsta nodokļu maksātājiem melnu par baltu, lai slavina ministrus. Un iemāca, kā kurināt krāsnis…
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
