Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Turcija

Leonards Inkins
30.10.2020.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt pazemojošs. Bija zināms, ka, sievietei dzirdot, jāfiltrē lamuvārdi, jāizvēlas frāzes. Bija zināms, ka sieviete šī vārda pilnā nozīmē neuzturēsies kompānijā, kurā runā rupjības, kurā sarunājas tetovēti, neskūti un noplīsuši vīrieši.

Tā bija, bet nu tā vairs nav. Pārmaiņas nenotika vienā dienā. Vienā mirklī kāds, pareizo ūdeni padzēris, izveseļojas, princese pēc skūpsta pieceļas tikai pasakās. Dzīvē esam pakāpenisku kādas tendences procesu varā. Cilvēks deviņus mēnešus gatavojas, trenējas, attīstās un tad dzimst. Dzimis tas vēl kādu laiku aug un pilnveidojas, tad ieslēdzas novecošanas gēna darbība, un cilvēks sāk novecot. Ne visi orgāni un visi locekļi vienādi. Kāds no orgāniem izrādās ātrāk novecojošs, ātrāk nogurdināms, un tas, izsmēlis savus resursus, parauj līdz arī pārējos orgānus un cilvēku kopumā.

Būtu jau labi, ja varētu pateikt – lai tā galva sāp, es taču neesmu tikai galva, lai tas zobs sāp, es taču neesmu tikai zobs. Labi zinām, ka tā nesanāks. Kaut izmaiņas orgānos un locītavās ir grūti pamanāmas, bet tendences var pat izmērīt, veicot kādu apskati vai analīzes, un pēc kāda laika, atkārtoti ielūkojoties, redzam, ka sirds darbība ir kļuvusi vājāka, ka muskuļi ir kļuvuši vājāki, ka iekšējo orgānu resurss ir samazinājies. Tās ir pamanāmas un izmērāmas tendences, kuras atklāj virzienu, kurp ejam. «No zemes Tu esi nācis, par zemi Tev jāpaliek.»

Robežas

Cilvēces tendence nu ir tāda, ka sieviešu klātbūtnē ne tikai lamājamies, bet pašas sievietes bieži ir tā apzīmējušās, ka ir grūti atšķirt, kura ir kura un kurš ir kurš. Aizvien vairāk izzūd robežas starp valstīm, starp dzimumiem, starp mākslas veidiem, starp visu, kas līdz šim bija atšķirīgs. Pasaule kļūst vienmuļa, garlaicīga un garā nabadzīga.

Mūziķi cits citu atdarina, jo sen jau mūzika nav galvenais, bet nu mūzika ir tikai veids, kā pelnīt; māksla jau sen ir kļuvusi par iztikas gūšanas instrumentu. Tik «attīstītā» sabiedrībā ir ne tikai grūti, bet vairumā gadījumu pat neiespējami runāt, dziedāt, ģērbties un pat balsot tā, lai tas kādam nebūtu aizskaroši un pazemojoši. Labi, ka īpaši sargājamie un jūtīgie pret aizskārumiem nespēj izlasīt manus rakstus, jo tie ir par gariem, lai saprastu tajos pausto.

Nesen kāds skolotājs Francijā stāstīja skolēniem un rādīja kādas iepriekš publicētas karikatūras. Tas bija aizskaroši kādam jauneklim, un viņš par to skolotājam nogrieza galvu. Ne tikai nogalināja, bet šīs darbības filmēja un aizsūtīja draugiem.

Reiz veikalā pērkot pienu, jaunai pārdevējai jautāju, kas viņai tā rokas apzīmējis. Teicu, ka mans dēls arī tā prot zīmēt, bet es viņa zīmējumus nezīmētu, kur nu vēl tetovēt sev uz rokām vai citām ķermeņa daļām. Sākumā viņa nesaprata, par ko ir runa un, kad mans vēstījums viņu sasniedza, tad bija ļoti aizskarta. Labi, ka man nenogrieza galvu, jo stāvēju letei otrā pusē un viņai nebija naža.

