Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tukšā Marsa muca

Lato Lapsa
29.11.2012.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Var tikai piekrist ļoti daudz kam no tā, ko portālu komentētāju masa pēdējās pāris dienās aizrautīgi ir sarakstījusi saistībā ar Rīgas mēra amatam izvirzīto/izvirzījušos Sarmīti Ēlerti.

Nu, jā, tiešām, gluži kā Tarass Buļba šī kundze pati laikrakstu Diena uzbūvēja un pati arī sagrāva – tik vien paspēja kā pēdējā mirklī, kad viss jau ļodzījās un bruka, zviedriem nopārdot akciju paketi un notīties. Tagad šī kundze, kas, izsakoties, Valda Dombrovska vārdiem, šajā te mediju jomā ir sevi pierādījusi kā „principiālu un spēcīgu vadītāju”, jau ir visnotaļ gatava pasaimniekot jau lielākā – galvaspilsētas mērogā.

Nu, jā, tiešām, līdzšinējā Ēlertes politiskā darbība ir, maigi izsakoties, ne pārāk veiksmīga un īsti neliecina ne par vēlētāju mīlestību, ne par auglīgu darbu, – izsvilpta Saeimas vēlēšanās, apaļa nulle kā kultūras ministre, savukārt par kundzes panākumiem kā premjera ārštata padomniecei nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos visu izsaka reālā nacionālās (ne)identitātes, (ne)pilsoniskās sabiedrības un (ne)integrācijas aina, kāda nu tā ir mūsu valstī.

Nu, jā, tiešām, kā nu saistībā ar Ēlertes izvirzīšanu/izvirzīšanos neatcerēties Latvijas ceļa un Tautas partijas agonijas sākuma gadus, kaut neviena no šīm partijām tomēr savulaik tik ļoti neignorēja sabiedrības viedokli, lai tik enerģiski un stūrgalvīgi par kāda saraksta pirmo figūru virzītu cilvēku, kas tik uzskatāmi nepatīk ievērojamai šīs pat šīs pašas partijas „klasisko” vēlētāju daļai – par citiem nemaz nerunājot. Lai cik varas apreibināti būtu bijuši tautpartijieši, viņi nekad tomēr nemēģināja savus vēlētājus piespiest, tā sacīt, mīlēt Raini.

Nu, jā, tiešām, tā sauktās „latviešu partijas” nudien ir gatavas izdarīt visu iespējamo, lai tikai latvisko vēlētāju masu sadalītu iespējami sīkākās daļiņās un tā vietā, lai izveidotu vienu sarakstu ar tiešām spēcīgu, kaut varbūt bezpartejisku kandidātu priekšgalā, rosās atspērušās, lai tikai Rīgu atdotu „Ušakovam ar pārējiem krieviem”. Jā, tie jau arī, protams, iekšienē burbuļo, kašķējas un savstarpēji ņemas uz nebēdu, taču personisko politisko interešu nākotnes vārdā spēj vismaz formāli vienoties.

Nu, jā, tiešām, uz visu šo te ainavu raugoties, kā gan nepiekrist diviem portāla Delfi pirmdienas komentētājiem. Vienam, kuram bija divi jautājumi: „1. Kurš idiots izdomāja virzīt Ēlerti mēra amatam? 2. Kurš idiots balsos par Ēlerti mēra amatā?” Un otram, kuram savā ziņā bija jau gatava atbilde: „Tikpat labi viņu var virzīt par pasaules čempioni svarcelšanā. Iznākums tas pats, bet tomēr smieklīgāk...”

Taču nav jau, protams, pasaule tik primitīvi skaidrojama... Noteikti jau „Vienotības” spicei ir sava „fiška” un arī recepte, kā atlikušā pusgada laikā iemīlināt pietiekami lielu rīdzinieku skaitu šajā, atkal premjera vārdiem izsakoties, „spēcīgajā un kompetentajā vadītājā, kura spēj īstenot principus un ideālus, par kuriem iestājas”... Un noteikti jau arī pati Ēlerte, pirms rauties uz jauno amatu, ir rūpīgi un detalizēti izanalizējusi – kas ir viņas stiprās un vājās puses, kas tautai viņā patīk un nepatīk, kādas idejas skandināt un par kādām labāk paklusēt, kādas ir viņas reālās izredzes, un tā tālāk...

Jā, atzīšos – arī es, naivītis, apmēram tā domāju līdz pat otrdienas rītam, kad jaunizceptā mēra kandidāte, intervējoties rīta „praimtaimā” visklausītākajā radiostacijā – Latvijas sabiedriskajā radio, uzstājās ar to, kas jebkurā demokrātijā pēc visiem kritērijiem tiktu uzskatīts par vienu no būtiskākajiem un programmatiskākajiem publiska politiķa vēstījumiem savam vēlētājam. Domāju – un aplauzos.

