Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā ietekmēja vismaz trīs nopietnas problēmas, kas pat katra atsevišķi izmainīja rezultātus un ievēlētos deputātus — kur nu vēl visas kopā.

Ikkatram būs zināmas tālāk minētās trīs problēmas, taču līdz šim nav pētīts, ko par katru no šīm situācijām saka likums un kā šīs problēmas ietekmējušas vēlēšanu rezultātus, kurus CVK plāno apstiprināt jau piektdien, 31. maijā.

(I) Nespēja nobalsot iepriekšējā balsošanā

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums paredz:

31.pants. Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš — triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas:

1) vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts;
2) jebkurā citā vēlēšanu iecirknī, izņemot iecirkņus, kuri nevar:

a) nodrošināt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts,

b) saņemt no tā vēlēšanu iecirkņa komisijas, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, apstiprinājumu tam, ka vēlētājs nav nobalsojis, [...]

Tālāk likums definē detaļas par iepriekšējās balsošanas laikiem utt., taču no šiem 31. panta 1. daļas 2. punkta a) un b) apakšpunktiem izriet: likums paredz, ka var būt situācija ar datu apmaiņas traucējumiem kādos iecirkņos, tamdēļ vēlētājiem dota iespēja balsot jebkurā citā iecirknī — taču likumdevēji nav paredzējuši un neuzskata par pieļaujamu situāciju, ka var nedarboties pilnīgi visa datu apmaiņa ne ar vienu no iecirkņiem!

Jāpiezīmē, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums nekur nedod CVK tiesības lemt par iepriekšējās balsošanas atcelšanu citā iecirknī, jo likums paredz, ka šāda iespēja pilsoņiem ir dota, un likums nevienai institūcijai vai personai nedeleģē nevienu leģitīmu veidu, kā pilsoņiem šo iespēju atņemt. CVK pieņēma lēmumu, kurš nav balstīts nevienā likuma normā. Skaidrs, ka CVK centās izdarīt, ko nu tobrīd spēja un varēja izdomāt (un tiešām — pret piektdienas vakaru datu apmaiņu izdevās atjaunot), taču lēmums to apturēt visā valstī kaut uz stundu vai pusi dienas nav tas, ko likums atļautu darīt. Lēmums (ņemot vērā faktiskos apstākļus) droši vien bija loģisks, taču CVK gluži vienkārši nepieder pilnvaras tādu lēmumu pieņemt attiecībā uz visiem iecirkņiem visā valstī reizē.

Vislielākie zaudētāji no šīs situācijas ir Reģionu apvienības kandidāti, kuri jau paziņojuši, ka domā par rezultātu apstrīdēšanu. Attālākos novados dzīvojoši vēlētāji vai arī lielpilsētās strādājoši ļaudis no dažādiem novadiem ir gan LRA, gan ZZS elektorāts, un tieši šis elektorāts ir tas, kurš sistēmas nedarbošanās dēļ visvairāk nespēja nobalsot. Un šis nav tas gadījums, kad simt balsis uz vienu vai otru pusi neko neizšķirtu: LRA saņēma 23 581 balsi no 473 260 derīgajām aploksnēm. Līdz 5% barjeras pārvarēšanai LRA pietrūka 82 balsis. Ja iepriekšējā balsošana nebūtu apturēta (jebkādu iemeslu dēļ), tad LRA šīs 82 balsis, ārkārtīgi ticams, būtu saņēmusi.

(II) Nenosūtītie uzaicinājumi uz vēlēšanām

Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmā daļa precīzi nosaka, ka PMLP “ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts”. Pašlaik tiek lēsts, ka vismaz puse no Latvijas pilsoņiem nav saņēmuši informāciju par tiem vēlēšanu iecirkņiem, kuros jābalso. Valdība centās darīt, ko varēja, nosūtot caur VID EDS paziņojumus, bet tie tāpat neaizsniedza visus adresātus. Likumā noteiktajā kārtībā netika noinformēta līdz pat pusei no vēlētājiem!

