Iesaki rakstu: 
Vidēji informētam latvju bāleliņam nav šaubu par tādu kantoru kā “Rīgas satiksme” vai “Rīgas namu pārvaldnieks” sinonimizāciju terminam “korupcija”. Pat nekavējoša Leona Bemhena notiesāšana ar mantas konfiskāciju nemainīs iedzīvotāju uzticības indeksu minētām struktūrām. Citus Rīgas domes veidotus ušakovlaika pilsētas budžeta izslaukšanas cirkus, it īpaši dažādu aģentūru veidojumā pat nepieminēšu, jo jau sākotnēji tās tika radītas ar mērķi zagt un izzagt - ne vairāk, bet arī ne mazāk.
Nomaļus no sabiedrības modrās acs un plašsaziņas līdzekļu slejām, manuprāt, nepelnīti palicis vēl viens Rīgas domes monopolists. Runa ir par Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA „Rīgas ūdens", kura nodrošina rīdziniekus ar dzeramo ūdeni, kā arī savāc, novada un attīra notekūdeņus. Ja kāds nezina, tad šamie zēni un meitenes, kas par visu kaut ko ļoti ierobežoti atbild, sastopami Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1. Dabīgi, ka Rīgā, ar skatu no loga uz Bastejkalna vēsturiskajiem vaļņiem. Interesanti, ka kādreiz pēc šīs pašas biroja adreses spietoja oranžie seski no Tautas partijas. Vietai aura ne tā labākā.
Neskatoties uz bijušajiem sliktas karmas kaimiņiem, “Rīgas ūdens" vārds it kā šaušalīgos koruptīvos skandālos nav ticis cilāts. Zināma publicitāte bija “Rīgas ūdens” darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas nāca gaismā 2006.gada izskaņā, kad parādījās informācija, ka sliktie puiši no Meierovica bulvāra ar vēl sliktākiem puišiem no privātfirmas "Fenderes institūts" (nosaukums manis izvēlēts) apčakarējuši galvaspilsētas pašvaldību par nieka pāris miljoniem. Pirms Covid-19 šausmām 2020.gada martā pavīdēja ziņas par kaut kādām "Rīgas ūdens” klapatām ar skaitītāju rādītāju nodošanas portāla izveidi, kur jau kas nosperts vai gatavojas nospert sešciparu skaitļos. Citādi viss it kā kārtībā.
SIA "Rīgas ūdens” apgrozījums ir vairāk nekā 50 miljoni eiro, peļņa arī mērāma miljonos, klientu skaits netālu no 20 000. Izejot no amerikušakova akadēmiskajām nostādnēm, nebeidzams lauciņš dažādām duļķainām darbībām ar astronomiskām summām. Tieši milzīgās naudas plūsmas fonā man īpaši smieklīgas izskatās “Rīgas ūdens” pēdējā laika tendences iedzīvoties nieka tūkstošos, atklāti necienot valsts likumdošanu. Par to vel štrunts, bet, ja tam seko banāla izspiešana un dienesta stāvokļa izmantošana, tad jau joki mazi.
Par visu pēc kārtas. Ir tāda lieta, kā “piesārņojošo vielu virsnormas pārsniegums centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmajos notekūdeņos". Pats par sevi saprotams, ka šo virsnormas pārsniegumu kontrolē “Rīgas ūdens” un, ja kaut kas neatbilst kaut kam, tad lietotājam tiek izrakstīts rēķins par kompensāciju par konkrētu norēķinu periodu. Viss it kā jauki un pareizi, nav ko piecūkot dzimtās āres. Es apzināti šoreiz nepievērsīšos pašai procedūrai un tehnoloģijai, kā tiek ņemti paraugi un tālāk pārbaudīti, uzreiz saku - tur cirka vairāk nekā Merķeļa ielā. Runa ir par ko pavisam citu.
Pēc manā rīcībā nejauši nonākušas “Rīgas ūdens” iekšējās informācijas, minētā SIA ir izrakstījusi kompensāciju rēķinus līdz 30 Latvijas uzņēmumiem, kurus visus raksturo šādi kritēriji: lielākā daļa - vadošie pārtikas ražotāji valstī, un visiem ir līdzekļi banku kontos. Nosaukšu tikai dažus, iespējams, potenciālos vaininiekus - "Hanzas maiznīca”, "Rīgas piena kombināts”, "Rīgas farmaceitiskā fabrika”, putnu fabrika “Ķekava “ u.c.
