Trilleris „Nauda” – jau trešo nedēļu vispieprasītākais grāmatnīcās, izdevēji norobežojas no jezgas ap Triju Zvaigžņu ordeni
Izdevēji28.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apgāda „Mantojums” 6000 eksemplāru tirāžā izdotais jaunais Indriķa Latvieša romāns – politiskais trilleris „Nauda” („Bailes –
Tikmēr izdevēji šonedēļ ir pieņēmuši lēmumu ar Latvijas Radio starpniecību vērsties pie romāna „Nauda” lasītājiem, apmaksātos sludinājumos labojot pagaidām vienīgo lasītāju pamanīto tehnisko kļūdu.
No pirmdienas līdz piektdienai Latvijas Radio katru dienu četras reizes pārraida šādu paziņojumu: „Kļūdas labojums. Aizvadītās nedēļas vispieprasītākās grāmatas - politiskā trillera „Nauda” („Bailes –
Izdevēji no visas sirds atvainojas lasītājiem par pieļauto tehnisko kļūdu. Grāmatas papildtirāža nav plānota, taču, ja kādreiz tiks pieņemts lēmums visu „Baiļu” triloģiju izdot vienā ļoti lielā, ļoti lētā „ķieģelī”, tur tā, protams, tiks labota.
Trillera „Nauda” izdevēji arī vēlas kategoriski norobežoties no jezgas, ko pēdējās nedēļas laikā radījis mediju pamanītais un plaši aprakstītais sludinājums portālā ss.com.
Šajā sludinājumā anonīms pārdevējs piedāvā iegādāties ļoti retu mantu – pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kādu mūslaiku Latvijā no pašmāju valstsvīriem oficiāli saņēmuši tikai prezidenti un vēl par „īpašiem nopelniem” arī Imants Freibergs.
Interneta publikāciju komentāros daudzi lasītāji ir saskatījuši vienas „Naudas” sižeta līnijas ciešu saistību ar šo sludinājumu un tajā piedāvāto unikālo priekšmetu, pat izsakot versijas par šī ordeņa iepriekšējo īpašnieku un tā pasniegšanu, kas varētu būt bijusi piedauzīga pat mūslaiku Latvijas apstākļiem.
„Naudas” izdevēji šai sakarā norāda, ka nekādā veidā nevar uzņemties atbildību par darbībām, ko veic „Baiļu” triloģijas personāžu „prototipi”, vienalga, vai runa būtu par ASV vēstniecības amatpersonu ietekmēšanu, pašmāju politiķu piekukuļošanu, banku likvidācijas „nokārtošanu” vai „kreisu”, apšaubāmos apstākļos tapušu un vēl apšaubāmākā veidā pasniegtu Triju Zvaigžņu ordeņu pārdošanu.
Līdz ar to „Naudas” izdevēji kategoriski norobežojas no šī sludinājuma un visa, kas ar to saistīts. Vēlreiz atgādinām to, kas rakstīts uzreiz nākamajā lappusē aiz jaunā trillera „Nauda” titullapas:
„Paši savas labsajūtas vārdā lasītāji tiek laipni aicināti uzskatīt, ka arī šīs grāmatas – tāpat kā triloģijas pirmo divu daļu “Bailes” un “Vara” – pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka tās varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī nekas tāds notikt joprojām nevar. Bet, ja gadījumā arī notiek, tad zināšanas par to var būt kaitīgas veselībai un reizēm arī dzīvībai.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
