Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Zemgales rajona tiesas Tukumā kalendārā izlasīju, ka tiks skatīta civillieta, kurā prasītāja ir laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” (NTZ) redaktore un Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude, atbildētāja – Tukuma novada pašvaldības dome, bet prasības priekšmets – “nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana, atvainošanās un mantiskas kompensācijas piedziņa”, protams, tas mani kā žurnālistu ieinteresēja. Civillieta noslēdzās ar pušu izlīgumu, kas faktiski ir I. Plaudes uzvara. Papētot šo lietu, secinu, ka šoreiz virsroku ņēmuši meli un bezkaunība, bet samaksāt par to nācies Tukuma novada iedzīvotājiem…

Pagājušajā gadā divas reizes ieplānotā tiesas sēde tika noņemta, bet šī gada 11. augustā, kad pēc divarpus ceļā pavadītām stundām ierados Tukumā, nepilnu piecu minūšu laikā uzzināju, ka abas puses vienojušās par izlīgumu, ko piedāvājusi prasītāja Ivonna Plaude. Tukuma novada pašvaldības pārstāve izklausījās pat ļoti priecīga, ka nenāksies tiesāties. Tik priecīga, ka nemaz nepārdzīvoja, ka tukumniekiem – nodokļu maksātājiem šis pašvaldībai nelabvēlīgais izlīgums izmaksāja apaļu summiņu – teju 2000 eiro.

Tiesvedības iemesls – Viļa Selecka atmiņas

Mans brauciens uz Tukumu būtu izrādījies pilnīgi velts, ja tiesas gaitenī es nesastaptu vairākus lieciniekus, kuri bija ieradušies, lai liecinātu, ka ziņas, kuras Tukuma novada pašvaldība publicējusi par vietējo preses magnāti Plaudi, ir pilnīga taisnība, tāpēc nu nekādi nevarētu aizskart viņas godu un cieņu. Kā izrādās, runa ir par pašvaldības informatīvā izdevuma “Tukuma Laiks” 2020. gada maija numuru, precīzāk, par publikāciju tā pēdējā lappusē, kurai bija dots nosaukums “Satriecoša pieredze, kā dibināt valsti”.

Šobrīd šo publikāciju pašvaldības interneta vietnē vairs neatrast, jo tā, pakļaujoties Plaudes spiedienam, izņemta. Tā bijusi “Tukuma Laika” aprunāšanās ar četriem ievērojamiem novadniekiem, kuru veikums ir nepelnīti piemirsts, bet viņi pirms 30 gadiem stāvēja pie atjaunotās Latvijas valsts šūpuļa, jo kā Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, ievēlēti no Tukuma rajona, drosmīgi un pašaizliedzīgi nobalsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju. Ekspresintervijas bijušas ar Juri Celmiņu, Vili Selecki, Agri Jaunkļaviņu un Pēteri Lazdu.

Kā uzzināju no lieciniekiem, vietējās avīzes redaktores dusmu uzplūdus izraisījušas Selecka atmiņas par to, ka “pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem toreizējā Latvijas Komjaunatnes funkcionāre Ivonna Plaude kopā ar Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) rajona komitejas speciālistiem braukājusi volgā un aktīvi aģitējusi pret Latvijas Tautas frontes (LTF) kandidātiem, jo īpaši pret V. Selecki. Nu NTZ izliekas, ka īstas Atmodas nemaz nav bijis”.

Plaude solījusi vest “pa gaišo Ļeņina ceļu”

Divi no uz tiesas sēdi atnākušajiem lieciniekiem, kas tālāk par uzgaidāmo telpu nemaz netika, bija iepriekšminētās publikācijas galvenie varoņi – Vilis Seleckis un Agris Jaunkļaviņš. Tiesneses sekretāre viņus tikai informēja, ka liecināt nebūs nepieciešams, bet par noslēgto izlīgumu abi kungi uzzināja jau no manis. Izmantojot gadījumu, es pajautāju Seleckim, vai viņš nojauš, kāpēc Plaude tiesā nevērsās tieši pret viņu? “Nu, tas ir dīvaini… Vajadzēja jau pret mani, jo es jau tos vārdus teicu.” Arī sarunā ar mani Vilis Seleckis apliecināja, kas viss, ko viņš intervijā “Tukuma Laikam” teica par Ivonnu Plaudi, ir pilnīga taisnība.

