Iesaki rakstu: 
Redzot, kas notiek šodien, varam droši teikt, ka vakcīnu disidentu netrūkst nevienā no valstīm. Mums ikkatram vien atliek saprast, kurā no frontes pusēm mēs atrodamies, proti, vai mūsu uzskati ir tādi paši vai tieši pretēji nekā pastāvošajai varai vai sabiedrības vairākumam. Izskatās, ka Latvijā un šur tur Eiropā pārsvaru sāk gūt tā sabiedrības daļa, kura atbalsta vakcinēšanos un skeptiski skatās uz dažādo tā saucamo “antivakseru” izplatīto informāciju. Šajā situācijā mēs antivakserus varam uzskatīt par vakcīnu disidentiem. Savukārt mūsu plašajā austrumu kaimiņu zemē situācija ir daudzkārt sarežģītāka un pavisam bēdīga.
Krievijas Federācija (KF) ir nonākusi situācijā, kurā vairs nav iespējams atšķirt cilvēkus, kas varētu tikt dēvēti par sabotieriem, disidentiem, brīvdomātājiem vai individuālistiem. Neskatoties uz vakcinēšanas reklāmas kampaņu un COVID-19 ierobežojumiem, cilvēki KF nesteidzas doties vakcinēties ne ar Rietumu vakcīnām, ne ar Putina režīma „nekam nederīgo lepnumu” Sputnik-V.
No otras puses, arī KF ierēdniecība nemaz nešķiet tik sarūgtināta par notiekošo “bardaku” valstī. Acīmredzot tāpēc, ka KF rīcībā esošās vakcīnu ražošanas iekārtas nespēj saražot pietiekami ātros tempos tik daudz Sputnik-V, lai apmierinātu 146 miljonu iedzīvotāju lielo tirgu, dažos no attālākajiem KF nostūriem cilvēki tiek maldināti un otrās vakcīnas vieta tiem tiek iešļircēts fizioloģiskais šķidrums. Attiecīgi tiek „ietaupītas” Sputnik-V vakcīnas, ko notirgot starptautiskajā tirgū, turpinot apgalvot, ka Sputnik V ir visu laiku visefektīvākā vakcīna.
Nav noslēpums, ka Kremļa mediji aktīvi ziņo, ka Vladimirs Putins ir vakcinēts pret koronavīrusu ar Sputnik-V vakcīnu. Portāla superjob.ru pētniecības centrs 6. jūlijā publicēja aptaujas rezultātus par vakcinācijas situāciju KF. Sociologu jautājums respondentiem pamatā bija saistīts ar uzticību valsts varai… Sekojoši tika vaicāts, vai tā informācija, ko valsts prezidents sniedza par vakcīnu ietekmēs, ir ietekmējusi personu lēmumu vakcinēties? Rezultāti bija vairāk nekā pārsteidzoši, jo tikai 7% krievu atbildēja, ka "viņi tiks vakcinēti ar tām pašām zālēm ar ko Putins". 26% apstiprināja, ka vakcīnas nosaukums, ar kuru tika sapotēts Putins, neietekmēs viņu izvēli, savukārt 40% atbildēja, ka nekādā gadījumā nevakcinēsies ar Sputnik-V, bet 27% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Tā vien šķiet, ka prezidenta Putina reitings ir kritis no saviem augstumiem. Protams, var tikai spekulēt ar iegūto datu korelāciju attiecībā uz KF pilsoņu uzticību valsts varai, taču iegūtie dati norāda uz graujošu dinamiku lejup. Ja pieņem, ka šie 7% ir reālais sabiedrības uzticības līmenis Vladimiram, nevis 33%, par kuriem ziņo Levadas socioloģiskās pētniecības centrs, vai Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centra publicētie pārspīlētie 64,4%, tad situācija KF sāk šķist pavisam „skumja”.
Tajā pašā laikā par spīti tam, ka Krievijas mediji ar maksimālu jaudu turpina propagandēt, ka “valsts galva” publiski ir vakcinējies pret COVID-19 ar pašmāju izgudrojumu, cilvēki par to šaubās, jo netīšām vai tīšām nopludinātā informācija norāda uz to, ka patiesībā V.Putins ir saņēmis Pfizer vakcīnu. Arī pats Maskavas epidemiologs Vasīlijs Vlasovs kādā no intervijām ir izteicies, ka bez potes prezidentam ir pietiekami daudz citu līdzekļu, lai sevi pasargātu, un tas, ar ko viņš tiek vakcinēts, ir viņa paša darīšana.