Kas mani izbrīna - privātā kārtā firmu pārstāvji atsakās runāt vai sniegt informāciju, pamatojot, ka, ja “Rīgas ūdens” sagribēs, tad piespiedīs jebkuru lietotāju samaksāt jebkuru kompensācijas summu, tiesu perspektīva par pašu faktu var būt ļoti ilga un sarežģīta. No Latvijas dabas aizsardzības viedokļa man kā parastai lauku sievai iebildumu nav. Bet, ir, kā vienmēr, viens bet...
Neskatoties uz visu noslēpumainības auru ap kompensāciju lietu, šur tur mani tomēr apgaismoja. Vienu informācijas avotu noķēru vārtrūmē pie Bastejkalna, otru noklausījos kā telefonsarunas ierakstu netālu no Rīgas domes. Saliekot visu kopā, uzburas šāda aina.
Eposs sākas ar to, ka, iespējams, ik mēnesi Ūdens resursu inspekcijas vadītāja dodas pie uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas (attēlā) ar nefilosofiskiem jautājumiem - kam un par cik izrakstīt rēķinu? Ar to darbinieces funkcijas beidzas, un no viņas nekas tālāk nav atkarīgs.
Ejam uz priekšu. Iespējams, ka lēmumu kā mutisku rīkojumu sniedz jau pieminētā Dagnija Kalniņa. No “Rīgas ūdens" mājaslapas: ”SIA "Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja kopš 2010.gada.
Atbildības jomas kapitālsabiedrībā: darbības stratēģijas izstrādes un ieviešanas vadība; sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām; klientu attiecību vadība; personāla vadība; finanšu vadība; juridisko jautājumu vadība; sabiedrisko attiecību vadība; vienotu sabiedrības kvalitātes vadības, iekšējās kontroles sistēmas, risku pārvaldības sistēmas un iekšējo auditu norises vadība; ūdens kvalitātes un notekūdeņu kvalitātes kontroles pārraudzība; nekustamo īpašumu pārvaldības nomas, iznomāšanas un atsavināšanas jautājumi. Pilnvaru termiņš: 12.01.2021.
Profesionālā darba pieredze: D. Kalniņa sekmīgas vadītājas pieredzi veidojusi, ieņemot vadošus amatus gan lielu valsts kapitālsabiedrību vadībā, gan Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs. D. Kalniņas profesionālā pieredze cieši saistīta ar finanšu vadības jomu.
No 2007.gada līdz 2010.gadam bijusi valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes locekle, no 2005.gada līdz 2007.gadam vadījusi Rīgas domes Īpašuma departamentu, no 2003.gada līdz 2005.gadam strādājusi par Rīgas domes Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības pārvaldes priekšnieci, no 2000.gada līdz 2003.gadam par Rīgas domes Finanšu departamenta projektu direktori, no 1995.gada līdz 1999.gadam bijusi VAS "Rīgas tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētāja vietniece - viceprezidente.
Izglītība: absolvējusi Latvijas valsts universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultāti un ieguvusi ekonomista kvalifikāciju. Ar dalībnieku sapulces lēmumu noteiktais atalgojums 6138 EUR bruto."
Pievēršu uzmanību uz mazu niansi-pilnvaru termiņš 12.01.2021. Citiem vārdiem sakot - tikt ieceltai uz jaunu termiņu pēc Ušakova-Amerika vadībā nostrādātiem 10 gadiem ir līdzvērtīgi krusai Sahārā. Arī šeit pēc loģikas nekā krimināla nav - nu nolēma valdes priekšsēdētāja pēdējos darba mēnešos par dabu parūpēties!
Un tagad pats galvenais. Fināls. Zinoši cilvēki Rīgas domes gaiteņos piedāvā par kompensāciju summām un iespējamiem variantiem parunāt ar kādu citu kungu. Ar viņu esot iespējams savstarpēji motivēts konstruktīvs dialogs.
Es ļoti pieticīgi pateikšu, ka esmu dzirdējusi telefonsarunas ierakstu, kurā zvanītājs zvana vienai no kompensāciju rēķinu saņēmušo uzņēmumu amatpersonām un bez liekiem ievadiem piedāvā “sakārtot jautājumu”. Pie kam - precīzi nosaucot uzrēķinātās summas un iespējamos šo summu samazinājumu apmērus.
Pilnīgi atbildīgi varu pateikt - zvanītājs nebija ne inspekcijas vadītāja, ne valdes priekšsēdētāja. Nosauksim šo personu par parastu labvēli, kurš cenšas sakārtot lietas. Visiem, visur un vienkārši tāpat.
Bet ir ieraksts... Ušakova-Amerika ēnas vēl nav norietējušas?
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
