Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par aktualitāti – Latvijas valsts 100 gadu jubileju. Te gan gribētos piebilst, ka vien neizglītoti vai vienkārši nezinoši cilvēki cilvēki tic, ka Latvijas valstij ir simt gadu. Publiskā telpā ir radīts tāds mānīgs priekšstats.

Vēsture māca, ka 1918. gadā Rīgas pilsētas 2.teātra ēkā tika proklamēta, proti – pasludināta Latvijas valsts dibināšana. Jūtamu iespaidu, šķiet, tas atstāja tikai uz klātesošajiem cilvēkiem, jo citas valstis Latvijas Republiku sāka atzīt tikai pēc trijiem gadiem – 1921.gadā.

Autoritārā, saimnieciskā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā Latvija sāka plaukt. Nu – vismaz daļa. Vismaz ārēji.  Bet – ak, vai! Jau 1940. gadā Latvija zaudēja savu nevain..., piedodiet, neatkarību un juridiski brīvprātīgi atdevās, piedodiet, - iestājās Padomju Savienības tautu saimē. Sākās tumšie “nebrīves” laiki.

Nacionālo valūtu – latus nomainīja padomju rubļi, uz kuriem visu PSRS tautu valodās bija rakstīta to vērtība (arī latviešu valodā). Latvijas robežas pārstāja eksistēt, faktiski tās eksistēja tikai uz papīra. Izņemot, protams, rietumu robežu, kura tika nocietināta un sargāta. Latvijas valdību nomainīja “ļauni un nodevīgi Maskavas ielikteņi”. Šie pārvaldnieki - kolaboracionisti pildīja Maskavas rīkojumus, bet...

Neskatoties uz pēckara grūtībām, tautsaimniecība strauji attīstījās; tika būvēti ceļi, tilti, rūpnīcas, dzīvojamās mājas, skolas utt. Padomju Savienībā tika atbalstīta nāciju kultūras un valodas saglabāšana un kopšana, daudznacionālā valsts neasimilēja un nepazudināja mazās tautas, palīdzēja tām nezaudēt savu identitāti. Visās republikās bērni varēja mācīties savā dzimtajā valodā. Tika kultivēts tautiskums. Kā otra valoda bija krievu. Daudznacionālā valsts nepārvērtās par bezpersonisku, beznacionālu, bezkrāsainu un pārkrieviskotu veidojumu. Tautu nacionālais kolorīts tika sargāts ar likumu. Bet, ja kāds pats vēlējās pārkrievoties, tā bija tikai viņa paša izvēle.

Latvijai un latviešiem kopumā “krievu okupācija”, kā to tagad mēdz dēvēt, nāca par labu – par to liecina demogrāfija. “Tumšajā apspiestībā” Latvijas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga – no 1 760 162 iedzīvotājiem tūkstoš deviņi simti četrdesmit trešajā gadā līdz 2 666 567 iedzīvotājiem tūkstoš deviņi simti astoņdesmit devītajā. Protams, savu artavu deva arī migrācija, bet arī latviešu skaits šajā periodā ievērojami palielinājās.

Un tad, atkal jāsaka – ak, vai! - Latvija atguva brīvību. Bet... Ātri vien kļuva skaidrs, ka tā bija tikai saimnieku maiņa. Un nu tik sākās... SVF ienāca Latvijā, aizdeva valdībai naudu un sāka diktēt noteikumus.

Šķita, ka visi dēmoni izlaisti no elles. Visi, kas varēja un kuriem sirdsapziņa to ļāva, zaga, privatizēja, mahinēja, ieguva un atguva īpašumus, dalīja un grāva, mānījās un tirgojās, aizņēmās maz un atdeva daudz, cēlās un grima. “Demokrātiskā” ceļā varu ieguvušie, no Maskavas kontroles brīvie bāleliņi ātri vien izpostīja, izzaga, izpārdeva gandrīz visu, kas bija uzbūvēts (rūpnīcas, lopkopības nozare, ražotnes), izaudzēts (Latvijas “zelts” - meži), saglabāts (latviešu tauta). Pārējo – privatizēja.

Tas viss notika, konsolidējot tautu “nolādētā padomju režīma” lamāšanā, kropla nacionālisma kultivēšanā, baidīšanā ar “krievu lāci”, kas īstenībā ir ne tikai sens kaimiņš, bet arī, ja var ticēt uzrakstiem uz namu cokoliem – ievērojamas Rīgas daļas cēlājs (gadskaitļi ir ap 1905. gadu. Latvijas valsts vēl nebija. Pat teātrī ne.)

Drīz vien zagšanai resursu trūkuma dēļ vajadzēja beigties, un, iespējams, politiķiem vajadzētu atbildēt par sadarīto vai bēgt uz ārzemēm, bet – atkal – ak, vai! Kāda laime! Pasaules ģeopolitiskajās spēlītēs jaunceptajai “neatkarīgajai valstiņai tika ierādīta loma. Visai neapskaužama, bet tomēr – loma. Pat vairākas.