Viņš arī sarkastiski izteicies, ka, ņemot vērā, to ka prezidents brauc ar Mercedes, kāpēc gan viņš nevarētu vakcinēties ar Pfizer vakcīnu? Un patiesi, kāpēc gan ne? Jau iepriekš rakstīju, ka daudzi varasvīri Krievijā izvēlas vakcinēties medicīnas iestādē, kas piedāvā ārzemju preparātus, - kāpēc prezidentam būt savas valsts patriotam un izvēlēties Sputnik-V, ja tik viegli ir pieejama daudz efektīvāka un drošāka vakcīna. Sputnik-V lai paliek ārzemniekiem – Tuvo un Tālo Austrumu iedzīvotājiem.
Rodas sajūta, ka KF patiesi visu nosaka iegūtais amats un statuss (pietuvinājums valdniekam), bet pārējie sabiedrības locekļi ir tikai dumjš aitu bars, kuri nav pelnījuši cilvēcīgu attieksmi. Par to liecina vēl ne tik sen atpakaļ publiski izskanējusī informācija par to, ka Saratovas apgabala Veselības ministrija ir paziņojusi, ka pēc vakcinācijas pret koronavīrusu nedrīkst nodarboties ar seksu.
Izglītības departamenta vadītājs Deniss Graifers (Денис Грайфер) paziņojis, ka sekss ir ļoti enerģiju patērējoša aktivitāte, tāpēc brīdina cilvēkus, kuri ir vakcinēti, ka nav ieteicams palielināt slodzi, ieskaitot seksu – fiziskās aktivitātes ir atļautas, taču tām nevajadzētu izraisīt spēku izsīkumu. Ņemot vērā faktu, ka liela daļa Krievijas sabiedrības dzīvo diezgan sarežģītos apstākļos un ikdienā savu eksistenci nodrošina, strādājot smagu fizisku darbu, seksam vajadzētu būt pēdējai lietai, par ko uztraukties vakcinētam KF pilsonim.
Tas drīzāk izklausās kā atklāta ņirgāšanās un necieņas izrādīšana krievu tautai. Aptuveni tā, ka neko citu viņi nemāk kā tikai vairoties trušu stilā – ātri, daudz, bet pēc tam nokrist beigti no bezspēka. Ja tas nav aizskaroši cilvēkiem, kuri katru dienu dara smagu fizisku darbu, tad patiesi man sāk trūkt vārdu. Bet šajā gadījumā pašvaldības un mazās ierēdniecības iestādes ir patiesi izdevīgā situācijā, jo, kā zināms, KF ziņojumos par Sputnik-V klīniskajiem izmēģinājumiem un blakusparādībām nekas daudz nav teikts. Piemēram, agrāk varas iestādes mudināja vakcinētos atteikties no alkohola un pēc tam “pārdomāja”. Kāpēc gan to pašu nedarīt ar jebko citu – turēsim cilvēkus neziņā, lai varētu vieglāk izlocīties no nepatīkamiem jautājumiem vai iebildumiem. Ja kāds pēc vakcinācijas nomirs – teiksim, ka pats vainīgs, pārāk aktīvi nodarbojās ar intīma rakstura sportu.
Iespējams, tādējādi viņi cer palielināt vakcinēto personu skaitu. Nav jau būtiski, vai vakcīna strādā, vai tas ir fizioloģiskais šķidrums, vai tā cilvēkiem vispār nav bīstama – KF varas iestādes tik ļoti nevēlas atzīt savu sakāvi, ka vakcinēšanās popularizēšanas kampaņā ir iesaistīta pat baznīca – kaut arī saskaņā ar KF Konstitūciju "Putina KF ir laicīga valsts". Līdz ar to vakcinēšanās ir nevis grēks un nodevība pret Dievu, bet gan ceļš, kā nenokļūt ellē. Tas ir absolūti pretēji tam, ko sludina citi pašmāju reliģiozie sektanti – sakot, ka arī vakcinētajiem ir jāvēršas pie Dieva un Jēzus Kristus, jo ticība deaktivizēs vakcīnu un mēs būsim brīvi.
