Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptuveni 9000 eiro mēnesī – Rail Baltica būvētāju pašreizējās vadītājas Baibas Rubesas iespaidīgās mēnešalgas apmērus aprēķināt nav pārāk grūti. Taču noskaidrot, par ko tieši tiek maksāta šāda alga, kas ir trīsreiz lielāka nekā valdības vadītāja atalgojums, izrādās faktiski neiespējami.

Caurspīdīgums ar defektu

Ja ir lieta, ko patīk pieminēt pirms gada amatā apstiprinātajai jaunās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvētāja - triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail, AS valdes priekšsēdētājai un izpilddirektorei Baibai Rubesai, tad tas ir caurspīdīgums, ko viņa nodrošināšot kopuzņēmuma vadībā un darbībā.

RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” B. Rubesa paziņoja pagājušā gada septembrī, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.

Taču ir tēmas, attiecībā uz kurām RB Rail valdes priekšsēdētājas apsolītais caurspīdīgums izbeidzas, un pirmām kārtām tas attiecas uz visu, kas saistīts ar uzņēmuma vadības atalgojumu, funkcijām un pienākumiem – it īpaši uz viņas pašas atalgojumu un atbildību.

Pat pēc atkārtotām norādēm uz bieži pieminēto caurspīdīgumu B. Rubesa Pietiek nevēlas atklāt ne to, kāds ir viņai noteiktais mēneša atalgojums, ne to, kas un pēc kādiem kritērijiem to ir noteicis un kas un cik bieži izvērtē tā pamatotību, - vienīgi telekanālam LNT viņa 13. septembrī pavēstījusi, ka tie esot „uz rokas apmēram 5000 eiro”. Klusē arī abi padomes locekļi no Latvijas puses.

Alga – aptuveni 9000 eiro mēnesī

Tomēr, lai gan normatīvie akti neuzliek par pienākumu B. Rubesai iesniegt amatpersonas deklarāciju, uzņēmuma gada pārskats kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datu bāzē atrodamo informāciju sniedz daudz precīzāku atrisinājumu RB Rail „lielajam noslēpumam”.

VID datu bāzē ir atrodamas ziņas par nu jau bijušo RB Rail valdes locekli Edvīnu Bērziņu, kurš uzņēmumu vadīja no tā dibināšanas 2014. gada novembrī līdz pagājušā gada 30. oktobrim.

Kā rāda VID dati, 2014. gadā E. Bērziņš uzņēmumā RB Rail „u.c. ienākumos” ir saņēmis 10 869 eiro, bet pērn – 49 318 eiro, kas kopā ir 60 187 eiro pirms nodokļu nomaksas vai vidēji 5200 eiro mēnesī.

Savukārt B. Rubesa par valdes locekli kļuva 2015. gada 30. oktobrī, un viņas atalgojums „caurspīdīgajā” uzņēmumā tiek slēpts, taču RB Rail pārskats par laiku no 2014. gada 12. novembra līdz 2015.gada 31. decembrim rāda, ka šajā laikā kopējā atlīdzība valdes locekļiem ir bijusi 78 301 eiro.

No šīs summas atņemot E. Bērziņam izmaksāto (pirms nodokļiem) summu – 60 187 eiro, sanāk, ka B. Rubesas atalgojums 2015. gada divos mēnešos ir bijis 18 114 eiro – tātad nedaudz vairāk nekā 9000 eiro mēnesī jeb apmēram 6200 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Noslēpumainais amata apraksts?

Šī RB Rail vadītājas mēnešalga ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā Latvijas Ministru prezidenta vidējie mēneša ienākumi (piemēram, Laimdota Straujuma mēnesī saņēma 2900 eiro pirms nodokļu nomaksas) un vairāk nekā dubulti pārsniedz Valsts prezidenta ikmēneša ienākumus.

Šāds atalgojums būtu attaisnojams un pamatots, ja it kā caurspīdīgi vadītā uzņēmumā tam pretī stāvētu skaidrs un detalizēts amata apraksts – kādas funkcijas veic un kādu atbildību uzņemas šīs 9000 eiro mēnešalgas saņēmēja.

Taču realitāte ir cita - no uzņēmuma vadības reakcijas rodas iespaids, ka B. Rubesas amatam vispār nav ne noteikti konkrēti pienākumi un atbildība, ne arī sastādīts un apstiprināts oficiāls amata apraksts.

Tādu nespēj uzrādīt pats uzņēmums, un uz jautājumiem par amata apraksta eksistēšanu klusē ne tikai pati B. Rubesa, bet arī uzņēmuma padomes loceklis Kaspars Briškens, kurš turklāt šajā amatā ir bijis arī laikā, kad B. Rubesa tika pieņemta darbā.

Līdz ar to vienīgais publiskais dokuments šajā jomā ir RB Rail statūti, taču tajos ir vienīgi norāde, ka „valdes locekļiem ir jābūt tādai izglītībai un zināšanām, kādas ir nepieciešamas viņu pienākumu pildīšanai un nevainojamas biznesa reputācijas nodrošināšanai”.

Stratēģija – pašiem darīt iespējami mazāk

Tikmēr Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda, ka kopš B. Rubesas kļūšanas par RB Rail valdes priekšsēdētāju uzņēmuma vadība aizvien intensīvāk cenšas iespējami daudz darba nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, liekot uzdot jautājumu – ko tad darīs paši uzņēmuma vadītāji.

Kaut gan uzņēmumam ir sava labi atalgota „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja” Ilze Rassa, nule ir noslēdzies iepirkums, kurš apliecina – stratēģiju uzņēmuma komunikācijai ar sabiedrību RB Rail vadība nav vēlējusies izstrādāt un attīstīt pati, bet nodod to ārpakalpojuma sniedzējiem. Līdzīgi ir arī ar dizaina pamatlīniju izstrādi un juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanai par kopumā 120 000 eiro piesaistīti veseli pieci advokātu biroji.

Tāpat ir izrādījies, ka labi atalgotā valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nopūlēties arī ar uzņēmuma biznesa plāna un stratēģijas izstrādi: tā vietā RB Rail vadība ir gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

Vai varētu būt, ka arī RB Rail vadītājas iepriekšējās darba vietas (piemēram, Statoil) sava biznesa plāna – viena no vissvarīgākajiem kompānijas darbības dokumentiem - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpēc tā nolemts rīkoties attiecībā uz RB Rail? Sniegt skaidri atbildi uz šo jautājumu nevēlas ne B. Rubesa, ne arī I. Rassa. Savukārt LNT B. Rubesa ir skaidrojusi, ka runa esot par dažādiem biznesa plāniem.

Tikmēr pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs šo situāciju Pietiek komentē šādi: „Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādēs, lai nebūtu jāuzņemas atbildība, labāk ir samaksāt konsultantam. Patiesībā, ja uzņēmuma vadība nav spējīga izstrādāt uzņēmuma stratēģiju vai plānu, tad tā nav kompetenta.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

21

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...