Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Turcija

Leonards Inkins
30.10.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt pazemojošs. Bija zināms, ka, sievietei dzirdot, jāfiltrē lamuvārdi, jāizvēlas frāzes. Bija zināms, ka sieviete šī vārda pilnā nozīmē neuzturēsies kompānijā, kurā runā rupjības, kurā sarunājas tetovēti, neskūti un noplīsuši vīrieši.

Tā bija, bet nu tā vairs nav. Pārmaiņas nenotika vienā dienā. Vienā mirklī kāds, pareizo ūdeni padzēris, izveseļojas, princese pēc skūpsta pieceļas tikai pasakās. Dzīvē esam pakāpenisku kādas tendences procesu varā. Cilvēks deviņus mēnešus gatavojas, trenējas, attīstās un tad dzimst. Dzimis tas vēl kādu laiku aug un pilnveidojas, tad ieslēdzas novecošanas gēna darbība, un cilvēks sāk novecot. Ne visi orgāni un visi locekļi vienādi. Kāds no orgāniem izrādās ātrāk novecojošs, ātrāk nogurdināms, un tas, izsmēlis savus resursus, parauj līdz arī pārējos orgānus un cilvēku kopumā.

Būtu jau labi, ja varētu pateikt – lai tā galva sāp, es taču neesmu tikai galva, lai tas zobs sāp, es taču neesmu tikai zobs. Labi zinām, ka tā nesanāks. Kaut izmaiņas orgānos un locītavās ir grūti pamanāmas, bet tendences var pat izmērīt, veicot kādu apskati vai analīzes, un pēc kāda laika, atkārtoti ielūkojoties, redzam, ka sirds darbība ir kļuvusi vājāka, ka muskuļi ir kļuvuši vājāki, ka iekšējo orgānu resurss ir samazinājies. Tās ir pamanāmas un izmērāmas tendences, kuras atklāj virzienu, kurp ejam. «No zemes Tu esi nācis, par zemi Tev jāpaliek.»

Robežas

Cilvēces tendence nu ir tāda, ka sieviešu klātbūtnē ne tikai lamājamies, bet pašas sievietes bieži ir tā apzīmējušās, ka ir grūti atšķirt, kura ir kura un kurš ir kurš. Aizvien vairāk izzūd robežas starp valstīm, starp dzimumiem, starp mākslas veidiem, starp visu, kas līdz šim bija atšķirīgs. Pasaule kļūst vienmuļa, garlaicīga un garā nabadzīga.

Mūziķi cits citu atdarina, jo sen jau mūzika nav galvenais, bet nu mūzika ir tikai veids, kā pelnīt; māksla jau sen ir kļuvusi par iztikas gūšanas instrumentu. Tik «attīstītā» sabiedrībā ir ne tikai grūti, bet vairumā gadījumu pat neiespējami runāt, dziedāt, ģērbties un pat balsot tā, lai tas kādam nebūtu aizskaroši un pazemojoši. Labi, ka īpaši sargājamie un jūtīgie pret aizskārumiem nespēj izlasīt manus rakstus, jo tie ir par gariem, lai saprastu tajos pausto.

Nesen kāds skolotājs Francijā stāstīja skolēniem un rādīja kādas iepriekš publicētas karikatūras. Tas bija aizskaroši kādam jauneklim, un viņš par to skolotājam nogrieza galvu. Ne tikai nogalināja, bet šīs darbības filmēja un aizsūtīja draugiem.

Reiz veikalā pērkot pienu, jaunai pārdevējai jautāju, kas viņai tā rokas apzīmējis. Teicu, ka mans dēls arī tā prot zīmēt, bet es viņa zīmējumus nezīmētu, kur nu vēl tetovēt sev uz rokām vai citām ķermeņa daļām. Sākumā viņa nesaprata, par ko ir runa un, kad mans vēstījums viņu sasniedza, tad bija ļoti aizskarta. Labi, ka man nenogrieza galvu, jo stāvēju letei otrā pusē un viņai nebija naža.