Nez no kurienes Latvijā uzrodas kāda augstprātīga dāma, kura labi runā svešvalodās un dažreiz uzvelk latviešu tautas tērpu. Latviešiem viņa patīk, jo ir no ārzemēm. Latviešu vergu gēns un nenoliedzamais provinciālisms liek pret ārzemniekiem izjust bijību, tādēļ, neraugoties uz savu neslēpto augstprātību, snobismu, nekaunību un prasto uzvedību (viņa parāda ar pirkstu pie deniņiem, ka tautai “bēniņos nav kārtībā”), dāmai izdodas apmuļķot daudzus, un viņa ievelk Latviju jaunā savienībā – kuplajā Eiropas tautu saimē.

Latvija kā šķirta sieviete, aizmirsusi iepriekšējo laulību, cerībā un gaidās mirdzošām acīm dodas jaunā līgavaiņa apkampienos, bet...atskurbums nāk ātri. Izrādās, ka vecajai, izmirstošajai Eiropai šīs ir aprēķina laulības -  vajadzīgi jauni, darbaspējīgi cilvēki (darbaspēks, kā tagad pat nekautrējoties saka) un Latvijas bagātie dabas resursi. Arī lētu, nekvalitatīvu preču un pārtikas produktu noieta tirgus.

Latvijā tiek radīti dzīvei neciešami apstākļi, un daudz Latvijas iedzīvotāju dodas emigrācijā. Nīstajā padomju okupācijas laikā savairojusies tauta ātri vien aiziet mazumā. Pat oficiālā, parasti – melīgā statistika atzīst katastrofālo iedzīvotāju skaita samazināšanos, bet, tīri empīriski uzskaitot radus, draugus un paziņas, kuri no Latvijas ir aizbraukuši un attiecinot arī uz citām ģimenēm un dzimtām, aina ir vēl dramatiskāka. Iespējams, ka nepilnos trīsdesmit “neatkarības” gados Latvija ir zaudējusi ap miljonu iedzīvotāju. Liela valsts to pat īpaši nejustu, bet mazajai Latvijai tas var būt pat letāli.

Meži tiek izcirsti, kūdras purvi un milzīgas lauksaimniecības zemes platības iztirgotas ārzemniekiem. Spēle ir nevienlīdzīga – latviešiem nav tik daudz naudas...

Un klāt pie tā – līgavainis izrādās visai netikls. Latvijai – jaunajai “Eiropas” sievai – jāpiedzīvo neskaitāmi pazemojumi un ņirgāšanās. No guļamistabām un saviem klubiem Rīgas ielās izlien un lepni drasē pederasti. Sākumā viņi cīnās par līdztiesību (it kā visiem nebūtu vienalga, ko viņi savās gultās dara), bet drīz vien – par varu. Nav ilgi jāgaida, kad viņi ir iekļuvuši varas augstākajos ešelonos, sāk izdot likumus un valdīt. Ak, Dievs! Pederasti valda! Nu, sakiet, vai var būt tautai vēl lielāks pazemojums?! Kādus gan likumus viņi var pieņemt?! Un, visbeidzot, - kāda nākotne ir šādam virzienam?...

Ja starpposmā starp “neatkarības” atgūšanu 1991. gadā un iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai vēl bija dažas neatkarīgas valsts pazīmes, tad tagad to vairs nav. Nevienas. Un proti:

Nav robežu (izņemot austrumu),

Nav savas naudas,

Nav suverenitātes (ir marionešu režīms, kurš pakļauts Briselei. Un US)

PAR KĀDU LATVIJAS VALSTS SIMTGADI MĒS RUNĀJAM? Ja pat valsts nav...

Un ko mēs grasāmies svinēt? Tā vietā, lai paņemtu mēslu dakšas un izmēztu cūkkūti, mēs dzersim šampanieti, dejosim, dziedāsim, un līksmosimies salūta krāšņo uguņu gaismā?! Bāc! - un pūlis uzgavilē pāris sekundēs gaisā izkūpējušiem desmitiem un pat simtiem tūkstošu eiro. Un kaut kur sāpēs un vientulībā izdziest kāda cilvēka dzīvība tikai tādēļ, ka viņam pietrūka naudas operācijai, zālēm vai slimās aknas nomaiņai. Bāc! - un salūta spilgto gaismu apžilbinātās acis neredz, ka kaut kur cilpā pēdējo reizi noraustās kāds bezizejā nonācis cilvēks. Latvija ir starp līderiem pašnāvību skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Gadā no dzīves labprātīgi aiziet ap 500 cilvēku. Salīdzinājumam – autoavārijās 2017. gadā Latvijā gāja bojā 157 cilvēki. Mazajā Latvijā, kuru iedzīvotāju skaita ziņā varētu salīdzināt ar vienu lielpilsētas mikrorajonu! Latvijas valsts radītā vide nogalina vairāk un efektīvāk, nekā intensīvā satiksme!

