Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

28.februārī medijos parādījās ziņa par to, ka Turcija vairs neliegs bēgļiem doties uz Eiropu. Jāpiezīmē, ka tikai no Sīrijas Turcijas teritorijā atrodas 3,6 miljoni bēgļu. Kā zināms, tad sākotnēji Turcija labprāt uzņēma šos nelaimīgos, jo tas deva valdošajai “Taisnības un attīstības partijai” politiskās dividendes - Turcijas iedzīvotāji apsveica palīdzību saviem ticības brāļiem. Vēlāk bēgļi kļuva par maiņas monētu tirgū ar ES. 2016.gadā puses vienojās par to, ka Ankara neizlaidīs bēgļus no savas valsts, savukārt Brisele sniegs finansiālu palīdzību un atsāks sarunas par Turcijas uzņemšanu ES. Šīs vienošanās ietvaros trīs gadu laikā ES pārskaitīja 7 miljardus dolāru.

Kāds varētu būt cēlonis Turcijas lēmumam par robežas atvēršanu? Manā skatījumā šeit ir iespējami divi varianti. Pirmais - ES un ASV šantāža no Turcijas puses ar mērķi saņemt politisku un materiālu atbalstu konfliktā ar Krievijas atbalstīto Asadu, kas faktiski ir pāraudzis konfliktā ar Krieviju. Otrais - iespējama slepena Turcijas vienošanās ar Kremli, kas, no vienas puses, liktu Kremlim pieņemt Erdogana spēles nosacījumus Sīrijā, savukārt Kremlim tas dotu reālu iespēju radīt haosu Eiropā, iepludinot tur bēgļu miljonus.

Ja runā par otro variantu, tad Erdoganam tas būtu izdevīgs dubultīgi. Pirmkārt, ļautu noņemt iekšpolitisko spriedzi, kas saistīta ar bēgļu uzturēšanu, ņemot vērā turku pieaugošo neapmierinātību, un, otrkārt, nodrošināt savas intereses Sīrijā. Un ko tad iegūst vai zaudē Maskava? Faktiski nezaudē neko, jo būtu jāizpilda Sočos panāktā vienošanās ar Turciju, ko jebkurā gadījuma nāktos ievērot, ņemot vērā Turcijas nostāju un to, ka nopietns konflikts ar Turciju šajā reģionā sakarā ar sarežģīto loģistiku Kremlim nav pa spēkam.

Ja runā par bonusiem, tad, kā to rāda iepriekšēja bēgļu krīzes pieredze Eiropā, tā ir laba augsne, lai veicinātu šķelšanos starp ES dalībvalstīm, pie reizes palielinot Kremļa sponsorēto labējo partiju reitingu šajās valstī. Bet arī tas vēl nav viss. Ir vēl viens stratēģisks mērķis, un, Putina vārdiem runājot, tas ir labot “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu”. Šajā sakarā gribu atsaukties uz manu 15.01.2020 šajā portālā publicēto rakstu ar nosaukumu “2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai. Ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā”

(https://www.pietiek.com/raksti/2020_no_tuvajiem_austrumiem_lidz_baltijai_geopolitiskas_prognozes_asv_un_iranas_konflikta_konteksta).

Atgādināšu, ka rakstā gāja runa par krievu politiskā apskatnieka Valērija Soloveja ģeopolitiskajām prognozēm attiecībā uz Maskavas plāniem Austrumeiropā un konkrēti par Tuvo Austrumu krīzes izmantošanu, tai skaitā, izmantojot bēgļu faktoru ar mērķi atraisīt sev rokas postpadomju telpā. Jāpiebilst, ka vairākas V.Soloveja prognozes ir piepildījušās un viena no tām – par konstitucionālajam izmaiņām ar sekojošu varas transformāciju Krievijā. Tas, ka čekistam Putinam ir iepotēts naids pret Rietumiem un viņa kvēlākais sapnis ir sagraut NATO ja ne atklātā konfliktā, tad no iekšienes, šaubīties laikam nevajadzētu. Tāpat ir skaidrs, ka sagraušana no iekšienes būs realizēta, ja dalībvalstīm zudīs ticība NATO līguma 5.pantam.

Nākošais loģiskais secinājums - lai to panāktu, trieciens ir jādod bloka vājākajā punktā, respektīvi, fokusā nokļūst trīs Baltijas republikas. Jā, pirmajā brīdī tas var šķist nereāli. Vispār jau, robežu pārdalīšana un jau sešus gadus ilgstošs karš Eiropas centrā ar smago ieroču izmantošanu un tūkstošiem līķu 21. gadsimtā arī varēja šķist nereāli pirms šie notikumi sākās. Bet viss notikās, kā notikās.

