Truksnim un Jūrmalas pašvaldībai par Ukrainas bēgļiem nospļauties
Pietiek lasītājs24.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan tiek apgalvots, ka Ukrainas bēgļiem pienākas viss tas pats, kas Latvijas iedzīvotājiem, Jūrmalā tas tā mav. Tur valda Krievijas un Putina elka ieliktenis Gatis Truksnis. Acīmredzot Aivara Lemberga protežē Jūrmalas mēra krēslā tāpat kā viņa patrons atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Lai gan Jūrmalas domes mājaslapā stāv teksti, ka Jūrmala atbalsta Ukrainu, reālā situācija ir pavisam cita.
Tiek ziņots, ka Jūrmala uzņēmusi vairāk nekā 100 bēgļus, bet patiesībā tos nav uzņēmusi Jūrmala, bet gan Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA), kas šos bēgļus izmitinājusi savā dienesta viesnīcā Jaundubultos. Valsts pat nodrošina Ukrainas bēgļiem ēdināšanu trīs reizes dienā, kamēr Jūrmalas dome nedara pilnīgi neko.
Sazvanot bēgļu palīdzībai norādīto tālruni Labklājības pārvaldē, tur ļoti nelaipna darbiniece paskaidro, ka bēgļi var saņemt to palīdzību, ko nosaka valsts. Tātad, ja izrādās, ka viņiem nav naudas, tad var pretendēt uz garantēto minimālo ienākumu, kuru piešķir pašvaldība arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nekādas pārtikas pakas, kuras gan trīs reizes dienā pabarotajiem nav vajadzīgas, netiek pat piedāvātas. Ja Jūrmalā kādā privātīpašumā savu patvērumu būtu guvuši Ukrainas bēgļi, tad arī viņiem pašiem par saviem līdzekļiem būtu jārūpējas par pārtiku.
Turklāt Jūrmalā pat autobusos Ukrainas bēgļiem jāpērk biļetes, lai gan visi pašvaldības iedzīvotāji autobusos brauc bez maksas. Labklājības pārvaldes darbiniece uzskata, ka bēgļiem pilnīgi pietiek ar to, ka valsts nodrošina bezmaksas vilcienu. Taču Labklājības pārvalde, kur bēgļiem dažādu formalitāšu nokārtošanai jāierodas vairākkārt (vispirms reģistrēties, pēc tam, kad atvērts Latvijas bankas konts, lai uzrakstītu iesniegumu garantētā minimālā ienākuma saņemšanai utt.), atrodas divu kilometru attālumā no Slokas stacijas, un visi Jūrmalas trūcīgie un maznodrošinātie uz to brauc ar autobusu, kas piestāj gandrīz pie Labklājības pārvaldes durvīm.
Tomēr vēl trakāk ir tas, ka no 1. aprīļa Jūrmalā sāk darboties caurlaižu režīms. Ir bēgļi, kas līdz Latvijai tikuši ar savu auto. Taču jau pēc nedēļas viņi vairs to nevarēs izmantot, jo Jūrmalā izvietotas kameras, kas fiksē katru mašīnu, un, ja tai nav caurlaides, uzreiz uzliek 50 eiro sodu.
Līdz ar to Ukrainas bēgļiem katru dienu jāpērk caurlaide par 2 eiro. Jūrmalas domes informācijas centrā darbiniece vīzdegunīgi paziņo – ja jau viņiem ir mašīna, tātad nekādi nabagi nav, lai tik pērk caurlaides. Tomēr situācija ir pavisam citāda. Nereti bēgļi par pēdējo naudu ir ielējuši degvielu savā auto, lai nokļūtu līdz Latvijai.
Turklāt jāatzīmē, ka Jūrmalas iedzīvotājiem ir bezmaksas iebraukšana Jūrmalā ar savu personīgo auto, bet tiem, kuri pārvietojas ar īrētu vai darba mašīnu, arī ir iespēja šim auto iegūt bezmaksas caurlaidi, maksājot vien nedaudz virs trim eiro par iesnieguma izskatīšanu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