Atstājot pagaidām atklātu jautājumu, vai neinformēšana (kur vainojama SIA Reller) bijusi neizdarība, nolaidība vai apzināta krāpniecība un kaitniecība (kā arī jautājumu, vai šīs afēras pēdas ved vai neved uz Kremļa pusi), ir jāpaskatās, ko saka likums par šādu traucēšanu vēlētājiem un viņu tiesībām tikt informētiem par iespējām piedalīties savu priekšstāvju izvēlēšanā. Tā kā izvērtēt šādus gadījumus ir ne vairs Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma vai Vēlētāju reģistra likuma, bet gan Krimināllikuma uzdevums, tad tā 90. panta 2. daļa nosaka:

(2) Par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai [...], lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pat ja šinī gadījumā vainīgas ir tehniskas kļūmes un vēlāk nebūs neviens aizdomās turamais par to speciālu sarīkošanu, Krimināllikums viennozīmīgi pasaka: nedrīkst kavēt vēlētāju tiesības izdarīt izvēli, un likumam ir vienalga, vai to dara kaut kāds Kozulis no Viļāniem, pirkdams balsis kandidāta Zaķa labā, vai arī balsstiesību izlietošanu kavē tehniskas problēmas. Tā nav vēlētāju atbildība — patiesību sakot, par savu maksāto nodokļu naudu viņi ir pelnījuši, lai viņu izvēli neietekmētu tehniskas dabas problēmas.

Dr. Juris Paiders (transporta un ekonomikas pasniedzējs, starp citu) raksta: “Informāciju par EP vēlēšanu iecirkņu adresēm un par to, ka tādas vēlēšanas vispār notiek, nesaņēma galvenokārt Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārpus Rīgas. [...] Tie, kas labi pārvalda mūsdienu informācijas tehnoloģijas, viegli var noskaidrot, kur balsot. Savukārt tie, kas ikdienā nav pieslēgti pie interneta, noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni nemaz tik viegli nevarēja, jo pēdējās brīvdienās pirms EP vēlēšanām nebija paredzēts, ka strādās Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvie tālruņi. No tā izriet, ka informācijas [neizsniegšana īstenojās] galvenokārt pret mazāk izglītotiem un vecāka gadagājuma Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.”

Tā kā laucinieki un pavecāki cilvēki ārpus Rīgas pamatā balso par “latviskajām” partijām, tad realitātē šī paziņojumu neizsūtīšana (atcerēsimies: likums neparedz variantu, ka tie netiek izsūtīti!) palīdzējusi Saskaņai iegūt divus mandātus, bet Ždanokai — ar pūlēm atkal pārvarēt barjeru.

Tāpēc rezultāti jāatceļ un jāsarīko pārbalsošana, jo līdz pat puses (!!!) vēlētāju neapziņošana kombinācijā ar nespēju izmantot savas garantētās tiesības ceturtdien un piektdien nobalsot visos iecirkņos ir ietekmējušas vēlēšanu rezultātus un to iznākumu.

(III) ZZS pārvar barjeru, bet neiegūst mandātu?

Neraugoties uz 5% barjeras stabilu pārvarēšanu, ZZS nav tikusi pie nopelnītā mandāta. Vai tas tā var būt? Ja uzmanīgi lasām likumu, nevar.

44. pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

 

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. [...]

Tātad Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 44. panta (1) daļa nosaka: kam mazāk par 5% balsu, tie nepiedalās mandātu sadalē. Savukārt situāciju, kurā saraksts stabili pārvar barjeru un tomēr netiek pie viena mandāta, likums neparedz un neapraksta. Likumā nevienā vietā nav teikts: “Saraksts pārvar barjeru, taču tam netiek neviens pats mandāts.”

Tā kā ZZS rezultātu gadījumā izveidojusies situācija, kurā pastāv šaubas par to, kā interpretēt 44. panta abas daļas, tad juristi šinī gadījumā izmantotu četras analīzes metodes: sistēmisko, teleoloģisko, vēsturisko un gramatisko. Šeit teleoloģiskā (likuma normas jēgas un mērķa analīzes) metode skaidri pasaka: panta 1. daļa nosaka — mandātu sadalē piedalās visas partijas, kuras pārvarējušas 5% barjeru.

