Trīs bērnu māte prasa piedzīt no Tieslietu ministrijas tiesnešu nolaidības dēļ radušos zaudējumus
PIETIEK14.02.2022.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Trīs bērnu māte ir vērsusies tiesā pret Tieslietu ministriju, prasot atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tiesnešu tiešo darba pienākumu – lietas materiālu nelasīšanas dēļ. Gandrīz tūkstoš eiro lielie zaudējumi, par kuriem sieviete saviem bērniem varētu iegādāties pārtiku un citas ikdienai nepieciešamās preces, radušies, visu trīs instanču tiesnešiem, kuru lietvedībā atradās konkrētā civillieta, nevēloties izlasīt lietas materiālus un spriedumu pirmajā un otrajā instancē taisot ar kopēšanas un ielīmēšanas jeb copy/paste paņēmienu no citu analoģisku lietu spriedumiem, kaut gan faktiski tajās situācija bija citādāka.
Pirmajā instancē Rīgas rajona tiesas tiesnese Vineta Mazure lietu izskatīja 18.decembrī, spriedumu pasludinot 7.janvārī pēc Ziemassvētku un Jaungada svinēšanas, kad pilnīgi loģiski nerodas vēlēšanās lasīt kaut kādas civillietas materiālus vai klausīties tiesas sēdes audioierakstu, tāpēc, kā redzams no sprieduma teksta, tiesnese atļāvās spriedumu sastādīt, izmantojot kopēšanas un ielīmēšanas paņēmienu jeb copy/paste no iepriekš pašas izskatītās analoģiskās civillietas, atļaujoties tiesas spriedumā kā atbildētājas paskaidrojumus atstāt iepriekšējās civillietas atbildētāja paskaidrojumus un piedzenot no atbildētājas jau pirms prasības celšanas veiktos zemes nomas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas maksājumu.
Arī apelācijas instances tiesnešu kolēģija Ilzes Ošiņas, Ineses Graudas un Ulda Dangas sastāvā, COVID-19 pandēmijas dēļ lietu apelācijas kārtībā izskatot rakstveida procesā, sevi neapgrūtināja ar atbildētājas apelācijas sūdzības un lietas materiālu lasīšanu un vienkārši pievienojās pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai.
Tiesneši neuzskatīja, ka viņu pienākums būtu sniegt vērtējumu apelācijas sūdzībā norādītajam par atbildētājas veiktajiem maksājumiem prasītājai pirms prasības celšanas tiesā, kuru saņemšanu prasītāja bija rakstveidā apstiprinājusi arī vēl pirms prasības celšanas tiesā, kas nebija ņemts vērā pirmās instances tiesas spriedumā, kā rezultātā trīs bērnu māmiņai nācās, labprātīgi izpildot likumīgā spēkā stājušos apelācijas instances tiesas spriedumu, samaksāt prasītājai jau pirms prasības celšanas samaksāto summu dubultā.
Augstākā tiesa Mārītes Zāģeres, Andas Briedes un Aivara Keiša sastāvā ar rīcības sēdes lēmumu atteicās lietu izskatīt pēc atbildētājas kasācijas sūdzības, uzskatot, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais iznākums ir nepareizs, līdz ar to paužot uzskatu - ir pareizi, ka tiesa atkārtoti piedzen naudas līdzekļus, kas samaksāti prasītājai jau pirms prasības celšanas un pierādījumi par ko ir bijuši iesniegti pirmās instances tiesā.
Līdz ar to, atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību atbildētājas – 3 bērnu māmiņas par kasācijas samaksātā drošības naudu 300 eiro netika viņai atmaksāta, jo Civilprocesa likums neesot paredzējis to atmaksāt, ja lieta netiek skatīta kasācijas kārtībā.
Rezultātā, tā kā apelācijas instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, trīs bērnu māmiņai naudas summa, kas bija samaksāta prasītājai jau pirms prasības celšanas, bija jāsamaksā otrreiz.
