Iesaki rakstu: 
Ap Latvijas Nacionālās operas valdi saceltā ažiotāža ir atsevišķu spilgtu kultūras jomas personību kardināli dažādo viedokļu sadursme, kurā šobrīd dominē emocijas un interpretācijas. Racionālas analīzes un izvērtējuma šajās diskusijās ir maz. Šajā emociju kamolā tiek aizmirsts par pašu svarīgāko.
Viegli ir cīnīties „pret”, bet apvienoties, lai cīnītos „par’’, ir nesalīdzināmi grūtāk. Mani mērķi kultūras ministres amatā neatkarīgi no šīm izpausmēm ir un paliek nemainīgi – izvest nozari no finansiālās krīzes, panākot budžeta pieaugumu nozarei, vienlaikus pildot valdības deklarācijā Kultūras ministrijai uzdoto, veidojot spēcīgas un pasaules līmenī konkurētspējīgas institūcijas un piedāvājumu visā Latvijā. Šī ir cīņa par nozari visā valstī, nevis atsevišķu personu interesēm!
Jau šī gada sākumā attiecībā pret iepriekšējo gadu tika panākts valsts budžeta pieaugums kultūras nozarei par 25%. Šobrīd šī pieauguma tendence tiek mērķtiecīgi turpināta, jaunajām politikas iniciatīvām kopā ar nozares cilvēkiem izcīnot papildus vairāk nekā 10 miljonus latu. Ko tas nozīmē praktiski? Tas nozīmē atalgojuma pieaugumu visās kultūras institūcijās, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumu par 1,5 miljoniem latu, kā arī sengaidīto finansējuma pieaugumu atsevišķām nozarēm, kā, piemēram, kino. Pirmoreiz panākts arī būtisks finansējums reģionālajām koncertzālēm.
Kurš ir ieinteresēts sašķelt nozari tieši tad, kad valdībā notiek cīņas par budžetu?
Esmu ministre, kura vienmēr bijusi atvērta dialogam. Ir izveidota un darbojas Kultūras alianse, kura arī radusies, asu diskusiju rezultātā apvienojot visu 15 kultūras nozaru organizācijas ar vairākiem tūkstošiem profesionāļu. Nu jau vairāk nekā gadu iknedēļas sanāksmēs aktuālos jautājumus risinām kopā ar Kultūras aliansi un visi, kas ir vēlējušies nākt ar ministru uz konstruktīvu dialogu, šo iespēju caur aliansi ir atraduši.
Esmu jau vairākkārt uzsvērusi un vēlos vēlreiz atgādināt, ka neplānoju kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, nedz arī vēlreiz ieņemt kultūras ministra amatu. Tādēļ visu savu enerģiju un pārliecību veltu šai valdībai atvēlētajam laikam ministra amatā, pieejot tam nevis politiski, bet kā nozares vadītājam, kam nav savu favorītu un ir vienāda attieksme pret visām kultūras nozarēm. Šāda pieeja, manuprāt, ir taisnīga attieksme pret mūsu daudzveidīgo kultūrvidi.
Aicinu laikā, kad jau acīmredzami ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa, nejaukt politiku ar kultūru un kultūrpolitikas procesiem! Pašreizējie mēģinājumi sašķelt nozari laikā, kad vēl notiek nākamā gada budžeta veidošana, var atkal iedragāt kultūras nozari, kas tikai tagad sāk atgūties no krīzes.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