Seleckim piebalsoja Agris Jaunkļaviņš, kurš stāstīja: “Es toreiz biju Latvijas Tautas frontes līderis Tukuma rajonā. Tāpēc es brīnos tagad, kāpēc šajā tiesā ir tāds iznākums?” Jautāts, vai viņš arī atceras, ka Plaude pirms Augstākās Padomes vēlēšanām būtu braukājusi automašīnā “Volga” un aģitējusi pret kandidātiem no Latvijas Tautas frontes, Jaunkļaviņš atbildēja, ka Latvijas Komunistiskās partijas autobāzē nemaz nebija ne moskviču, ne pobedu, - bija volgas, zimi un čaikas.

Savukārt Seleckis man skaidroja: “Tukuma rajona Komjaunatnes komiteja, kuras pirmā sekretāre bija Ivonna Plaude, kopā ar vietējo partijas komiteju tajā laikā bija izveidojušas bloku pret Latvijas Tautas fronti. Šis organizācijas nevarēja aģitēt citādi kā tikai pret mums – Augstākās Padomes deputāta kandidātiem no Tautas frontes.” Jaunkļaviņš pauda savu pārliecību, ka partijas birojs devis Plaudei uzdevumu aģitēt un propagandēt pret Latvijas Tautas fronti, ko viņa arī pildījusi. “Es kā Tautas frontes līderis toreiz gan mutiski, gan rakstiski saņēmu informāciju, ka notikušas sanāksmes, kurās Plaude piedalījusies un aģitējusi. Tautas frontes grupas tūlīt taisīja alternatīvu sanāksmi, lai varētu aizstāvēt savus atbalstītos kandidātus,” stāstīja Jaunkļaviņš.

Agris Jaunkļaviņš arī atcerējās gadījumu, kad komjaunatnes sekretāre Plaude bija apmeklējusi skolu, kurā viņa dēls togad mācījās 11. klasē, un aicinājusi jauniešu vēlēšanās balsot nevis par Latvijas Tautas frontes kandidātiem, bet gan par Latvijas Komunistiskās partijas atbalstītajiem, piemēram, par Rasmu Valdmani un Vilni Pinku. Viņi, protams, ir ļoti cienījami cilvēki, bet kompartijas un komjaunatnes viņiem paustais atbalsts uz šiem deputāta kandidātiem meta savu ēnu. “Mans dēls, atnācis mājās no skolas, toreiz vēl jautāja man, kas par lietu? Visu klasi sasauca kopā, jo Plaude likusi noorganizēt sanāksmi. Vidusskolniekiem vajadzējis klausīties. Plaude toreiz vēl jauniešiem esot solījusi, ka pa gaišo Ļeņina ceļu Rasmas Valdmanes vadībā mēs iesim uz priekšu, uz komunismu,” man pauda bijušais Augstākās padomes deputāts Jaunkļaviņš.

Konflikts sācies pēc vāji novadītas literatūras stundas

Vācot materiālus šai publikācijai, man radās iespaids, ka starp Selecki un Ivonnu Plaudi varētu būt bijis kāds senāks strīds vai nesaskaņas. Lai to noskaidrotu, vēlreiz aprunājos ar Selecki, nu jau telefoniski. Kā izrādījās – tiešām tā arī bija… Seleckis pastāstīja, ka konflikts sācies vēl tad, kad viņš bija Tukuma 2. vidusskolas direktors, bet Ivonna Plaude, būdama Tukuma rajona Komjaunatnes komitejas instruktore, paralēli piestrādājusi viņa vadītajā mācību iestādē par literatūras skolotāju. Pildot savus direktora pienākumus, Seleckis kā klausītājs piedalījies vienā Plaudes vadītā mācību stundā, lai gūtu priekštatu par viņas darba kvalitāti.

