Iesaki rakstu: 
Trīs robežsargi, kuri pagājušā gada rudenī dienesta vietā tika pieķerti dzērumā un atvaļināti no dienesta, ir vērsušies administratīvajā tiesā ar prasību par administratīvā akta atcelšanu.
Kā rāda publiski pieejamā tiesu informācija, ar prasību par administratīvā akta atcelšanu ir vērsušies Aigars Leonovičs, Edgars Surmovičs un Ilgonis Valainis. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze rāda, ka visi trīs Valsts robežsardzes inspektori ir atbrīvoti no darba vienā dienā – 2018. gada 27. novembrī.
Valsts robežsardzes vadība nevēlas atklāt, kā bijušie robežsardzes darbinieki argumentē savu prasību par atlaišanas lēmuma atcelšanu, taču apliecina, ka visi trīs inspektori tiešām nav mierā ar šāda disciplinārsoda piemērošanu.
Kā skaidro Valsts robežsardze, pagājušā gada novembrī vienā no robežsardzes struktūrvienībām tikusi veikta robežnorīkojuma neplānotā pārbaude, kuras gaitā radās aizdomas, ka trīs robežsargi dienesta pienākumu izpildes vietā un laikā atrodas alkohola ietekmē.
Visi trīs robežsardzes inspektori atbilstoši normatīvajiem aktiem nogādāti medicīnas iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai alkohola ietekmes noteikšanai, kur konstatēts alkohola reibums. Tā smaguma pakāpi robežsardze neatklāj.
„Atrašanās dienestā alkohola ietekmes stāvoklī ir rupjš disciplinārpārkāpums, kā arī gan Valsts robežsardzes, gan valsts pārvaldes kopumā prestižu graujoša rīcība, tādējādi par šāda rakstura disciplinārpārkāpumiem tiek piemērots bargākais disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta,” savu nostāju šajā gadījumā argumentē Valsts robežsardze.
Tiesa, vairāki Pietiek lasītāji, kas ir ziņojuši par šo atgadījumu, ir norādījuši, ka dzeršana darba vietā esot tikai aisberga redzamā daļa, - patiesībā runa esot par nelegālo bēgļu pārvešanu pār robežu, kam par godu tad arī notikusi nelielā iedzeršana. Taču bēgļu vešanu nav bijis iespējams pierādīt.
Attēlā - pašreizējais Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
