Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tumsonības renesanse

Arturs Priedītis
02.03.2018.
Komentāri (30)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tumsonību visnadzīgāk izraisa divi faktori: zināšanu trūkums un saprāta trūkums. Turklāt obligāti nav jābūt defektīvam saprātam, psihiski traucējot apgūt zināšanas. Tumsonību var izraisīt arī normāls saprāts ar kroplu morālo orientāciju.

Abi faktori ļauj atvasināt tumsonības divus variantus: objektīvo tumsonību un morālo tumsonību. Pirmajā variantā tumsonību nosaka objektīvi pamatots zināšanu trūkums. Otrajā variantā tumsonību nosaka morāli kropls saprāts.

Objektīvā tumsonība ir tad, kad nav skolu, skolotāju, mācību grāmatu un tāpēc nav iespējams mācīties. Valda masveida analfabētisms. Tas sekmē tumsonību. Tumsonība ir objektīvi pamatota, jo neeksistē resursi tumsonības izskaušanai.

Latviešu tauta ir piedzīvojusi objektīvo tumsonību. Ar laiku tautas analfabētisms tika likvidēts. Par to parūpējās vācbaltu inteliģence. Latviešu zemnieki iemācījās lasīt latviešu valodā vācbaltu sagatavotās grāmatas. Latviešu zemnieku zināšanas paplašinājās, un tumsonība izplēnēja.

Latvijā pašlaik nevar būt ojektīvā tumsonība. Mums ir skolas, skolotāji, mācību grāmatas. Mums ir valsts izglītības sistēma. Cita lieta, vai mūsu „brīvvalstī” visi vēlas mācīties un visi vēlas nebūt tumsoņas. Cita lieta, vai par tautas izglītošanu atbildīgā valsts vara ir spējīga un vēlas nepieļaut tumsonību. Faktiski nepieļaut tumsonības renesansi - latviešu masveida atgriešanos etniskās attīstības pirmatnējā pakāpē.

Latvijas Republikā skolu neapmeklē tūkstošiem bērnu. Pirms kāda laika „Delfos” bija publikācija ar virsrakstu „Nevienā izglītības iestādē nav reģistrēti 14 173 (!?) obligātā (!?) izglītības vecumā esoši bērni”.

Kāds tautietis varbūt aizbildināsies – „Tas ir ekscess!”. Jā! Tā ir taisnība! Formāli tiekamies ar ekscesu – galēju izņēmumu. Pie mums nav nekāda pamata objektīvajai tumsonībai. Latvijā tagad visiem bērniem ir iespējams mācīties.

Protams, ekscess vienmēr ir ekscess. Taču ekscesam ir sava robeža. Pēc robežas pārsniegšanas ekscess vairs nav ekscess, bet nacionālās briesmas, apdraudējums, katastrofa, traģēdija. Atļauju lasītājiem pašiem izšķirt, vai pašlaik ekscess ir pārvērties nacionālajās briesmās, apdraudējumā, katastrofā jeb traģēdijā. 2017.gada novembrī kādā medijā bija lasāms: „Lai samazinātu skolu pametušo skolēnu skaitu, sešu gadu laikā tērēs gandrīz 40 miljonus eiro. Katru mācību gadu aptuveni 10% skolēnu pārtrauc mācības, nepabeidzot pamata (!?), vidusskolas vai profesionālo izglītību. Lai savlaicīgi apjaustu mācību pārtraukšanas riskus (!?) un palīdzētu skolēniem risināt problēmas (!?), Latvijā turpmāko sešu gadu laikā tiks īstenots Eiropas Sociālā fonda finansēts projekts, kā ietvaros cer (!?) mazināt (!?) skolēnu skaitu, kuri pārtrauc mācības un neiegūst izglītību (!?).”

Sliktajā padomju Latvijā pilsētā un rajonā sacēla trauksmi par viena bērna skolas neapmeklēšanu. Vecākā paaudze to labi atceras. Kāpēc labajā „brīvvalstī” netiek celta trauksme, ja tagad nemācās vairāki desmiti tūkstošu bērnu, skolu pamet 10% un tajā skaitā kāda daļa no šiem 10% ignorē likumu – obligātās pamatizglītības prasību?

Noteikti jāņem vērā citātā nosauktie 40 miljoni. Kā rīkotos valdošā kliķe, ja Sociālais fonds nedotu saulaino iespēju starp savējiem godīgi sadalīt 40 miljonus? Vai valdošo kliķi vispār uztrauc tumsonības nostiprināšanās latviešu jaunajā paaudzē?