“Es konstatēju, ka Plaude to stundu ļoti vāji novadīja, tāpēc gribēju tā drusciņ parunāt ar viņu, izteikt skolotājai kritiku. Ne jau kaut ko briesmīgu, neko, bet vienkārši izrunāties. Un tad es sastapos ar tādu ļoti, ļoti kategorisku cilvēku, kurš nepieņēma nekādus iebildumus, nekādu citu viedokli, kurš kliedza pretī, ka viss ir brīnišķīgi. Tad es sapratu, ka viņa, lūk, jūtas kā cilvēks, kas nāk no vadības centra. Komjaunatnes komiteja jau toreiz it kā nekas briesmīgi svarīgs nebija, bet tomēr Plaude piederēja pie tās pašas birokrātijas, pie tā varas centra. Sapratu, ka viņa jūtas kā kaut kas īpašs. Savukārt mani ļoti kaitināja visi šādi “no centra nākušie”, jo es jutos tāds diezgan neatkarīgs. No tā laika starp mums arī sākās domstarpības,” atcerējās Vilis Seleckis.

Plaude apgalvo, ka Seleckis par saviem skolēniem ziņojis čekai

Laikrakstā “Atmoda” 1992. gada februārī divos turpinājumos bija publicēts Vernera Timoško raksts “Virs Tukuma skaidras debesis”, kurā žurnālists intervējis arī Ivonnu Plaudi. Intervējamā tolaik bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja J. Raiņa 1. vidusskolā, kā arī darbojusies Tukuma rajona Jaunatnes progresa savienības komitejā, kas bija tās pašas Komjaunatnes komitejas pēctece. Cita starpā I. Plaude šajā intervijā pēc savas iniciatīvas pāris vietās pieminējusi arī Ivaru Selecki, teikdama: “Bijušais skolas direktors Seleckis balotējās rajonā un viņa pretiniece bija manas skolas skolotāja Valdmane. Viss varēja būt, bet, kad parādījās runas par to, ka viņa ir komuniste, kas mācījusi skolā komunistu dziesmas... Viņa, kuru es pazīstu tik sen, kuras tēvu četrdesmit ceturtajā gadā nošāva kā leģionāru, viņa, kura dziedāja baznīcas... Tas, ko par viņu runāja pretinieki, bija klaji meli. Vēl pirms gada tas pats Seleckis ar putām uz lūpām bija gatavs iznīcināt līdzbiedrus tāpēc, ka viņu neievēlēja par partijas otro sekretāru. Viss tika apgriezts otrādi. Varbūt visas metodes politikā ir labas, bet man tāda netīrība nav pieņemama. Protams, ievēlēja visus četrus LTF atbalstītos kandidātus. Arī Selecki.

“1988. gadā, kad skolēni brauca uz 18. novembra svinībām Rīgā, direktors Seleckis zvanīja par saviem skolēniem gan partijas komitejai, gan drošībniekiem. Bija gadījums, kad uz klases vakaru bija paņēmuši līdzi Latvijas karogu. Toreiz vienu skolnieku pat izslēdza no skolas,” tajā pašā publikācijā paudusi Ivonna Plaude. Viņa arī uzskatot, ka direktora amats Tukuma 2. vidusskolā Vilim Seleckim bijis tikai tramplīns lēcienam uz augšu, vieglai karjeras taisīšanai.