Dubultā samaksāto naudas summu 3 bērnu māmiņai tomēr izdevās atgūt uz cita tiesas sprieduma pamata, ceļot tiesā attiecīgu prasību pret bijušo zemes īpašnieci par bez tiesiska pamata pie bijušās zemes īpašnieces atrodošos 3 bērnu māmiņas naudas līdzekļu piedziņu, neskatoties uz to, ka tiesā bijušās zemes īpašnieces advokāts neatzina prasību, vienlaicīgi atzīstot naudas līdzekļu saņemšanu dubultā apmērā, kas saņemta tiesas kļūdas dēļ, tiesnešiem nevēloties lasīt atbildētājas paskaidrojumus, tiem pievienotos dokumentus un sūdzības un uzskatot, ka tiesai būtu pienākums labot savu kļūdu un samaksāt 3 bērnu māmiņai faktiski nepamatoti piedzīto naudas summu, kas bija samaksāta jau pirms prasības celšanas tiesā un kuru dubultā pēc tiesas sprieduma bija saņēmusi viņa kliente.
Lai gan, ceļot tiesā jaunu prasību, t.i. noslogojot tiesu sistēmu ar vēl vienu lietu, kuras nemaz nebūtu, ja kāds no 7 tiesnešiem, kuru lietvedībā atradās šī civillieta, būtu vēlējies pildīt savus tiešos darba pienākumus un izlasīt lietas materiālus, dubultā pārmaksātā zemes nomas maksas summa tika atgūta, taču ar to 3 bērnu māmiņai nevarēja tikt atlīdzināti tiesnešu nolaidības dēļ nodarītie zaudējumi
– no viņas pēc pirmās instances tiesas piedzītā valsts nodeva – 15% no piedzītās naudas summas, kas bija samaksāta pirms prasības celšanas,
- par apelācijas sūdzību samaksātā valsts nodeva - 15% no piedzītās naudas summas, kas bija samaksāta pirms prasības celšanas,
- par prasītājas advokāta, kas, būdams arī prasītājas pilnvarotā persona, neuzskatīja, ka viņam būtu pienākums samazināt prasības summu par summu, kas bija samaksāta jau pirms prasības celšanas, lietā sniegto juridisko palīdzību - 30% no piedzītās naudas summas, kas bija samaksāta pirms prasības celšanas,
- un drošības nauda 300 EUR, kas samaksāta, iesniedzot kasācijas sūdzību, ko AT Civillietu departamenta tiesneši nevēlējās izskatīt, taču uzskatīja par iespējamu to paturēt Augstākās tiesas rīcībā.
Šos zaudējumus 3 bērnu māmiņa lūdza labprātīgi atlīdzināt Tieslietu ministriju, kas savā atbildē norādīja, ka labprātīgi tos atlīdzināt Tieslietu ministrijai neatļauj Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums vai Atlīdzināšanas likums, norādot, ka, ja 3 bērnu māmiņa uzskata, ka viņas tiesības ir nepamatoti aizskartas, atsaucoties tieši uz Satversmes 92. panta trešo teikumu, viņa ir tiesīga vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par atbilstīga atlīdzinājuma piedziņu. Tiesas pienākums ir, konstatējot nepamatotu personas tiesību aizskārumu, spriedumā noteikt atlīdzības apmēru.
Tieslietu ministrijas atbildē tika arī norādīts, ka ne Tieslietu ministrijai, ne tieslietu ministram attiecībā uz Augstāko tiesu nav administrēšanas, organizatoriskās vadības vai arī pārbaudes funkcijas.
Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā ir noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Savukārt tiesnešu neatkarība šī panta izpratnē nozīmē tiesneša patstāvību nolēmumu pieņemšanā. Šis konstitucionālais princips neatrauti saistāms ar tiesas institucionālo neatkarību, proti, tiesnesi, kurš izskata lietu, nedrīkst pakļaut nekādai ietekmei. Tādēļ pienākums neiejaukties spriedumu taisīšanā attiecas ne tikai uz likumdevēju un izpildvaru, bet arī uz pašu tiesu un ar tiesu varas realizāciju saistītām amatpersonām.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas praksē pausta atziņa, ka tas, vai lietā ir vērtēti visi pierādījumi un vai pierādījumi un pušu argumenti ir pietiekami analizēti, nevar būt disciplinārlietas priekšmets.
Trīs bērnu māmiņa, uzskatot, ka ir nepieņemami, ka viņas bērniem 7 tiesnešu nevēlēšanās pildīt savus tiešos darba pienākumus – izlasīt lietas materiālus, dēļ tiek atrauti gandrīz tūkstoš eiro, tādā veidā papildinot valsts budžetu un Augstākās tiesas ienākumus, tiesā ir cēlusi prasību pret Tieslietu ministriju, kam jāatbild tiesnešu vietā par viņai tiesnešu nolaidības dēļ nodarīto zaudējumu piedziņu.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
