Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bezgalīgā skandālu virkne Rīgas domē, kur atklājās aizvien jauni un jauni dažādos amatos sasēdināti “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedri, kuri savu darba kabinetu pirmo reizi ieraudzījuši TV kameru spiediena rezultātā, rādīja bezgala skaistu un klasisku veidu, kā par nodokļu maksātāju naudu “pabarot” partiju aktīvistus, reizē stiprinot partijas rindas un pievilcību vēlētāju acīs. Jo katram no šiem “pabarotajiem” kadriem taču ir ģimenes, draugi, radi – vesels tīmeklis “savējo”.

Tas bija pa vecam. Pēdējos gados tapušās likumdošanas izmaiņas, nodrošinot visām partijām ar kaut cik nozīmīgu reitingu vēlētāju acīs solīdu valsts finansējumu (piemēram “Saskaņa” šī gada sākumā no valsts saņēma 800 000, JKP – 626 000, JV – 416 000 eiro u.t.t.), spēles noteikumus ir mainījušas. No vienas puses – varbūt pat pozitīvi, ļaujot politikā ienākt patiesi jauniem spēkiem, tādiem kā, piemēram, “Progresīvie”. Taču no otras puses – par galveno partiju resursu, spēka un ietekmes avotu padarīja reitingus jeb iepriekšējo vēlēšanu rezultātus. Protams, partijas vienmēr ir centušās iegūt maksimālu lielu vēlētāju atbalstu, taču tas nekad nav bijis vienīgais to izdzīvošanas un labklājības jautājums.

Tagad ir citādi. Tādēļ svarīgāka nekā jebkad ir kļuvusi propaganda, vēlētāju prātu apstrādāšana caur medijiem, “neatkarīgu” ekspertu jeb patiesībā sev pietuvinātu darboņu gozēšanās TV ekrānā, ļaujot caur puķītēm saprast, par kuriem politiķiem tad ir vērts balsot un par kuriem nav!

Un šī nepieciešamība ir radījusi vai drīzāk akcentējusi kādu parādību sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgū – PR firmas, kuru gandrīz vai bizness pilnībā balstās uz “pakalpojumiem” valsts institūcijām. Sava veida galma PR kantorus, kuru vienīgais uzdevums ir dažādos veidos slavināt valdības un valdošo politiķu darbu un ietekmēt žurnālistus. Tie ir ļaudis, uz kuriem Covid krīze ekonomikā ne mazākajā mērā neattiecas. Pat otrādi.

Ir dažas biežas valsts institūciju PR iepirkumu uzvarētājfirmas 2019. – 2020. gadā – redzamākās ir SIA “Mediju tilts” un SIA “Deep White”, kas apgūst Valsts kancelejas, VARAM, Veselības ministrijas un abu ministriju padotības iestāžu un kapitālsabiedrību pasūtījumu sabiedrisko attiecību jomā. 

Summas ir iespaidīgas. Valsts kanceleja šā gada 15. aprīlī, tātad pašā Covid pirmā viļņa plaukumā noslēdza ar SIA “Mediju Tilts”, SIA “Deep White” un “PR kvadrāts” līgumu, kura priekšmets ir Valsts kancelejas un Ministru kabineta komunikācijas kampaņa un pasākumu realizācija. Summa ir 250 tūkstoši eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šā gada 25. augustā ir noslēgusi līgumu ar “Mediju Tiltu”. Šis līgums paredz “sabiedrības informēšanu par individuālo apkures iekārtu precīzu ekspluatāciju, lai mazinātu kurināmo dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību”. Summa – 34 351 eiro.

Veselības ministrija 5. februārī noslēgusi līgumu ar “Mediju Tiltu”. Līguma priekšmets – “Sabiedrības informēšanas kampaņa par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu”. Summa – 197 545 eiro.

Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu ar “Mediju Tiltu”. Līguma priekšmets – “Informatīvās kampaņas par E-veselības sistēmas pakalpojumiem plānošana, izstrāde un īstenošana'". Summa – 46 786 eiro. (Red.piez. - tas gan ir noticis 2018. gadā.)

Slimību profilakses un kontroles centrs ir pieņēmis lēmumu par iepirkumu konkursa uzvarētājiem – “Mediju Tilts” un “Deep White”. Konkursa komisijas ziņojums bija 29. maijā. Līguma priekšmets – “Sabiedrības informēšanas kampaņas veselības veicināšanas jautājumos izstrāde un veicināšana”. Līgumu summas – 39 697 eiro ar “Deep White”, 39 678 eiro un vēl 39 600 eiro ar “Mediju Tiltu”. 

Tagad ar dziļu interesi jāgaida, kā tad “Mediju Tilts” par 34 351 eiro informēs sabiedrību par apkures katliem. Par 34 351 eiro varētu nopirkt un izdalīt tautai 100 ciešamu apkures krāšņu, 50 labu krāšņu vai pārdesmit izteikti labu krāšņu un pateikt, ka sabiedrības veselības un vides tīrības dēļ jāizlasa to lietošanas instrukcija un turpmāk tās jāekspluatē pareizi.

Noteikti, ka šāda kampaņa būtiski mazinātu kurināmo dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Taču nav dzirdēts, ka “Mediju Tilts” būtu atvēris kādus punktus, kur cilvēkiem ierasties pēc katliem. Laikam jau visa tā kampaņa tikai tāds silta tvaika pūtiens vien būs.

Kā iespējams izlietot 197 545 eiro, lai informētu sabiedrību par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu?

Nav jau runas par to, ka sabiedrību vajag informēt par visu ko – ieskaitot arī par to, kā pareizi lietot apkures katlus un tabletes, taču summas skan kaut kā pārlieku izvirtīgi – 197 545 eiro, lai informētu pacientus, kuriem pat pieci eiro ir liela nauda un kuri stāv aptiekā, skaitīdami brūnus centus, lai nopirktu vismaz pašas nepieciešamākās zāles, lai nenomirtu.  

Katrā ministrijā, tāpat arī Valsts kancelejā un valsts kapitālsabiedrībās strādā profesionāļi, kas nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām. Viņi saņem par to valsts naudu. Taču te no valsts kabatas tiek izvilkta vēl papildus nauda, lai šīs preses dienestu un sabiedrisko attiecību nodaļu funkcijas dublētu. 

Turklāt šī jau vēl nav visa nauda, kuru saņēmuši un uz kuru pretendē valsts varai pietuvinātie sabiedrisko attiecību propagandisti Filips Rajevskis (“Mediju Tilts”), ar partiju “Attīstībai/Par!” saistītā Ginta Knoka dzīvesbiedres Egles Klekeres firma “Deep White” un vēl bariņš “savu čomu”. VARAM ministra Jura Pūces administratīvi teritoriālās reformas slavināšanas kampaņā bija paredzēts tērēt 220 tūkstošus eiro. Nevar zināt, cik ir iztērēts un vai tērēs vēl vairāk, bet cita starpā “Deep White” arī šeit “piezīdās”, saņemot līgumu par 12 tūkstošiem eiro.

“Latviskās partijas” ir nikni kritizējušas iepriekšējās Rīgas domes varas neglīto rīcību, iekārtojot darbā “Rīgas satiksmē” partijas biedrus, draugus un radiniekus par konsultantiem. Bet paraugieties, kā tiek tīrīta valsts kabata šo pašu partiju pietuvinātajās aprindās! Desmiti tūkstošu turp, simti tūkstošu šurp. Politiķi ņem no nodokļu maksātāju maka naudu, ko maksā propagandistiem, lai viņi iestāsta nodokļu maksātājiem melnu par baltu, lai slavina ministrus. Un iemāca, kā kurināt krāsnis…

Novērtē šo rakstu:

83
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi