Tukšā pseidopatriotiskā muldēšana par „airBaltic” „pelnītspējas pieaugumu” beigsies ar 600 miljonu zaudējumu Latvijas valstij
Aivars Strakšas20.08.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Ir tikai apsveicami, ja Latvijas finanšu eksperti aizstāv nacionālu kompāniju no tādiem pašiem kaimiņu finanšu ekspertiem. Tāpēc man nebūtu nācis ne prātā komentēt mūsu finanšu ekspertu teikto, ja vien nebūtu bijis šāda apgalvojuma: "Un airBaltic pelnītspēja šajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieaugusi par 39%.” Šeit ir acīmredzama maldināšana un vēlamā uzdošana par patiesību.
Par pelnītspēju var runāt tikai tad, ja uzņēmums spēj pelnīt, tātad strādā bez zaudējumiem. Attiecināt jēdzienu „pelnītspēja, kas ir sinonīms jēdzienam rentabilitāte, bez piebildes, ka tā ir negatīva, ir maldinoši. Pelnītspēja nevar būt negatīva. AirBaltic gadījumā var runāt tikai par ilgstošu pelnītnespēju.
Šīs pelnītnespējas rezultātā uzņēmumam, lai tikai atdotu akcionāram ieguldīto, pat bez jebkādas atsauces uz inflāciju un akcionāra kapitāla izmaksām ir jānopelna 730 miljoni eiro.
Turklāt arī naudas plūsma pirmajā pusgadā bija negatīva. AirBaltic turpina zaudēt naudu. Ar šādiem tempiem nākošais gads var būt pēdējais, un 2026. gadā būs jāmeklē papildu finansējums.
Ir maz ticams, ka ES saskaņos turpmāku valsts līdzekļu ieguldīšanu airBaltic. Pārdot jaunas obligācijas tāpat nav diez ko ticami. Glābt var stratēģiskais investors. Jautājums ir tikai par cenu. Vai vienosies par 1 eiro, vai maksās dubultā, tas ir - 2 eiro, vai prasīs valstij uzdāvināt savu obligāciju daļu.
Tātad airBaltic pelnītspēja īpašniekam, tātad valstij, būs rezultējusies ar apmēram 600 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.
Laika nav daudz, stāvoklis ir kritisks, un nav laika arī ticēt kārtējiem M. Gausa k-ga solījumiem. Nez vai Satiksmes ministrija un esošā uzņēmuma padome spēj kontrolēt situāciju un uzņemties atbildību par rezultātu. Būs tāpat kā ar Rail Baltica, un varēs taisīt vēl vienu komisiju.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