Tomēr, lai izvairītos no tukšvārdības, mēģināšu pierādīt šāda scenārija iespējamību, balstoties uz konkrētām lietām. Un tā, kāds varētu būt pilsoņu aptaujas rezultāts tādās Eiropas valstīs kā Vācija, Francija un Itālijā par tēmu “Vai esat gatavi ziedot savas vai savu bērnu dzīvības, lai aizstāvētu Narvu un Daugavpili pret Krievijas agresiju?”. Pirmais jautājums no aptaujājamo puses visticamāk būtu - “bet kur tās atrodas, vai Āfrikā?”. Ja šajās valstīs radīsies nopietnas iekšpolitiskās problēmas, piemēram, bēgļu krīze, kas papildināta ar no ārpuses inspirētiem “dzelteno vestu” protestiem, tad diezgan ticami, ka šo valstu tautām un tātad arī valdībām būs “pie kājas” 5. pants.

Un tagad par ASV. Nav noslēpums, ka Kremlis iztērēja milzīgus resursus pēdējo ASV prezidenta vēlēšanu laikā, lai panāktu sev vēlamu rezultātu, un sākumā likās, ka pūles attaisnojās. Trampam pietuvinātie darboņi, tādi kā Pauls Manaforts, kas bija saistīts ar Krievijas oligarhiem un specdienestiem, turklāt ticis tiesāts par finanšu mahinācijām, izmantojot Trampa pieredzes trūkumu ārpolitikā, centās pārliecināt pēdējo par nepieciešamību uzturēt draudzīgas attiecības ar Kremli, koncentrējoties vairāk uz konfrontāciju ar Ķīnu un Irānu, kas savukārt varēja radīt labvēlīgus apstākļus darījumam starp ASV un Krieviju, kur maiņas monētas lomā nokļūtu Baltijas republikas un citas postpadomju valstis. Respektīvi, tiktu noslēgta Jaltas vienošanās Nr.2.

Tomēr, ņemot vērā pēdējos notikumus, izskatās, ka Kremlis šeit būs nošāvis greizi un Krievijas nodokļu maksātāju naudiņa būs kaķim zem astes. Kremlis ar savu mentalitāti nespēj saprast to, ka arī prezidents var tikt kontrolēts no sabiedrības puses. ASV gadījumā tie ir ne tikai mediji, bet arī tā saucamais “establishment” jeb politiskā elite.

Kā uzskata daži apskatnieki, piemēram, uz ASV emigrējušais Andrejs Piontkovskis, tad, pateicoties tieši šai elitei, pašreiz Trampa administrācijā ir cilvēki, kas veic “uzraudzības funkciju”, ļaujot adekvāti reaģēt uz izaicinājumiem. Par to liecina nesenā ASV valsts sekretāra Maika Pompeo vizīte Ukrainā un Baltkrievijā, kā arī lēmums aprīkot zemūdenes ar mazas jaudas kodolieročiem kā atbildi uz tā saucamo “Patruševa doktrīnu”, par ko būs runa tālāk. Vai tas dod 100% drošību Baltijas valstīm? Domāju, ka ne.

Un tagad par iepriekš pieminēto “Patruševa doktrīnu”. Šī plāna autors ir Nikolajs Patruševs, bijušais Krievijas FDD direktors un pašreizējais Krievijas Drošības padomes sekretārs, kas tiek uz uzskatīts par personu Nr.2 Kremļa varas piramīdā. Plāna pamatā ir iespēja dot preventīvu triecienu, izmantojot mazas jaudas kodolieročus reģionālos konfliktos.

Kā varētu izskatīties šī plāna realizācija konkrētā situācijā? Kremlis veic spēku koncentrāciju Baltijas valstu pierobežā militāro mācību aizsegā. Baltijas valstu galvaspilsētas un stratēģiskie objekti tiek ieņemti zibenīgas sauszemes, jūras un gaisa desanta operācijas gaitā, tie pāris Baltijā dislocētie NATO bataljoni tiek samalti, bet Šauļu lidlauks ar NATO patruļlidmašīnām tiek iznīcināts ar „Iskanderu” zalvi no Kaļiņingradas. Vācija un Francija izsaka “nopietnas bažas” par radušos situāciju, bet ASV sāk koncentrēt ātrās reaģēšanas spēkus Polijā.

Šajā brīdī Kremlis piedraud ar taktisko kodoltriecienu un šeit jau sākas nervu spēle - kurš pirmais “salūzīs”. Ja ASV nepadosies šantāžai, tad atliks atvilkties, jo nekas jau nebūs zaudēts, tāda “kauja ar izlūkošanu”. Bet, ja tomēr “salūzīs”, tad “ģeopolitiskā kļūda” tiks labota. Šaubīgi, vai to savu doktrīnu realizēs, jo pasākums var kļūt nekontrolējams un Kremļa mafija neies tak zaudēt savus ofšoros nozūmētos aktīvus un nekustamos īpašumus, laupot savām atvasēm iespēju baudīt bezbēdīgo dzīvi “sapuvušajos” Rietumos.

Tomēr viss kas var gadīties, tāpēc, lasītāj, vari parēķināt, kā tas ietekmēs tevi, ja krievs tomēr izdomās iebliezt ar „Iskandera” raķeti dažu kilotonnu trotila ekvivalenta apjomā pa Ādažu bāzi un jeņki dos pretī ar līdzīgas jaudas „Trident”.

Novērtē šo rakstu:

20
39

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...