Seleckis: “Nu, baigā cūka, es teiktu…”

“Ak, Dievs! Nu tas nu gan ir klajš apmelojums!” izsaucās Seleckis, kad es viņam nocitēju Plaudes teikto. Kā izrādās, viņš par šo “Atmodā” publicēto rakstu līdz šim nemaz nezināja. “Nemūžam un nekad, tur nu gan es būtu varējis iesūdzēt viņu visās tiesās. Nekad nekas tamlīdzīgs nav bijis. Es pat nezināju, kur čeku (Valsts drošības komiteju) varēja sazvanīt tajā laikā. Kaut kāds ārprāts…Nu, baigā cūka, es teiktu, jo nekad neviens netika izslēgts. To es droši varu apgalvot,” Selecka emocijas mūsu sarunas laikā sita ļoti augstu vilni. “Kas mani vēlētu par deputātu un kā mani tā skola būtu tik aktīvi aizstāvējusi pirms tām vēlēšanām, ja es būtu zvanījis čekai?” bijušais skolas direktors bija nesapratnē. “Viss bija pavisam savādāk, bet, nu, redzi, konflikts ar Plaudi bija sācies, līdz ar to tādi apmelojumi arī turpinājās,” secināja Seleckis.

Tas, ko Ivonna Plaude 1992. gadā bija teikusi laikraksta “Atmoda” žurnālistam, ļauj izdarīt divus secinājumus. Pirmais – viņai bijusi liela nepatika ja ne pret Latvijas Tautas fronti, tad pret savu bijušo skolas direktoru jau nu noteikti. Vai šādā situācijā viņa pati balsoja un citus aģitēja atdot savas balsis par LTF un Selecki vai LKP un tās atbalstīto Valdmani? Atbilde uzprasās pati… Otrais – Plaude savā intervijā, lai celtu neslavu Seleckim, ir nožēlojami samelojusies, jo, kā liecina publiski pieejama informācija V. Seleckis, sākoties Atmodai, jau 1987. gada sākumā pameta Tukuma 2. vidusskolas direktora amatu, lai kļūtu par “Skolotāju Avīzes” redaktoru. Tātad Plaudes paustais apgalvojums par to, ka skolas direktors Seleckis 1988. gada novembrī zvanījis LKP un čekai, vai kādu izslēdzis no skolas par Latvijas karoga atnešanu, nu nekādi nevar atbilst patiesībai.

Kompensācijā grib apaļus 2000 eiro

Pēc pieminētās publikācijas “Tukuma Laikā” Ivonna Plaude nekavējās piesaistīt zvērinātu advokātu biroju “Sorainen”, lai ar visiem iespējamiem līdzekļiem vērstos pret Tukuma novada pašvaldību. Viņas pirmais solis bija prasība viņu it kā aizskārušās ziņas atsaukt. Pašvaldība to tiešām arī izdarīja, bet nu Plaudi neapmierināja atsaukumam pievienotā piebilde: “”Tukuma Laiks” neveiks 30 gadus vecu notikumu pārbaudi, jo uzskata, ka laiks tāpat visu saliek pa vietām, un cilvēki zina, kas ir kas un kāda kuram ir reputācija.” Tajā pašā atsaukumā arī uzsvērts: “”Tukuma laiks” novērtē Viļa Selecka ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā, kā arī viņa principialitāti, vienmēr nostājoties godīguma un taisnīguma pusē. Tieši tādēļ “Tukuma Laiks” pret Viļa Selecka personību izturas ar milzīgu cieņu, tāpat kā ar cieņu “Tukuma Laiks” izturas pret Viļa Selecka viedokli un atmiņām par notikumiem, kas norisinājās pirms vairāk nekā 30 gadiem.” Vēl atsaukumā norādīts: “Tajā pašā laikā akcentējams, ka ikvienam sava reputācija ikdienā ir jāveido pašam ar saviem darbiem – tad sabiedrībā cienījamu personu izteikumus nenāksies atspēkot publiski.”

Protams, ka jautājumos, kas skar viņas publisko tēlu, laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude ir ļoti principiāla, tādēļ ar tā paša advokātu biroja palīdzību tapa prasības pieteikums pret Tukuma novada pašvaldību par nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskas kompensācijas piedziņu, kas tika iesniegta Zemgales rajona tiesā. Spriežot pēc prasītājas samaksātās valsts nodevas apmēra, kā materiālo kompensāciju Plaude no pašvaldības bija iecerējusi saņemt apaļu summu – 2000 eiro.

