Tukšā pseidopatriotiskā muldēšana par „airBaltic” „pelnītspējas pieaugumu” beigsies ar 600 miljonu zaudējumu Latvijas valstij
Aivars Strakšas20.08.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Ir tikai apsveicami, ja Latvijas finanšu eksperti aizstāv nacionālu kompāniju no tādiem pašiem kaimiņu finanšu ekspertiem. Tāpēc man nebūtu nācis ne prātā komentēt mūsu finanšu ekspertu teikto, ja vien nebūtu bijis šāda apgalvojuma: "Un airBaltic pelnītspēja šajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieaugusi par 39%.” Šeit ir acīmredzama maldināšana un vēlamā uzdošana par patiesību.
Par pelnītspēju var runāt tikai tad, ja uzņēmums spēj pelnīt, tātad strādā bez zaudējumiem. Attiecināt jēdzienu „pelnītspēja, kas ir sinonīms jēdzienam rentabilitāte, bez piebildes, ka tā ir negatīva, ir maldinoši. Pelnītspēja nevar būt negatīva. AirBaltic gadījumā var runāt tikai par ilgstošu pelnītnespēju.
Šīs pelnītnespējas rezultātā uzņēmumam, lai tikai atdotu akcionāram ieguldīto, pat bez jebkādas atsauces uz inflāciju un akcionāra kapitāla izmaksām ir jānopelna 730 miljoni eiro.
Turklāt arī naudas plūsma pirmajā pusgadā bija negatīva. AirBaltic turpina zaudēt naudu. Ar šādiem tempiem nākošais gads var būt pēdējais, un 2026. gadā būs jāmeklē papildu finansējums.
Ir maz ticams, ka ES saskaņos turpmāku valsts līdzekļu ieguldīšanu airBaltic. Pārdot jaunas obligācijas tāpat nav diez ko ticami. Glābt var stratēģiskais investors. Jautājums ir tikai par cenu. Vai vienosies par 1 eiro, vai maksās dubultā, tas ir - 2 eiro, vai prasīs valstij uzdāvināt savu obligāciju daļu.
Tātad airBaltic pelnītspēja īpašniekam, tātad valstij, būs rezultējusies ar apmēram 600 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.
Laika nav daudz, stāvoklis ir kritisks, un nav laika arī ticēt kārtējiem M. Gausa k-ga solījumiem. Nez vai Satiksmes ministrija un esošā uzņēmuma padome spēj kontrolēt situāciju un uzņemties atbildību par rezultātu. Būs tāpat kā ar Rail Baltica, un varēs taisīt vēl vienu komisiju.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
