Tukuma grandiozās olu fabrikas projekts aizvien vairāk izskatās pēc vienkāršas afēras
Guna Roze*24.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visi zina, kā izgāja labticīgajam Buratino, kad viltnieki – lapsa Alise un runcis Bazilio viņu apvārdoja, ka vajagot iestādīt zemē savas monētas, jo tad tur izaugšot naudas koks. Tā ir iznācis ar Tukuma “naudas koku” – izdaudzināto “olu fabriku” Jaunsātos, ko iedzīvotājiem sasolīja lapsa Alise jeb SIA “Gallusman”. To būvēšot Ukrainas investors. Rādās, ka tā bija labi izdomāta shēma, kā pēc iespējas lētāk iegūt pašvaldības īpašumu.
Pirmie, kam vajadzēja atcerēties teicienu “Nepērc kaķi maisā”, protams, ir novada augstākās amatpersonas – domes priekšsēdētājs, abi vietnieki un izpilddirektors. Nomodā bija jābūt arī domes juridiskajai nodaļai.
Taču viens no priekšsēdētāja vietniekiem jeb runcis Bazilio berzēja rokas un azartiski klāstīja, kādus zelta kalnus iegūsim, un kategoriski atteicās uzklausīt opozīcijas deputātu brīdinājumus pievērst uzmanību vairākām slidenām niansēm.
Pirmkārt, ieteicām nevis zemi pārdot uzņēmējam, bet izsniegt apbūves tiesības, kas ļautu pašvaldībai kontrolēt saistību izpildi un nezaudēt īpašumu riska gadījumā. Taču tad vēl nenojautām, ka pamanītās slidenās lietas ir tikai ziediņi.
10 akli deputāti?
Sākās līgumu gatavošana, un te nu no maisa izlīda neskaitāmas āža kājas, ko runcis Bazilio un koalīcijas deputāti joprojām izlikās neredzam. Rezultātā lapsa Alise dabūja tieši tādu līgumu, kas atļauj iestādīt budžeta naudu Muļķu zemē, turklāt Bazilio palīdzēja sastādīt tādus izsoles noteikumus, lai Muļķu zemi var nopirkt par lētu naudu.
Tika gatavota
Septiņi domes deputāti (Daiga Reča, Ilvars Ozoliņš, Agris Zvaigzneskalns, Kaspars Liepa, Edmunds Grīnbergs, Reinis Duksitis un es, Guna Roze) pārējiem centās atvērt acis un norādīt uz riska punktiem izsoles noteikumos un uz to, ka naudas koks, visticamāk, neuzaugs.
Galu galā es, Guna Roze, un Kaspars Liepa nobalsojām PRET sagatavoto līguma projektu, kamēr Daiga Reča, Edmunds Grīnbergs, Reinis Duksitis atturējās, bet Agris Zvaigzneskalns un Ilvars Ozoliņš šai sēdē attaisnotu iemeslu dēļ nepiedalījās. Visi pārējie deputāti (Ēriks Lukmans, Aivars Volfs, Arvīds Driķis, Jānis Eisaks, Sergejs Kovaļovs, Dace Lebeda, Ludmila Reimate, Modris Liepiņš, Normunds Rečs, Artis Jomerts), balsojot PAR, atbalstīja Alises un Bazilo blēdības.
Aizdomas par afēru
Un tad no droša avota, kam nevarētu neticēt pat vietējais Bazilio un domes priekšsēdētājs, saņēmu informāciju, ka gaidītā olu rūpnīca nav nekas vairāk kā labi plānota afēra. Jo lapsas Alises uzņēmums SIA “Gallusman” eksistē tikai uz papīra, tā ir gluži kā ofšora kompānija ar mātes uzņēmumu Nīderlandē, un nav nekādu apliecinājumu, ka “Gallusman” ir kaut kāda saistība ar Ukrainas investoru — iespējams, ukraiņi pat nezina, ka kāds “riktējas” viņu vārdā, jo pilnvaru neviens redzējis.
Nav arī bankas vai investora garantiju, ka “Gallusman” dabūs solītos 45 miljonus celtniecībai. Turklāt nav vēl bijusi sabiedriskā apspriešana, zemes cena izsolei noteikta zem tirgus vērtības, arī izdaudzinātās 150 darbavietas sāka izskatīties pēc stiepjama jēdziena. Skaidrs, ka izsole bija jāaptur, lai pašvaldības zeme nenonāktu Alises rokās.
No deputātiem slēpj dokumentus
Deputāti - D. Reča, I. Ozoliņš, A. Zvaigzneskalns, K. Liepa, R. Duksītis un es - nosūtīja vēstules ar šī projekta risku izklāstu VARAM, septiņi deputāti vērsās KNAB, četri deputāti (Roze, Ozoliņš, Reča, Grīnbergs) arī aizrakstīja Valsts kontrolei, Tukuma rajona prokuratūrai un Konkurences padomei.
Tai laikā domes priekšsēdētājs bija atvaļinājumā ārpus Latvijas, bet – tavu naskumu! – “runcis Bazilio” (domāts domes priekšsēdētāja vietnieks A. Volfs — red.) sasauca ārkārtas sēdi, lai apturētu izsoli, kā iemeslu minot to, ka SIA “Gallusman” nepiedalīsies izsolē “negatīvas publicitātes dēļ.”