Komisārs

Nu ir tik daudz saradies aizsargājamu jūtu, ka jāklusē. Es jau trešo mēnesi nerakstu komentārus nevienā sociālajā tīklā un redzu tam augļus. Labus augļus. Nespēju pateikt vai uzrakstīt ne vārda, lai kāds nejustos aizskarts. Piemēram, kad, runājot latviski, saku «žīds», nevis padomiskais «ebrejs», jo 1940. gada 14. septembra pavēlē okupācijas varas izglītības tautas komisārs pavēlēja: «Visos žīdu skolu nosaukumos vārdu «žīds» turpmāk atvietot ar vārdu «ebrejs». Jocīgi, ka it kā esam atjaunojuši savu valsti, bet aizvien paklausīgi pildām padomju tautas komisāra 1940. gada pavēli!

Pasargi, Dievs, runāt par nēģeriem, tie taču ir afroamerikāņi, par čigāniem, tie taču romi, par zilajiem, tie taču citādāk mīlošie, un citiem. Drīz Donaldam Trampam līdzīgos dēvēsim par eiroamerikāņiem. Un vispār, cik var aizskart Dieva noliedzēju jūtas un dziedāt: «Dievs, svētī...» Un kā var multikulturālā sabiedrība samierināties ar: «Kur latvju dēli dzied, kur latvju meitas...» Tas taču ir aizskaroši, jo ne vārda nav par citādajiem! Ne vārda par tiem, kuri kaut šeit dzimuši, bet neprot latviski, ne vārda par tiem, kuri šurp atbēguši, lai bēgtu tālāk uz Eiropas vidieni!

Ietekme

Mīļo lasītāj, raksta nosaukums ir Turcija, bet es te niekojos ar tendencēm un aizskārumu uzskaiti. Tas šoreiz bija nepieciešams, lai uzmanīgi pietuvotos galvenajam. Raksts būs, kā parasti, pagarš, jo burtu daudzums ir vienīgais līdzeklis, kā aizsargāties no tiem, kurus viegli aizskart un aizvainot.

Nu es atklāju noslēpumu, bet, to nezinot, dakteris Jānis Ozols mani publiski apsaukāja par agresīvu grafomānu. Es nejūtos aizskarts, jo zinu, kā ir patiesībā.

Ne reizi vien no dažādiem informācijas avotiem ir kļuvis zināms, ka Turcija neatzīst Krimas pievienošanu Krievijai. Ukraiņi un jo īpaši Krimas tatāru vadītāji to pasniedz kā Turcijas vadītāja Redžepa Tajjipa Erdogana labvēlīgu attieksmi pret Krimas tatāriem. Būtu jau labi, ja tā būtu, bet es pieļauju, ka ir ne tikai tā.

Turcija neatlaidīgi palielina savu ietekmi pasaulē. Tā aizvien agresīvāk iesaistās dažādos notikumos, pat militāros. Lai piespiestu ar sevi rēķināties, lai piespiestu no Turcijas baidīties, lai Turcijas intereses citām valstīm būtu saistošas un, galvenais, lai Turcijai pakļautās un pārvaldītās teritorijas kļūtu plašākas.

Ir dzirdēts, ka Vladimirs Putins mēģinot atjaunot PSRS. Varbūt, bet Turcija mēģina atjaunot savu Osmaņu impēriju un dara to veiksmīgi.

No visiem konfliktiem, kur ir iesaistīta Turcija, tā ir izgājusi kā uzvarētāja. Šo tendenci nepamana tikai aklais un kurlais. Notikumi ar Krievijas lidmašīnu, notikumi Lībijā, notikumi Sīrijā un tagad karš Kalnu Karabahā jeb, kā saka armēņi, Arcahas Republikā arī ir veids, kā paplašināt teritoriju un Turcijas ietekmi.