Plašāk informētas personas atsauksies uz mūsdienu globālajām tendencēm. Viņi atsauksies uz arhaizācijas tendenci. Globālo sociālo problēmu analītika kritizē masveidīgo arhaizāciju Rietumu sabiedrībā. Arhaizācija praktiski izpaužas dažādi. Tajā skaitā izglītības degradācijā, unificējot, vulgarizējot un primitivizējot mācību saturu un izglītības ieguves formātus. To Eiropā pieprasa odiozais „Boloņas process” – eiropiešu izglītības bende. Arhaizācijas visefektīvākais veids ir nemācīšanās, izraisot tumsonību. Pret arhaizāciju un tumsonību drīkst izturēties kā pret sinonīmiem.

Pēcpadomju gados tumsonības renesanse ir morāla parādība. Nav vainojams bērnu defektīvais saprāts. Vainojams ir valdošās kliķes morāli kropli orientētais saprāts. Krimināli oligarhiskajā iekārtā tautas izglītība valdošajai kliķei neinteresē. Valdošajai kliķei tautas tumsonība ir ļoti izdevīga. Tumsoņas visās vēlēšanās netraucē iegūt politisko varu un pēc vēlēšanām netraucē politisko varu izmantot zagšanai. Piemēram, zagšanas progress teicami atspoguļojas valsts iestādēs dalītajās prēmijās un piemaksās par darba uzvarām 2017.gadā.

Šodienas Latvijā tumsonību veicina ne tikai masveidīgā nemācīšanās un valdošās kliķes nacionāli noziedzīgā izglītības politika. Tumsonībai ir vēl viens iemesls. Un atkal nav runa par defektīvu saprātu. Ar saprātu viss ir kārtībā. Vainīgs ir izlaidīgs slinkums, pašpārliecināti atsakoties iepazīties ar citu tautu garīgās kultūras sasniegumiem un tos izmantot savā darbībā. Tas attiecas uz varas inteliģenci. Tā regulāri plātās ar savu tumsonību, kuras cēlonis ir izlaidīgs slinkums.

Pēc nesen sastaptajiem debilajiem apzīmējumiem „teorētiskā zinātne” un „kultūras žurnāliste” jājautā: „Kas ir nepatīkamāk – objektīvā tumsonība jeb morālā tumsonība?”; „Ar ko sastapties ir visnepatīkamāk: ar skolu neeksistēšanu senos laikos jeb ar šodienas izlaidīgo slinkumu?”

Tik tikko citētie debilie apzīmējumi katrā ziņā ir morālās tumsonības paraugi. Nebūs brīnums, ja dzirdēsim kaut ko vēl jestrāku, – piemēram, „zinātniskā zinātne”. Debilos apzīmējumus nerada psihiski nevesels saprāts, bet rada izlaidīgā slinkuma pārņemts saprāts. Tāds saprāts neuzskata par vajadzību noskaidrot, vai mēdz būt arī neteorētiskā zinātne, kas ir kultūra un vai vispār drīkst teikt „kultūras žurnāliste”.

Varas inteliģences tumsonība interesanti atgādina senāku gadījumu latviešu vēsturē. Runa ir par gadījumu XVIII gadsimtā, un runa ir par latviešu apgaismošanas klasiķi Veco Stenderu.

Vecā Stendera mūžā XVIII gadsimtā latvieši vairs nedzīvoja totālā objektīvā tumsonībā. No XVII gadsimta beigām Latvijā iekārtoja draudzes skolas. Rīgā tas notika jau XVI gadsimta beigās. Tāpēc XVIII gadsimta nogalē apmēram puse no Vidzemes latviešu zemniekiem un viena trešā daļa no Kurzemes latviešu zemniekiem prata lasīt.

Vecā Stendera slavenā grāmata „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” ir domāta objektīvās tumsonības pārvarēšanai. Grāmatai bija trīs metieni – 1774., 1776. un 1796.gadā. Tātad latviešu aprindās tā bija pieprasīta grāmata.

Tomēr situācija ir dīvaina. Vecā Stendera popularizētā „augstā gudrība” ir piebāzta ar muļķībām par ģeoloģiju, ģeogrāfiju, fiziku, astronomiju. Vecais Stenders latviešu lasītājiem izklāstīja tā laika zinātniskajam līmenim pilnīgi neadekvātu informāciju. Turklāt viņš to darīja didaktiski bērnišķīgā stilā, it kā uzrunātu kokos sēdošus naivus plānprātiņus.

Vecā Stendera rīcība nav saprotama. Varbūt viņš rakstīja muļķības tāpēc, ka neticēja latviešu prāta briedumam izprast pasaules gudrības? Vecais Stenders tāpēc visu izklāstīja intelektuāli atviegloti.

Bet varbūt viņš rakstīja muļķības tāpēc, ka bija lietas kursā par latviešu neprasmi lasīt grāmatas svešvalodās (angļu, franču, vācu, krievu val.)? Svešvalodās izdotajās grāmatās latvieši varēja gūt pilnvērtīgu informāciju pretstatā Vecā Stendera muļķībām. Vecais Stenders varbūt ņēma vērā latviešu nespēju pārbaudīt viņa grāmatā izklāstītās gudrības un tāpēc droši stāstīja pasakas bērnišķīgi didaktiskā stilā?

Vecā Stendera rīcības iemeslu nenoskaidrosim. Ne visai interesanti būtu to noskaidrot. Interesantākais ir vēstures atkārtošanās. Mūsu lepnā varas inteliģence arī paļaujas uz to, ka viņu muļķības neviens nepārbaudīs. Varas inteliģence pati ir bijusi izlaidīgi slinka un šo īpašību piedēvē arī pārējiem cilvēkiem.

Respektīvi, Latvijā tagad morālā tumsonība rodas tad, kad ir iespējams mācīties un iegūt zināšanas ne tikai no pašmāju „vecajiem stenderiem”, bet arī no citu tautu speciālistiem, taču tas netiek darīts. Tagad latvieši prot lasīt ne tikai latviešu valodā. Varas inteliģencei ir pieejama informācija no visas pasaules, bet varas inteligence to neizmanto un pārtiek tikai no pašmāju „orgānu” izplatītajām muļķībām. Morālās tumsonības pamatā ir provinciāli pašapmierināts un mietpilsoniski augstprātīgs komplekss.

Piemēram, tagad katrs latvietis var uzzināt kultūras definīciju. Uzzinot kas ir kultūra, noteikti netiktu lietots debilais „kultūras žurnāliste”. Bet tas nav noticis. Nav uzskatīts par vajadzīgu atvērt vārdnīcu vai atvērt interneta portālu. Nav bijusi interese noskaidrot, ko par kultūru sauc mūsdienu zinātnē kulturoloģijā.

Atbildot uz iepriekš formulēto jautājumu, morālā tumsonība ir ievērojami nepatīkamāka nekā objektīvā tumsonība. Objektīvā tumsonība nav cilvēku individuālā vaina. Objektīvā tumsonība ir valstiskās, ekonomiskās, sociālās, politiskās, garīgās kultūras attīstības determinēts stāvoklis. Turpretī morālās tumsonības centrā ir individuālā vaina, un tas ir visnepatīkamākais.  

Vēl nākas piebilst par vienu drūmu likumsakarību: jo informatīvi atvērtāka pasaule, jo latviešu varas inteliģence kļūst tumsoniskāka. Informatīvi slēgtajā padomju telpā latviešu inteliģence nebija tumsoniska. Tolaik neviens nerakstīja tādas dumjības kā „teorētiskā zinātne” un „kultūras žurnāliste”.

Diemžēl tie nav vienīgie piemēri morālajai tumsonībai. Š.g. 4. februārī „Delfos” bija lasāms: „Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās saskatāmi paaugstināti Krievijas specdienestu izlūkošanas riski, uzskata Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis”.

Maizīša apgalvojumā sanāk, ka Krievijas izlūkiem nāksies riskēt Latvijā. Tas ir loģiski. Teiksim, pastāv risks, ka SAB priekšnieks Maizītis viņus noķers un viens pats izķidās savā „ofšoras” dzīvoklī, neizsaucot papildspēkus no Mi6, ISI, DGSE, BND, MOSSAD, RAW, CSIS, CIA, BVT, ASIS un, protams, no DP.

Saprotams, ne to gribēja pavēstīt Krievijas izlūku nadzīgais ķērājs Maizītis. Viņš gribēja viszinoši pavēstīt par gaidāmo Krievijas specdienestu iejaukšanos Saeimas vēlēšanās. Viņš nesaprot, ka priekš LR tie nav „riski”. Riskē krievu speciālo dienestu darbinieki, bet nevis mūsmājas ļaudis. Priekš LR tā būtu citas valsts iejaukšanās iekšpolitikā. Nenoskaidrojot vārda „riski” nozīmi, Maizītis pateica kaut ko pilnīgi citu nekā viņam vajadzēja pateikt. Acīmredzot viņš nebaidās no riska tikt iesvētīts obskuranta statusā un nosēdināts blakus tam vīrelim pie ugunskura (skat. ilustrāciju).

Ar „riskiem” tumsoniski māžojas ne tikai Maizītis. To dara daudzi no varas inteliģences. Medijos katru dienu kāds tumsoniski vāvuļo par „riskiem”. Grūti ir aptvert, kāpēc latviešu varas inteliģencē masveidā uzziedēja tik aptumšota (obskurantiska) attieksme pret vārdu „risks”. Latvieši vēl nesen lieliski zināja, ka risks ir darbība, pieļaujot negatīvu rezultātu. Darbību veic vai darbību nākotnē plāno veikt, pieļaujot sliktu, nevēlamu, nepatīkamu u.tml. iznākumu. Katram cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad ir jāsaka: „Es tomēr riskēšu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

FotoNeiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Lasīt visu...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...