Bet šādas ziņas televizoru ekrānos nebūs biežas. Tur pārsvarā būs izklaide un propaganda. Nopirkti žurnālisti lasīs viņiem priekšā noliktās ziņas, āksti ākstīsies, uzmanības novērsēji novērsīs uzmanību. Viss notiks, jo arī masu mediji lielākoties ir nopirkti un kalpo saviem īpašniekiem.

Bet tauta dzied un dejo. Tas būtu labi. Bet... viņa to dara par godu saviem slepkavām! Vai tas nav saucamais “Stokholmas sindroms” (kad upuris iemīl un sāk aizstāvēt savu mocītāju)? Ko un kā svinēsim? Vai “skaipā”, “vatsapā” caur datora ekrānu saskandināsim šampanieša glāzi ar saviem mīļajiem tālumā? Vai Anglijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas latvieši arī līksmosies šajos nejēdzīgajos, pompozajos, no pirksta izzīstajos un melīgajos “valsts”svētkos?

Kādi simt gadu?! Šķiet, nacistu propagandas meistaram Gebelsam bija taisnība, kad viņš teica, ka daudz un bieži atkārtoti meli kļūst par patiesību. Nu nekļūst! Nu nekādi Latvijas valstij nevar aprēķināt 100 gadu mūžu. Pat pie vislabākās gribas pat četrdesmit nesanāk... Bet cik posta tā jau paspējusi nodarīt!

Es no sirds ceru, ka šī valstele drīz izbeigs savu pastāvēšanu, jo tā rada reālus draudus gan Latvijas iedzīvotājiem individuāli, gan latviešu tautai kopumā. Mēs stāvam uz iznīcības sliekšņa un esam tai tik tuvu kā nekad. Ne divi pasaules kari, ne deportācijas, ne mēris, ne dzimtbūšana nav izrāvuši tautas miesā tik lielu robu kā pašlaik pie varas esošie cilvēki un sistēma, kuru viņi apkalpo. Viņi ir bīstamāki par mēri...

Šķiet, Latvijā konfrontācija starp valsti un tautu ir iegājusi pēdējā fāzē. Es ceru, ka desmitkārtīgās viltoto svētku salūta izmaksas, kā arī kopējās izdomātās “simtgades” svētku astronomiskās izmaksas ir valsts agonijas vēstneši. Tās skaidri parāda, ka valstij “nospļauties” par pilsoņiem un citiem tās iedzīvotājiem, galvenais – pasaulei parādīt spožu fasādi! Un, protams, – nozagt daļu. Bez tā nevar. Bet pēc tam viņi teiks – nav naudas! Kā saka – dzīres mēra laikā!

Daudzas tautas un tautiņas ir izzudušas no pasaules skatuves. Iespējams, ka tieši tādu likteni mums gatavo tie, kuri sevi iedomājušies Dieva vietā un grib noteikt, kurai tautai būs dzīvot un kurai – ne. Bet viņi ne nieka nespētu padarīt, ja nebūtu vietējo nodevēju - Jūdu, kuri par sudraba grašiem gatavi nodot un pārdot savu tautu, savu zemi, savu Dzimteni.

Valsts pret tautu...Tauta pret valsti...Kurš kuru? Viņiem ir algotņu armija un policija, ieroči un ūdensmetēji, korumpēti tiesneši un netaisnīgi likumi, kurus paši raksta. Nopirktie mēdiji, kuri tiražē melus. Cietumi. Mums – taisnības alkas. Dzīvotgriba. Senču, bet citiem arī bērnu kapi. Mīlestība uz Latviju - savu Dzimteni...

Vai nu mēs apglabāsim šo ļauno veidojumu – Latvijas valsti, vai viņa – mūs. Trešā varianta nav. Lai gan... Ir! Ja parazīts, piemēram, ērces vai kādi tārpi, pārmēru izsūc upuri, tas aiziet bojā. Bet arī parazītam tad ir beigas. Jo tādēļ jau viņš ir parazīts, ka var dzīvot tikai uz citu rēķina. Tiesa, upurim no tā vieglāk nekļūst...

Trīs smilšu saujas... Kurš tās bērs?...

P.S. Pārlasot tekstu, ievēroju vienu pretrunu, proti:

Latvijas valstij nav valsts pazīmju, bet tomēr tā (valsts) kaitē iedzīvotājiem.

Atbilde.

Es piekrītu viedoklim, ka Latvijas valsts atribūtus – tādus kā nosaukums, karogs, himna utt., - nelietīgi lieto daži politiski ekonomiskie grupējumi, kuri viltīgi un zemiski ieguvuši varu un kuri  uzdod sevi par Latvijas valsti.

Novērtē šo rakstu:

128
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...