Komisārs

Nu ir tik daudz saradies aizsargājamu jūtu, ka jāklusē. Es jau trešo mēnesi nerakstu komentārus nevienā sociālajā tīklā un redzu tam augļus. Labus augļus. Nespēju pateikt vai uzrakstīt ne vārda, lai kāds nejustos aizskarts. Piemēram, kad, runājot latviski, saku «žīds», nevis padomiskais «ebrejs», jo 1940. gada 14. septembra pavēlē okupācijas varas izglītības tautas komisārs pavēlēja: «Visos žīdu skolu nosaukumos vārdu «žīds» turpmāk atvietot ar vārdu «ebrejs». Jocīgi, ka it kā esam atjaunojuši savu valsti, bet aizvien paklausīgi pildām padomju tautas komisāra 1940. gada pavēli!

Pasargi, Dievs, runāt par nēģeriem, tie taču ir afroamerikāņi, par čigāniem, tie taču romi, par zilajiem, tie taču citādāk mīlošie, un citiem. Drīz Donaldam Trampam līdzīgos dēvēsim par eiroamerikāņiem. Un vispār, cik var aizskart Dieva noliedzēju jūtas un dziedāt: «Dievs, svētī...» Un kā var multikulturālā sabiedrība samierināties ar: «Kur latvju dēli dzied, kur latvju meitas...» Tas taču ir aizskaroši, jo ne vārda nav par citādajiem! Ne vārda par tiem, kuri kaut šeit dzimuši, bet neprot latviski, ne vārda par tiem, kuri šurp atbēguši, lai bēgtu tālāk uz Eiropas vidieni!

Ietekme

Mīļo lasītāj, raksta nosaukums ir Turcija, bet es te niekojos ar tendencēm un aizskārumu uzskaiti. Tas šoreiz bija nepieciešams, lai uzmanīgi pietuvotos galvenajam. Raksts būs, kā parasti, pagarš, jo burtu daudzums ir vienīgais līdzeklis, kā aizsargāties no tiem, kurus viegli aizskart un aizvainot.

Nu es atklāju noslēpumu, bet, to nezinot, dakteris Jānis Ozols mani publiski apsaukāja par agresīvu grafomānu. Es nejūtos aizskarts, jo zinu, kā ir patiesībā.

Ne reizi vien no dažādiem informācijas avotiem ir kļuvis zināms, ka Turcija neatzīst Krimas pievienošanu Krievijai. Ukraiņi un jo īpaši Krimas tatāru vadītāji to pasniedz kā Turcijas vadītāja Redžepa Tajjipa Erdogana labvēlīgu attieksmi pret Krimas tatāriem. Būtu jau labi, ja tā būtu, bet es pieļauju, ka ir ne tikai tā.

Turcija neatlaidīgi palielina savu ietekmi pasaulē. Tā aizvien agresīvāk iesaistās dažādos notikumos, pat militāros. Lai piespiestu ar sevi rēķināties, lai piespiestu no Turcijas baidīties, lai Turcijas intereses citām valstīm būtu saistošas un, galvenais, lai Turcijai pakļautās un pārvaldītās teritorijas kļūtu plašākas.

Ir dzirdēts, ka Vladimirs Putins mēģinot atjaunot PSRS. Varbūt, bet Turcija mēģina atjaunot savu Osmaņu impēriju un dara to veiksmīgi.

No visiem konfliktiem, kur ir iesaistīta Turcija, tā ir izgājusi kā uzvarētāja. Šo tendenci nepamana tikai aklais un kurlais. Notikumi ar Krievijas lidmašīnu, notikumi Lībijā, notikumi Sīrijā un tagad karš Kalnu Karabahā jeb, kā saka armēņi, Arcahas Republikā arī ir veids, kā paplašināt teritoriju un Turcijas ietekmi.

