Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.

6.maijā Latvijas Televīzija saņēma NEPLP priekšsēdētāja Ivara Āboliņa parakstītu vēstuli. Vēstule gatavota, atsaucoties uz mediju grupas "TV3 Group" martā izsūtīto atklāto vēstuli, kurā grupa pauda savu viedokli par izmaiņām LTV1 prime-time plānojumā. Kā esam norādījuši jau iepriekš, LTV lēmums mainīt raidījuma "Panorāma" raidlaiku, ir bijis izsvērts un atbildīgs - tas darīts, lai vēl operatīvāk (pārceļot raidījumu pusstundu ātrāk) un visaptverošāk (izmaiņas ļāva pagarināt ziņu izlaiduma garumu) informētu sabiedrību. Vēlamies atgādināt arī to, ka Latvijas Televīzijas kanāli, atšķirībā no lielo komercmediju piedāvātā, ir pieejami bezmaksas virszemes apraidē.

Vēstulē Latvijas Televīzijai NEPLP norādījusi, ka sabiedriskās televīzijas "mērķis noteikti nav konkurēt ar komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem", kā arī aicinājusi "LTV savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un iespēju robežās atkārtoti izvērtēt jautājumu par ziņu raidījumu ētera laiku, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt vispusīgu un daudzveidīgu informāciju no dažādām programmām". NEPLP apgalvojums, ka Latvijas Televīzijai nebūtu jākonkurē, ir mulsinošs, jo pat sabiedriskajā pasūtījumā ir noteikti sasniedzamās auditorijas mērķi, kuru sasniegšana bez godprātīgas un sekmīgas konkurences ir praktiski neiespējama. Lai arī vēstulē NEPLP apgalvo, ka "respektē LTV redakcionālo neatkarību un nekādā veidā nevēlās ietekmēt LTV kā sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus", pārraugošās organizācijas aicinājums "neveidot papildu konkurenci" liek to apšaubīt un ir klaji nepieņemams, jo ir vērtējams kā mēģinājums iejaukties LTV redakcionālajā neatkarībā, un uzskatāmi demonstrē uzraugošās iestādes ieinteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.

Tāpat Latvijas Televīzija par notikušo ir lūgusi Konkurences padomes skaidrojumu. Savā atbildes vēstulē Konkurences padome pauž, ka, gan LTV, gan komerciālie plašsaziņas līdzekļi Konkurences likuma 1. panta ietvaros ir uzskatāmi par tirgus dalībniekiem, kuri konkurē televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgū un reklāmas izvietošanas tirgū televīzijā, un arī uz LTV darbību ir attiecināms Konkurences likuma regulējums. Konkurences padome norāda, ka "veidojot savu piedāvājumu tirgū, katram tirgus dalībniekam jārīkojas neatkarīgi un noteicošajam ir jābūt patērētāju (televīzijas skatītāju) preferencēm un izvēlei". Tāpat Konkurences padome uzsvērusi, ka Konkurences likumā iestādēm, tai skaitā atvasinātām publiskām personām, ir noteikts aizliegums ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. "Līdz ar to iestādēm savas publiskās varas kompetences un darbības ietvaros jābūt neitrālām pret tirgū notiekošajiem brīvas konkurences procesiem, kurus garantē Konkurences likuma 2. pants," pausts Konkurences padomes vēstulē Latvijas Televīzijai. No tā izriet, ka NEPLP aicinājums ir pretrunā ar Konkurences likumu. Konkurences padomes atzinumu Latvijas Televīzija ir iesniegusi NEPLP.

EBU ģenerāldirektors Noels Kurens savukārt atbildē Latvijas Televīzijai uzsvēris, ka neatkarība ir viena no būtiskākajām sabiedrisko mediju pamatvērtībām. Viņš atsaucas uz Eiropas Padomes rekomendācijām par sabiedrisko mediju pārvaldību dalībvalstīs. Tajās minēts, ka sabiedriskos medijus regulējošajos likumos obligāti jāietver gan redakcionālās neatkarības, gan institucionālās autonomijas aspekti - arī uzraugošajām iestādēm nevar būt iespēju tieši vai netieši ietekmēt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un uzņēmuma autonomiju. Arī rekomendācijās īpaši uzsvērta mediju neatkarība un autonomija programmu plānošanas jautājumos. "Komercmediji sniedz neatsveramu pienesumu plurālismam, kas ir īpaši būtisks aspekts demokrātiskā sabiedrībā, tomēr komercmediju mērķus nevar salīdzināt ar sabiedrisko mediju misiju," pārliecināts ir Kurens.

Diemžēl NEPLP ir rīkojusies pretrunā ar augstākminētajiem pamatprincipiem. Šāda NEPLP nostāja var īpaši kaitēt uzņēmuma konkurētspējai un graut uzņēmuma tēlu. Latvijas Televīzijai kā tirgus dalībniekam nav jāpielāgojas komercmediju interesēm. "Esmu to paudis iepriekš, tomēr vēlos uzsvērt vēlreiz - mēs nekad nepakārtosim savu darbu komercmediju interesēm! Sabiedriskajai televīzijai nav jāstrādā pēc "atlikuma principa" - mums ir jāstrādā sabiedrībai. Covid-19 krīze ir vēlreiz apliecinājusi, ka sabiedrībai šādā sarežģītā laikā ir nepieciešama operatīva un uzticama informācija un jēgpilna izklaide ne vien digitālajā vidē, bet arī tradicionālajā televīzijā. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka Latvijas Televīzija, atšķirībā no lielajiem komercmedijiem, visā Latvijā ir pieejama bezmaksas apraidē. Esmu pateicīgs mūsu skatītājiem par uzticību, labajiem vārdiem, kā arī konstruktīvo kritiku, ko esam šajā laikā saņēmuši, un man ir prieks, ka, neskatoties uz ārkārtējo situāciju, Latvijas Televīzija arvien uzrunā, iedvesmo un var kalpot sabiedrības interesēm," pauž LTV valdes loceklis Ivars Priede.

Latvijas Televīzija pieņēmusi lēmumu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām programmu veidot saskaņā ar martā pieņemtajām plānojuma izmaiņām. Tas nozīmē, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām raidījums "Panorāma" katru dienu būs vērojams plkst. 20.00.

Novērtē šo rakstu:

18
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...