Gramatiskā metode parāda: mandātu sadalē nepiedalās tie, kam mazāk, taču 5% pārvarēšana un mandāta NEiegūšana nav paredzēta un aprakstīta nevienā likuma normā (jeb, noformulējot citādāk: mandāta neiegūšana nav piedalīšanās sadalē; neiegūšana nozīmē tieši pretējo).

Vēsturiskā pieeja demonstrē: cik Latvijā ir notikušas tādas vēlēšanas visos līmeņos, kur spēkā bijusi 5% barjera, līdz šim nav bijis tāds gadījums, kurā saraksts šo barjeru pārvar, bet mandātu neiegūst. Sistēmiskā metode tāpat parāda: tajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, uz kurām attiecas 5% barjera, tās pārvarētāji mandātus vienmēr iegūst. Turklāt, skatoties pēc svarīguma, kādā likumdevēji sarindojuši dažādus principus 44. pantā: vispirms ir 5% barjera, un tikai pēc tam tiek aprakstīts, kā pielietot t.s. Senlaga metodi attiecībā uz pārējo vietu sadali.

Kombinācijā ar daudzviet lauku apvidos masveidā neīstenoto vēlētāju informēšanu (kam, atceramies, bija jānotiek obligāti un pilnā apmērā!) un nespēju nobalsot jebkurā iecirknī, ir skaidrs, ka ZZS un LRA ir zaudējušas tās dažas balsis, kas tām pietrūka līdz krēsla iegūšanai. Turklāt, ņemot vērā laucinieku bieži vien konservatīvos un stingros uzskatus, arī Jaunajai Konservatīvajai Partijai ir pamats celt trauksmi un pārsūdzēt rezultātus, jo var pieļaut stipri ticamu varbūtību, ka JKP šo traucējumu rezultātā zaudējusi tās 3068 balsis, kas JKP pietrūka līdz 5% robežai.

(IV) Ko tagad darīt — un kam tas jādara?

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums diemžēl nedod parastajiem vēlētājiem (tiem, kas netika laikus informēti vai kas nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī) tiesības pārsūdzēt rezultātus. To var tikai kandidāti vai viņu pilnvarotie sarakstu iesniedzēji:

50. pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

(3) Pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(5) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(6) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(7) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

Tātad apstrīdētājiem ir pamatīgi jāsagatavojas: viņiem ir pienākums pierādīt savu pozīciju (nevis paļauties, ka tiesa noskaidros), ir tikai viena iespēja to izdarīt (šinī specifiskajā procesā jebkuri tiesas nolēmumi būs nepārsūdzami), pieteikums būs jāsagatavo nedēļas laikā, un tas arī jāizskata nedēļas laikā, tālab procesa gaitā būs jābūt gataviem dažu stundu laikā iesniegt papildu dokumentus utt. Tomēr drosmīgajiem pieder uzvara. Sevišķi, ja runa ir par visas Eiropas nākotni.

Kāpēc ir iespējams lūgt Administratīvajai tiesai, lai tā nozīmē pārbalsošanu ar tiem pašiem kandidātiem un to pašu vēlētāju sarakstu? Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā nav sīki noteikts, kāda veida rīcībai jāseko problēmu gadījumā, taču līdzvērtīgas normas var pasmelties no pašvaldību vēlēšanu likumdošanas, kur pēc tiesību normu analoģijas principa var saskatīt šādas paralēles:

37.1 pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu.

Tā kā balsu pārskaitīšana šoreiz neatrisinātu problēmu, tad palīdzētu atkārtota balsošana par tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem — protams, vispirms veicot vēlētāju apziņošanu likumā paredzētajā veidā. Tā kā jaunais Eiropas Parlaments sanāks 2. jūlijā, visu var paspēt.

Lasāmviela:

https://likumi.lv/doc.php?id=84185

https://www.tvnet.lv/6694659/lra-valde-tuvakajas-dienas-lems-par-ep-velesanu-rezultatu-apstridesanu

https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/281419-manipulacijas-ar-eiroparlamenta-velesanam.htm

Novērtē šo rakstu:

56
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...