Jāpiemin, ka vēl pavisam nesen Krievijas pareizticīgo baznīca iebilda pret vakcīnām. Vienā no publiski pieejamajiem Krievijas Pareizticīgās baznīcas Patriarhālās komisijas ziņojumiem teikts, ka ētiski nav pieļaujams, ka imūnprofilakses preparātu sastāvs satur komponentus, kas iegūti, izmantojot šūnu līnijas, kas iegūtas no cilvēka embrija audiem. Jo īpaši HEK 293 (cilvēka embrija nieres 293). Uz ko Sputnik-V izgatavotāji atbildēja, ka, lai gan veidojot Sputnik-V , tika izmantots HEK 293, pati vakcīna šo komponenti nesaturot. Viņi paši saprot, ko pateica? Cik izdevīgi un loģiski tas viss izklausās (cinisks sarkasms)? Pārsteidzošākais, ka šāds apgalvojums bija pietiekams, lai baznīca mainītu savus uzskatus par 360 grādiem – no vakcinēšanās grēka uz nevakcinēšanās grēku.
Turklāt netiek ņemts vērā arī tas fakts, ka Eiropas regulators EMA vēl nav pieņēmis lēmumu par apstiprināšanu vai neapstiprināšanu, jo KF viņiem nav nosūtījusi visus pieprasītos dokumentus un vienīgā informācija, uz kuru atsaucas visi propagandisti, ir kaut kāds „zinātniskās žurnālistikas” raksts, kas balstīts uz pieņēmumiem, bez jebkādiem reāliem pierādījumiem. Līdz ar to jāsaprot, ka KF valdībai nerūp sava tauta vai kāds cits – vakcinācija un Kremļa mēģinājumi iekļūt starptautiskajā tirgū saistīti nevis ar cīņu pret koronavīrusu, bet gan ar naudas pelnīšanu un PR taisīšanu.
Šonedēļ Forbes nopublicēja 100 bagātāko KF amatpersonu un deputātu sarakstu. Viņu kopējie ienākumi ir pieauguši par 10 miljardiem rubļu (135 miljoni USD). Top 10 sarakstā esošo personu ieņēmumi pārsniedz 13 KF reģionu, kuros dzīvo gandrīz 6 miljoni cilvēku, gada budžetu. KF premjerministra vietniece Tatjana Golikova (Татьяна Голикова), kura cita starpā pārrauga vakcināciju, bija godpilnajā 42. pozīcijā. Tikmēr reālie krievu ienākumi 2020. gadā pēc oficiālajiem datiem samazinājās par 3%. Tā vien šķiet, ka Putins beidzot ir pārvērtis Krieviju par izejmateriālu noliktavu – viņš eksportē naftu, gāzi un tagad arī koronavīrusu un nekam nederīgas vakcīnas, tikai lai piepildītu savas kabatas, kamēr pārējā krievu tauta cieš.
KF ir nonākusi situācijā, kad personu, kuras uzticas vakcinācijai un, šķiet, arī valdībai, ir mazāk par tām, kuras neuzticas. Kā jau minēju, Krievijā šobrīd par disidentiem var uzskatīt valdību un tās struktūras, jo lielākā daļa sabiedrības pauž pretēju viedokli. Turklāt lielāko lojalitāti režīmam pauž tās personas, kuras pietuvinātas varas augšējiem slāņiem, kuri paši pat negrasās izmantot pašmāju vakcīnu. Cilvēki tiek uzskatīti par „avīm”, kuras tiek spiestas ticēt baznīcai, kura savukārt saka - „ja nepotēsies, nonāksi ellē”.
Tā vairs absolūti neiebilst, ka vakcīnas izgatavošanā izmantoti abortu rezultātā iegūti cilvēka embriji (kas ir grēks), jo izstrādātāji apgalvo, ka pašā vakcīnā to nav. Turklāt arī alkoholu var lietot, cik uziet, taču ar seksu gan nodarboties nevajadzētu, jo tas var novest pie nāves. Domājiet, ko gribat, bet, ja tas viss neapstiprina to morālo pagrimumu, kāds valda Kremlī, – tad kas vēl? Šobrīd Kremļa lielā roka stiepjas pēc „čungura kalna galā”, visu pārējo atstājot tur lejā, iznīcībā un pagrimumā.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