Krimas atgūšana

Krima vēsturisku notikumu rezultātā vēl nesen bija Ukrainas valsts daļa. Pret to Turcijai nebija lielu iebildumu, jo tāda bija vēsturisko notikumu secība un rezultāts. Bet, tikko Krievija anektēja vai okupēja, sauciet kā gribiet, un pievienoja Krievijai Krimas pussalu, tā Turcijai pavērās iespēja atgūt zaudēto teritoriju, tas ir Krimu.

Krima Turcijai ir piederējusi ilgāku laiku nekā Krievijai. Nu tā vairs nav Ukraina, bet tās pievienošanu Krievijai ne tikai Turcija, bet arī citas valstis neatzīst. Te nu tālredzīgie turku politiķi redz perspektīvu. Sak’, mēs neatzīstam Krievijas okupāciju, mēs esam Ukrainas draugi, labprāt aicinām ciemos ukraiņu valsts vadītājus, palīdzam Ukrainai, palīdzam Krimas tatāriem, un gan jau nākotnē Krimas pussala ja ne nonāks Turcijas jurisdikcijā, tad pārtaps par kādu hibrīdsadarbības teritoriju.

Ukraina Krimu atgūt nespēj, – Turcija palīdzēs, lai kopīgi pārvaldītu vai lai atgrieztu (krieviskums! L. I.) dzimteni represētajiem tatāriem, bet tatāri pateicībā labprāt sadarbosies ar Stambulu, un arī Kijeva pret to neiebildīs. Būs investīcijas, darba vietas, vides sakopšana un, galvenais, palīdzība pret Krievijas agresīvajām tieksmēm. Vilks paēdis, un kaza dzīva.

Krimas zaudēšana karā ar Krievijas impēriju Turcijai bija sāpīgs trieciens. Kaut ir pagājuši gadsimti, tomēr turki to nav aizmirsuši un piedevuši. Turki vienmēr izmanto iespēju, ja tāda gadās. Viņi prot pat radīt iespējas. Nu šo vēsturisko notikumu rezultātā Turcija atguva cerību, un šo izdevību tā garām nepalaidīs. Tādam risinājumam piekritīs arī tā saucamā civilizētā pasaule. Jo tai nākas tēlot taisnīgumu, godīgumu, kaut patiesībā gan Francija, gan Vācija un citas valstis būtu ļoti priecīgas, ja tādas Krimas problēmas nebūtu. Un turki viņus no šīs problēmas risinājuma atbrīvos.

Toreiz divus gadus ilga pārrunas ne tikai starp Turciju un Krieviju, bet arī ar Eiropas valstīm, un tika panākta vienošanās, ka Krima turpmāk būs Krievijas sastāvā. Turki bija spiesti piekāpties, bet piekāpties nenozīmē piekrist. Turcija zaudēja to, ko tad dēvēja par pērli sultāna kronī. Šo pērli Turcija pārvaldīja trīs gadsimtus.

Krievija, sagrābjot Krimu, radīja tālejošu iespēju Turcijai, un jau rakstīju, ka turki šo iespēju izmantos. Krievija, okupējot Krimu, pavēra iespēju pārskatīt valstu robežas. To lieliski ilustrē karadarbība Kaukāzā. Tas ir tikai sākums. Runā, ka, ja dzīvo stikla namā, nedrīkst mētāties ar akmeņiem...

Vai atceraties Erdogana teikto, par azerbaidžāņiem, ka esot tikai viena tauta, kura dzīvo divās valstīs. Pie kā noved šādas tendences, jau ir zināms. Līdzīgi paziņojumi ir bijuši arī agrāk no citas valsts vadītāja mutes. Zinām, cik miljonu dzīvību tas prasīja un ar ko tas beidzās.

Suns ar kaulu zobos nerej un nekož, un, kad vēsture neder kā paraugs, lai tā ir kā brīdinājums! Nesaki, ka nebrīdināju!

Novērtē šo rakstu:

70
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...