Krimas atgūšana

Krima vēsturisku notikumu rezultātā vēl nesen bija Ukrainas valsts daļa. Pret to Turcijai nebija lielu iebildumu, jo tāda bija vēsturisko notikumu secība un rezultāts. Bet, tikko Krievija anektēja vai okupēja, sauciet kā gribiet, un pievienoja Krievijai Krimas pussalu, tā Turcijai pavērās iespēja atgūt zaudēto teritoriju, tas ir Krimu.

Krima Turcijai ir piederējusi ilgāku laiku nekā Krievijai. Nu tā vairs nav Ukraina, bet tās pievienošanu Krievijai ne tikai Turcija, bet arī citas valstis neatzīst. Te nu tālredzīgie turku politiķi redz perspektīvu. Sak’, mēs neatzīstam Krievijas okupāciju, mēs esam Ukrainas draugi, labprāt aicinām ciemos ukraiņu valsts vadītājus, palīdzam Ukrainai, palīdzam Krimas tatāriem, un gan jau nākotnē Krimas pussala ja ne nonāks Turcijas jurisdikcijā, tad pārtaps par kādu hibrīdsadarbības teritoriju.

Ukraina Krimu atgūt nespēj, – Turcija palīdzēs, lai kopīgi pārvaldītu vai lai atgrieztu (krieviskums! L. I.) dzimteni represētajiem tatāriem, bet tatāri pateicībā labprāt sadarbosies ar Stambulu, un arī Kijeva pret to neiebildīs. Būs investīcijas, darba vietas, vides sakopšana un, galvenais, palīdzība pret Krievijas agresīvajām tieksmēm. Vilks paēdis, un kaza dzīva.

Krimas zaudēšana karā ar Krievijas impēriju Turcijai bija sāpīgs trieciens. Kaut ir pagājuši gadsimti, tomēr turki to nav aizmirsuši un piedevuši. Turki vienmēr izmanto iespēju, ja tāda gadās. Viņi prot pat radīt iespējas. Nu šo vēsturisko notikumu rezultātā Turcija atguva cerību, un šo izdevību tā garām nepalaidīs. Tādam risinājumam piekritīs arī tā saucamā civilizētā pasaule. Jo tai nākas tēlot taisnīgumu, godīgumu, kaut patiesībā gan Francija, gan Vācija un citas valstis būtu ļoti priecīgas, ja tādas Krimas problēmas nebūtu. Un turki viņus no šīs problēmas risinājuma atbrīvos.

Toreiz divus gadus ilga pārrunas ne tikai starp Turciju un Krieviju, bet arī ar Eiropas valstīm, un tika panākta vienošanās, ka Krima turpmāk būs Krievijas sastāvā. Turki bija spiesti piekāpties, bet piekāpties nenozīmē piekrist. Turcija zaudēja to, ko tad dēvēja par pērli sultāna kronī. Šo pērli Turcija pārvaldīja trīs gadsimtus.

Krievija, sagrābjot Krimu, radīja tālejošu iespēju Turcijai, un jau rakstīju, ka turki šo iespēju izmantos. Krievija, okupējot Krimu, pavēra iespēju pārskatīt valstu robežas. To lieliski ilustrē karadarbība Kaukāzā. Tas ir tikai sākums. Runā, ka, ja dzīvo stikla namā, nedrīkst mētāties ar akmeņiem...

Vai atceraties Erdogana teikto, par azerbaidžāņiem, ka esot tikai viena tauta, kura dzīvo divās valstīs. Pie kā noved šādas tendences, jau ir zināms. Līdzīgi paziņojumi ir bijuši arī agrāk no citas valsts vadītāja mutes. Zinām, cik miljonu dzīvību tas prasīja un ar ko tas beidzās.

Suns ar kaulu zobos nerej un nekož, un, kad vēsture neder kā paraugs, lai tā ir kā brīdinājums! Nesaki, ka nebrīdināju!

Novērtē šo rakstu:

70
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...