Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

28.februārī medijos parādījās ziņa par to, ka Turcija vairs neliegs bēgļiem doties uz Eiropu. Jāpiezīmē, ka tikai no Sīrijas Turcijas teritorijā atrodas 3,6 miljoni bēgļu. Kā zināms, tad sākotnēji Turcija labprāt uzņēma šos nelaimīgos, jo tas deva valdošajai “Taisnības un attīstības partijai” politiskās dividendes - Turcijas iedzīvotāji apsveica palīdzību saviem ticības brāļiem. Vēlāk bēgļi kļuva par maiņas monētu tirgū ar ES. 2016.gadā puses vienojās par to, ka Ankara neizlaidīs bēgļus no savas valsts, savukārt Brisele sniegs finansiālu palīdzību un atsāks sarunas par Turcijas uzņemšanu ES. Šīs vienošanās ietvaros trīs gadu laikā ES pārskaitīja 7 miljardus dolāru.

Kāds varētu būt cēlonis Turcijas lēmumam par robežas atvēršanu? Manā skatījumā šeit ir iespējami divi varianti. Pirmais - ES un ASV šantāža no Turcijas puses ar mērķi saņemt politisku un materiālu atbalstu konfliktā ar Krievijas atbalstīto Asadu, kas faktiski ir pāraudzis konfliktā ar Krieviju. Otrais - iespējama slepena Turcijas vienošanās ar Kremli, kas, no vienas puses, liktu Kremlim pieņemt Erdogana spēles nosacījumus Sīrijā, savukārt Kremlim tas dotu reālu iespēju radīt haosu Eiropā, iepludinot tur bēgļu miljonus.

Ja runā par otro variantu, tad Erdoganam tas būtu izdevīgs dubultīgi. Pirmkārt, ļautu noņemt iekšpolitisko spriedzi, kas saistīta ar bēgļu uzturēšanu, ņemot vērā turku pieaugošo neapmierinātību, un, otrkārt, nodrošināt savas intereses Sīrijā. Un ko tad iegūst vai zaudē Maskava? Faktiski nezaudē neko, jo būtu jāizpilda Sočos panāktā vienošanās ar Turciju, ko jebkurā gadījuma nāktos ievērot, ņemot vērā Turcijas nostāju un to, ka nopietns konflikts ar Turciju šajā reģionā sakarā ar sarežģīto loģistiku Kremlim nav pa spēkam.

Ja runā par bonusiem, tad, kā to rāda iepriekšēja bēgļu krīzes pieredze Eiropā, tā ir laba augsne, lai veicinātu šķelšanos starp ES dalībvalstīm, pie reizes palielinot Kremļa sponsorēto labējo partiju reitingu šajās valstī. Bet arī tas vēl nav viss. Ir vēl viens stratēģisks mērķis, un, Putina vārdiem runājot, tas ir labot “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu”. Šajā sakarā gribu atsaukties uz manu 15.01.2020 šajā portālā publicēto rakstu ar nosaukumu “2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai. Ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā”

(https://www.pietiek.com/raksti/2020_no_tuvajiem_austrumiem_lidz_baltijai_geopolitiskas_prognozes_asv_un_iranas_konflikta_konteksta).

Atgādināšu, ka rakstā gāja runa par krievu politiskā apskatnieka Valērija Soloveja ģeopolitiskajām prognozēm attiecībā uz Maskavas plāniem Austrumeiropā un konkrēti par Tuvo Austrumu krīzes izmantošanu, tai skaitā, izmantojot bēgļu faktoru ar mērķi atraisīt sev rokas postpadomju telpā. Jāpiebilst, ka vairākas V.Soloveja prognozes ir piepildījušās un viena no tām – par konstitucionālajam izmaiņām ar sekojošu varas transformāciju Krievijā. Tas, ka čekistam Putinam ir iepotēts naids pret Rietumiem un viņa kvēlākais sapnis ir sagraut NATO ja ne atklātā konfliktā, tad no iekšienes, šaubīties laikam nevajadzētu. Tāpat ir skaidrs, ka sagraušana no iekšienes būs realizēta, ja dalībvalstīm zudīs ticība NATO līguma 5.pantam.

Nākošais loģiskais secinājums - lai to panāktu, trieciens ir jādod bloka vājākajā punktā, respektīvi, fokusā nokļūst trīs Baltijas republikas. Jā, pirmajā brīdī tas var šķist nereāli. Vispār jau, robežu pārdalīšana un jau sešus gadus ilgstošs karš Eiropas centrā ar smago ieroču izmantošanu un tūkstošiem līķu 21. gadsimtā arī varēja šķist nereāli pirms šie notikumi sākās. Bet viss notikās, kā notikās.

