Trilleris „Nauda” jau septīto nedēļu vispieprasītākais Latvijas grāmatnīcās, lasītājiem reta iespēja tikt arī pie „Bailēm” un „Varas”
Izdevēji26.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Indriķa Latvieša jaunais politiskais trilleris „Nauda” („Bailes –
Simtiem interesentu izdevēji pašlaik palīdzēt vienkārši nespēj, jo „Baiļu” un „Varas” tirāžas grāmatnīcās faktiski pilnībā tika izpirktas jau pērn.
Tiesa, pastāv iespējamība, ka Indriķis Latvietis varētu pirmos divus romānus pamatīgi pārstrādāt un tad visu triloģiju izdot vienā pamatīgā sējumā, taču tas noteikti nenotiks ne šogad, ne arī nākamgad.
Nākamais Indriķa Latvieša romāns „PИGA
Vienīgais, ko Indriķis Latvietis un izdevēji var ieteikt lasītājiem šajā situācijā, kad strauji izsīkst arī jaunā romāna „Nauda” 6000 eksemplāru tirāža, ir – doties uz bibliotēku vai arī… vai arī piedalīties aizraujošā un izaicinošā konkursā, kurā balvu fonds būs daži desmiti „Baiļu” un „Varas” eksemplāru, kurus Indriķis Latvietis ir sameklējis savā personiskajā kumodē.
Un tātad – esat izlasījuši jauno Indriķa Latvieša trilleri „Nauda”? Gribat uzzināt, kas un kā Latviju pārdeva iepriekšējos divos romānos, bet „Bailes” un „Vara” veikalos sen izpirktas? Ko darīt? Ir elegants risinājums!
1. Ņemiet jauno romānu „Nauda”!
2. Padomājiet, kura „Naudas” „varoņa” prototipu Jūs visvienkāršāk varētu satikt!
3. Satieciet!
4. Dabūjiet no viņa ierakstu vai vismaz autogrāfu romānā „Nauda”!
5. Fotogrāfiju publicējiet sociālajos tīklos!
6. Atsūtiet saiti uz epasta adresi [email protected]!
7. Un viss – „Bailes” vai „Vara” nonāks Jūsu īpašumā par baltu velti!
Balvu skaits ir ierobežots – pasteidzieties! Un paldies integrētajam vikingam Benediktam Ingibjorgam, kura tviterī pamestā ideja ir pamatā šim konkursam!
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