Tagad var tikai minēt, kāds būtu šī tiesas procesa iznākums, ja šis prasības pieteikums tiktu izskatīts. Vispirms tiesas sēde bija paredzēta 2020. gada 14. decembrī, pēc tam – 2021. gada 29. martā, bet abas tika noņemtas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Katrā ziņā Tukuma novada pašvaldība ļoti nopietni gatavojās aizstāvēties, tiesai tika lūgts uzaicināt lieciniekus, kas varētu apstiprināt un pierādīt, ka Vilis Seleckis savās atmiņās paudis baltu patiesību. Domājams, par to bija informēta arī prasītāja Ivonna Plaude, kuras uzvara šajās tiesas procesā izskatījās samērā neiespējama.

Jaunais Tukuma mērs piekrīt izlīgt un maksāt

Jāsaka, ka Plaudi no atkārtota negoda izglāba jūnijā notikušās pašvaldību vēlēšanas, kuru rezultātā pamatīgi mainījās Tukuma novada domes sastāvs, bet par priekšsēdētāju tika ievēlēts Gundars Važa, kurš pirms tam vadīja Tukuma novada sastāvā iekļautā Engures novada pašvaldību. Var tikai minēt, vai Plaudei bija kāda vienošanās ar Važu, un, ja bija, tad kāda tieši, taču, kā var saprast, tieši viņš vienpersoniski lēma piekrist vietējās avīzes redaktores sagatavotajam izlīguma piedāvājumam, kas, starp citu, ir pašvaldībai nelabvēlīgs. Plaude gan atsauca savu mantiskās kompensācijas pieteikumu, kuru, reāli vērtējot, diez vai tiesa atzītu, bet vēlējās, lai atbildētāja segtu visus viņas tiesāšanās izdevumus. Protams, jāņem vērā, ka arī pašvaldība, gatavojoties tiesai, bija iztērējusi zināmus resursus no sava budžeta. Iespējams, par šādu lēmumu vajadzēja spriest domes sēdē, bet, kā norādīja Tukuma novada pašvaldība, šoreiz lēmusi tikai domes vadība.

Kad Tukuma novada pašvaldībai tika uzdoti jautājumi par tās tēriņiem, pirmā atbilde bija šāda: “Tukuma novada pašvaldība ar prasītāju Ivonnu Plaudi ir noslēgusi mierizlīgumu. Ievērojot personas datu aizsardzības regulu, par šo civillietu un tās skarto privātpersonu Ivonnu Plaudi, sīkāku informāciju nevaram sniegt.” Tikai tad, kad jautājumi tika uzdoti atkārtoti, uzsverot, ka tie nav par privātpersonu Plaudi, bet gan par Tukuma novada pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, izdevās uzzināt, ka pašvaldība apņēmās atmaksāt Plaudei viņas iemaksāto valsts nodevu (300 eiro) un segt maksu par viņas zvērinātā advokāta pakalpojumiem (1000 eiro). Klāt vēl jāpieskaita pašas pašvaldības tēriņi – 490 eiro par zvērināta advokāta juridiskajām konsultācijām, kas bija ārpakalpojums, un 15 eiro kā valsts nodeva par liecinieku uzaicināšanu uz tiesu. Kopā – 1805 eiro no nodokļu maksātāju maciņiem…

Plaude – LKP biedre kopš 1990. gada

Jautāts, vai viņam nav žēl, ka Ivonna Plaude negribēja tiesāties tieši ar viņu, Vilis Seleckis teica: “Es nezinu, kā tā tiesa būtu beigusies, bet mēs ļoti labi būtu varējuši padiskutēt… Būtība jau ir tāda, ka, ja viņa (Plaude) bija komjaunatnes pirmā sekretāre, bet komjaunatne bija tai brīdī blokā ar kompartiju un citām pret Tautas fronti vērstām organizācijām, tad līdz ar to viņa nekā nevarēja nebūt arī pret Tautas fronti. Neatkarīgi no tā, vai viņa mazāk aktīvi vai vairāk aktīvi vērsās pret Tautas fronti, Plaude pārstāvēja šo bloku. Ja mēs tagad sāktu skaidrot, vai Hitlers vai Staļins šāvuši cilvēkus un holokaustu taisījuši, mēs viņus nemaz nevarētu notiesāt, jo viņi nevienu nekad nav ne šāvuši, ne arī ko citu tādu darījuši. Bet viņi pārstāvēja šos spēkus, viņi iedvesmoja un vadīja tos spēkus, kas to darīja, viņi par to ir atbildīgi un vainīgi. Tāpat arī visi tie komjaunatnes un kompartijas darbinieki, kas tajā brīdi bija tajā pusē, palika tajā pusē un izmantoja partijas transportu un ēkas, viņi vienkārši nevar būt atbrīvoti no atbildības par to, ka vērsās pret Tautas fronti.