Tomēr, lai izvairītos no tukšvārdības, mēģināšu pierādīt šāda scenārija iespējamību, balstoties uz konkrētām lietām. Un tā, kāds varētu būt pilsoņu aptaujas rezultāts tādās Eiropas valstīs kā Vācija, Francija un Itālijā par tēmu “Vai esat gatavi ziedot savas vai savu bērnu dzīvības, lai aizstāvētu Narvu un Daugavpili pret Krievijas agresiju?”. Pirmais jautājums no aptaujājamo puses visticamāk būtu - “bet kur tās atrodas, vai Āfrikā?”. Ja šajās valstīs radīsies nopietnas iekšpolitiskās problēmas, piemēram, bēgļu krīze, kas papildināta ar no ārpuses inspirētiem “dzelteno vestu” protestiem, tad diezgan ticami, ka šo valstu tautām un tātad arī valdībām būs “pie kājas” 5. pants.

Un tagad par ASV. Nav noslēpums, ka Kremlis iztērēja milzīgus resursus pēdējo ASV prezidenta vēlēšanu laikā, lai panāktu sev vēlamu rezultātu, un sākumā likās, ka pūles attaisnojās. Trampam pietuvinātie darboņi, tādi kā Pauls Manaforts, kas bija saistīts ar Krievijas oligarhiem un specdienestiem, turklāt ticis tiesāts par finanšu mahinācijām, izmantojot Trampa pieredzes trūkumu ārpolitikā, centās pārliecināt pēdējo par nepieciešamību uzturēt draudzīgas attiecības ar Kremli, koncentrējoties vairāk uz konfrontāciju ar Ķīnu un Irānu, kas savukārt varēja radīt labvēlīgus apstākļus darījumam starp ASV un Krieviju, kur maiņas monētas lomā nokļūtu Baltijas republikas un citas postpadomju valstis. Respektīvi, tiktu noslēgta Jaltas vienošanās Nr.2.

Tomēr, ņemot vērā pēdējos notikumus, izskatās, ka Kremlis šeit būs nošāvis greizi un Krievijas nodokļu maksātāju naudiņa būs kaķim zem astes. Kremlis ar savu mentalitāti nespēj saprast to, ka arī prezidents var tikt kontrolēts no sabiedrības puses. ASV gadījumā tie ir ne tikai mediji, bet arī tā saucamais “establishment” jeb politiskā elite.

Kā uzskata daži apskatnieki, piemēram, uz ASV emigrējušais Andrejs Piontkovskis, tad, pateicoties tieši šai elitei, pašreiz Trampa administrācijā ir cilvēki, kas veic “uzraudzības funkciju”, ļaujot adekvāti reaģēt uz izaicinājumiem. Par to liecina nesenā ASV valsts sekretāra Maika Pompeo vizīte Ukrainā un Baltkrievijā, kā arī lēmums aprīkot zemūdenes ar mazas jaudas kodolieročiem kā atbildi uz tā saucamo “Patruševa doktrīnu”, par ko būs runa tālāk. Vai tas dod 100% drošību Baltijas valstīm? Domāju, ka ne.

Un tagad par iepriekš pieminēto “Patruševa doktrīnu”. Šī plāna autors ir Nikolajs Patruševs, bijušais Krievijas FDD direktors un pašreizējais Krievijas Drošības padomes sekretārs, kas tiek uz uzskatīts par personu Nr.2 Kremļa varas piramīdā. Plāna pamatā ir iespēja dot preventīvu triecienu, izmantojot mazas jaudas kodolieročus reģionālos konfliktos.

Kā varētu izskatīties šī plāna realizācija konkrētā situācijā? Kremlis veic spēku koncentrāciju Baltijas valstu pierobežā militāro mācību aizsegā. Baltijas valstu galvaspilsētas un stratēģiskie objekti tiek ieņemti zibenīgas sauszemes, jūras un gaisa desanta operācijas gaitā, tie pāris Baltijā dislocētie NATO bataljoni tiek samalti, bet Šauļu lidlauks ar NATO patruļlidmašīnām tiek iznīcināts ar „Iskanderu” zalvi no Kaļiņingradas. Vācija un Francija izsaka “nopietnas bažas” par radušos situāciju, bet ASV sāk koncentrēt ātrās reaģēšanas spēkus Polijā.

Šajā brīdī Kremlis piedraud ar taktisko kodoltriecienu un šeit jau sākas nervu spēle - kurš pirmais “salūzīs”. Ja ASV nepadosies šantāžai, tad atliks atvilkties, jo nekas jau nebūs zaudēts, tāda “kauja ar izlūkošanu”. Bet, ja tomēr “salūzīs”, tad “ģeopolitiskā kļūda” tiks labota. Šaubīgi, vai to savu doktrīnu realizēs, jo pasākums var kļūt nekontrolējams un Kremļa mafija neies tak zaudēt savus ofšoros nozūmētos aktīvus un nekustamos īpašumus, laupot savām atvasēm iespēju baudīt bezbēdīgo dzīvi “sapuvušajos” Rietumos.

Tomēr viss kas var gadīties, tāpēc, lasītāj, vari parēķināt, kā tas ietekmēs tevi, ja krievs tomēr izdomās iebliezt ar „Iskandera” raķeti dažu kilotonnu trotila ekvivalenta apjomā pa Ādažu bāzi un jeņki dos pretī ar līdzīgas jaudas „Trident”.

Novērtē šo rakstu:

20
39

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...