Kurš nopietns biznesmenis apturētu karavānu tikai tāpēc, ka suņi rej?! Turklāt izsolei bija pieteikušies vēl 2 uzņēmēji, kas arī solīja galveno “burkānu” – 150 darbavietas. Tas kārtējo reizi apliecina, ka zemi drīkstēja nopirkt tikai lapsa Alise jeb SIA “Gallusman”. Sak', citus piedāvājumus pat neizskatām!
Tukuma prokuratūra deputātu iesniegumu nodeva tālāk Tukuma policijai. Policija atbildēja, ka krimināllietu neuzsāks (nekomentēšu). No KNAB un Konkurences padomes atbildes vēl gaidām, bet Valsts kontroles atbilde apliecināja, ka jā – ir saskatīti vairāki pārkāpumi, kas norādīti Tukuma domes vadībai adresētā vēstulē.
Rakstīju deputāta pieprasījumu, lai varētu iepazīties ar Valsts kontroles atbildi — t.i., norādītajiem pārkāpumiem, taču domes priekšsēdētājs Ē.Lukmans izlēma mums to nerādīt, tādējādi pārkāpjot likumu “Par pašvaldībām”.
Valsts kontrole saskata riskus un nelikumības
Valsts kontroles vēstuli, protams, dabūjām. Kas tad tur rakstīts? (saīsināti)
“1) (..) pašvaldības rīcība var tikt vērtēta kā diskriminējoša, ja izsoles noteikumos tiek iekļauta prasība attīstīt konkrēta apjoma objektu noteiktā laikā un ar noteiktu nodarbināto skaitu tajā (..) ja šādas prasības noteikumos iekļautas, ņemot vērā konkrēta pretendenta vajadzības, pašvaldībai var rasties nesamērīgu saistību risks, izsoles noteikumos ietverot pašvaldības garantiju nodrošināt autoceļa pārbūvi atbilstoši intensīvas smagā auto kustības prasībām. (..) šī pašvaldības sniegtā garantija var nenodrošināt mērķa sasniegšanu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. (..) līguma projekts neparedz pašvaldībai neveikt autoceļa pārbūvi, ja divu gadu laikā uzsāktie ražošanas objekta būvdarbi netiek turpināti. (..) aicinām veikt ilgtermiņa finanšu ietekmes izvērtējumu par projektu kopumā, ņemot vērā ieņēmumus no īpašuma pārdošanas, ieguvumus un zaudējumus no īpašuma izmantošanas konkrētam mērķim (piemēram, radītais piesārņojums, 150 darbinieku pieejamība novadā, iespējamo viesstrādnieku izmitināšana un integrēšana), kā arī nepieciešamās investīcijas no pašvaldības puses (ceļa būve, elektrības pievadi u.c.)
2) Izsoles noteikumi (līguma projekts) neparedz nekustamā īpašuma “Karjeras” izmantošanu arī derīgo izrakteņu ieguvei, kas ir viens no teritorijas plānojumā atļautiem izmantošanas veidiem. (..) nekustamā īpašuma vērtējumā netiek ņemti vērā šādi vai citu būtiski aspekti, tas rada risku, ka izsoles sākumcena neatspoguļo nekustamā īpašuma patieso vērtību, un ka īpašuma pārdošana tiek veikta konkrēta komersanta atbalstam.
3) (..) Izsoles līguma projekts (..) nesniedz pietiekamu drošību par īpašuma izmantošanu atbilstoši pašvaldības iecerēm. Piemēram, nav ietverts aizliegums pircējam atsavināt nekustamo īpašumu bez pašvaldības atļaujas, kamēr tā sagaida īpašuma izmantošanu noteiktā veidā. (..) Pašvaldībai nebūs arī izpirkuma tiesības, jo līguma projekts tādas neparedz. Tāpat nav apraksta, kas tiek saprasts ar ražošanas objektu un darba vietām. Līdz ar to noteikumu izpilde var būt formāla un tā var radīt pašvaldībai grūtības nodrošināt uzraudzību pār noteikumu izpildi. Piemēram, jēdzieni “darba vieta” un “nodarbinātais” Darba likuma izpratnē ir ar atšķirīgu saturu. Pat ja ar “darba vietām” ir domāti nodarbinātie (..), līgums formāli tiks izpildīts, ja tiks konstatēta nodarbinātība pat uz vienu dienu.
Nav izprotams, kādēļ līguma projekts paredz pašvaldības tiesības atcelt līgumu tikai līdz ražošanas objekta būvniecības uzsākšanas brīdim. Aicinām izvērtēt nepieciešamību šādas tiesības saglabāt arī gadījumā, ja uzsāktā būvniecība tiek pārtraukta.
Aicinām pašvaldību (..) ņemt vērā visus būtiskos apsvērumus, lai pašvaldības rīcība ar tās mantu būtu likumīga un lietderīga, kā arī būsim pateicīgi, ja informēsiet Valsts kontroli par nekustamā īpašuma “Karjeras” Jaunsātu pagastā, Tukuma novadā atsavināšanas tālāko virzību.”
Tā, lūk, raksta Valsts kontrole! Kamēr Tukuma domē čakli šeptējas “runči Bazilio”, starp deputātiem jābūt “Malvīnēm”, kas “labticīgajam Buratino” atver acis. Tad, kad visi 17 deputāti iemācīsies strādāt vaļā acīm, lasīt un vētīt lēmumprojektus — nevis pacelt roku tā, kā prasa diktāts, tad šādas lietas pat nevarētu notikt.
* rakstniece un Tukuma domes deputāte
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