Piekrītot Viļa Selecka viedoklim, atliek tikai piebilst, ka tieši Atmodas laikā, kad ļoti daudzi komjaunatnes un kompartijas biedri izdarīja savu izšķirošo izvēli, pametot šīs organizācijas un pat prestižus amatus tajās, un iestājās Latvijas Tautas frontes rindās, okupācijas režīma nomenklatūrā iespaidīgu karjeras lēcienu veica Ivonna Plaude, kura, kā liecina publiski pieejama informācija, no Tukuma rajona Komjaunatnes organizācijas instruktores 1988. gadā kļuva par šīs pašas organizācijas otro sekretāri, bet 1989. gadā jau par pirmo sekretāri.

Tajā pašā publikācijā “Virs Tukuma skaidras debesis” Ivonna Plaude izteikusies: “Sākumā es domāju, ka iesaistīšos Tautas frontē kā jebkurš tai laikā. LKP toreiz bija norietā, es ar viņiem strīdējos, jo pati nebiju partijā.” Varbūt kļūdos, bet no šiem teikumiem var saprast, ka LTF viņa tomēr neiestājās. Visdrīzāk tā arī bija, jo 1990. gada 22. martā Ivonna Plaude kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas pilntiesīgu biedreni. Tas notika tikai četras dienas pēc Augstākās Padomes vēlēšanām, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, un pusotru mēnesi pirms balsojuma par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Nekāda karjera padomju okupācijas režīmu atbalstošajā organizācijā Plaudei gan nesanāca, jo tieši pēc pusotra gada viņas LKP ar tās pašas Augstākās Padomes lēmumu kā mūsu valsts un demokrātijas visbīstamākā pretiniece, par kuras darbības dominanti bija kļuvis terors, provokācijas un diversijas, kas prasījušas daudzu cilvēku upurus un iznīcinājušas lielas materiālās vērtības, tika atzīta par antikonstitucionālu.

“Augeja staļļu tīrīšanai” būs arī trešais piegājiens

Noteikti atradīsies ne viens vien, kurš nekavēsies man pārmest, kāpēc nejautāju pēc šī stāsta galvenās varones viedokļa. Uzreiz paskaidrošu, ka jautāju gan, tikai, kā izrādās, mana necilā personība neatbilst Ivonnas Plaudes augstajiem standartiem. NTZ redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrene, kura publiski vienmēr uzsvērusi, cik svarīga ir viedokļu daudzveidība, uzskata, ka es neesmu žurnālists, tāpēc viņas atbildes saņemt neesmu cienīgs. Plašāk par to: ŠEIT.

Atzīšos, ka rakstīt par šo melīgo un divkosīgo cilvēku nu nemaz nav viegli. Drīzāk tas ir ļoti smags darbs, ko vispareizāk būtu salīdzināt ar Augeja staļļu tīrīšanu. Tomēr vēl vienu publikāciju esmu nolēmis sagatavot. Tā būs par to, kā iespējams celt neslavu visas Latvijas priekšā, bet pēc tam apgalvot, ka neko tādu nav teikusi. Jāpiebilst, kas šis stāsts zināmu ēnu metīs arī uz Ivonnas Plaudes pārstāvēto Latvijas Žurnālistu asociāciju…

Novērtē šo rakstu:

98
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...