Ko tad pieredzējusī politiķe, prasmīgā vadītāja, kompetentā speciāliste un ilggadējā dzīvotmācītāja pēc būtības atklāja saviem potenciālajiem vēlētājiem? Uzskaitīsim.

Pirmkārt, to, ka pamatīga gribēšana sēdēt mēra krēslā kundzei ir, bet skaidrības, ko darīt pēc iesēšanās tajā, - nu nekādas. Un ka nav viņai nekādas konkrētas rīcības programmas. Ne tikai kaut kāda detalizēta dokumenta, bet pat aptuvenas sajēgas un skatījuma lielos vilcienos – ko vajadzētu darīt, lai viss būtu labāk.

Otrkārt to, ka kundze joprojām dvēseliski mīt tajos laimīgajos laikos, kad viņai kā Latvijas tobrīd tiešām ietekmīgākā dienas laikraksta vadītājai neviens tā īsti neuzdrīkstējās runāt pretī, lai kādas ar reālo dzīvi nesavienotas blēņas viņa arī kuro reizi paustu, - sak, lai jau bērniņš gūģo, ka tik ar kakām nesāk mētāties...

Treškārt, ka visa kundzes reālā intelektuālā bagāža joprojām sastāv no kaut kad deviņdesmitajos apgūtām frāzēm, kas tiek liktas lietā vietā un nevietā, pat nemēģinot izprast, kas ir tā publika (saukta arī par tautu, kad tas politiķiem izdevīgi), no kuras labvēlības un gatavības uzklausīt ir atkarīga viņas politiskā nākotne.

Ceturtkārt, ka kundze ar saviem četriem nekustamajiem īpašumiem, divgadīgo Audi un vairāk nekā pusmiljonu latu bankā, kas saņemti par savulaik prihvatizēto Dienu, ir fantastiski tāla no vidusmēra rīdzinieka reālās dzīves, – viņa šo rīdzinieku un viņa patiesās vajadzības ne saprot, ne pat vēlas saprast. Viņa zina labāk, kas šim rīdziniekam jāvēlas un jādomā.

Rezultāts tad nu arī bija tieši tāds, kāds nu varēja būt.

Interesanti, piemēram, uz cik roku pirkstiem saskaitāmi tie rīdzinieki, kuriem būtiskāko problēmu vidū ir tas, ka Rīgai, lūk, ēlertesprāt, nav pietiekami skaidras identitātes un arī sadarbība ar Ziemeļeiropu, ak, posts, netiek attīstīta pietiekamā apmērā.

Tāpat patiesi interesanti, ka tieši tās partijas pārstāve, kuras pārstāvji saslēguši neskaitāmus slepenos vagonu, airbaltiku un radaru līgumus, nu visā nopietnībā solās „ieviest pašsaprotamu caurspīdīgumu Rīgas finansēs”.

Un interesanti arīdzan, ka tieši tās partijas pārstāve, kuras pārstāvji vēl nupatās solījās vislielāko vērību pievērst ražošanas attīstībai atpalikušākajos Latvijas reģionos, nu jau bez mazākā mulsuma runā par ražošanas attīstīšanas nepieciešamību ne jau kaut kādā tur nevienam nevajadzīgā Latgalē vai kur citu, bet gan Rīgā.

Savukārt ne uz vienu kaut cik konkrētu un nesaprotamajam rīdziniekam tiešām būtisku jautājumu prasmīgā vadītāja un kompetentā speciāliste atbildēt, kā izrādījās, nav spējīga – un pat nav iespējams īsti saprast, vai tāpēc, ka par šo tēmu neko nejēdz pateikt, vai arī tāpēc, ka no sava pusmiljona bankas konta attāluma vienkārši nesaprot, kā kāds var par kaut ko tādu visā nopietnībā interesēties.

Kamēr mēra kandidāte uz jautājumu par „Ušakova kaķu” likteni kaut kā izmanša atbildēt ar vaimanām par nabaga apcelto Rīgas domes opozīciju, tas vēl ir komiski. Taču, kad mēra kandidātes iespējami lietišķākā atbilde uz atkārtotu jautājumu, kā tad tur īsti būs ar pašreizējās pilsētas varas ieviesto bezmaksas sabiedrisko transportu, skan: „Es atbildēju ļoti konkrēti – atbalsts Rīgas senioriem ir vajadzīgs!” – tad smiekli vairs nenāk.

Ar vārdu sakot, Ušakovs ar visu Saskaņas centru var atviegloti nopūsties, redzot, kā viņam pretī tiek izvirzīta tukša, no Marsa vai kādas citas tālas vietas attransportēta muca, kas atšķirībā no klasiskās pat vēl arī neskan ne skaļi, ne tālu. Savukārt Pīters Pens un Harijs Poters varētu izbrīnā noelsties, noraugoties uz to no realitātes aizvien pieaugošā gaismas gadu skaita attālumā esošo Cūkkārpas Nekurnekadzemi, kurā mīt „Vienotības” spice kopā ar savu Rīgas mēra kandidāti.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...