Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija īsti ir – NATO, vai tomēr Krievijas?

Turcijas pēdējā laika vēlme lavierēt un iegūt pēc iespējas lielāku izdevīgumu no visām pusēm jau redzama ar neapbruņotu aci. Piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas “S-400” iegāde no Krievijas, vienlaikus sadarboties ar ASV iznīcinātāju “F-35” programmā.

Turcija kā NATO dalībvalsts priekšroku deva militāri tehniskajai sadarbībai ar Krieviju. Tas vairāk parāda, ka Krievija ar kaut kādiem instrumentiem ir ietekmējusi Turcijas izvēli. Tamdēļ nav pamata uzskatīt, ka arī citos jautājumos Turcija labāk kontaktējas vai ieklausās tieši Krievijas vēlmēs un interesēs.

Kādas Krievijas ģeopolitiskās intereses? Pavisam vienkāršas – vāja Eiropas Savienība (turpmāk – ES) un NATO. Kādēļ? Arī vienkārša atbilde, tad Krievija var nostiprināt savas pozīcijas un īstenot savus mērķus. Viens no veidiem, kā vājināt – radīt ES un NATO iekšējas problēmas, lai tad tās risina, kas savukārt samazinās uzmanību no Krievijas turpmākiem soļiem.

Kāds tagad iesauksies – atkal kaut kādi murgi, visur mēģinot vainot miermīlīgo Krieviju. Nu, nu, te es ieteiktu atcerēties notikumus Grieķijas strīdā ar Maķedoniju par tās nosaukumu. Tad plaši izskanēja ziņas, ka Atēnas nav apmierinātas ar Maskavas mēģinājumiem traucēt vienošanās apstiprināšanu par Maķedonijas nosaukuma maiņu.

Tiek ziņots pat par mēģinājumiem uzpirkt Grieķijas parlamenta deputātus, lai viņi balsotu pret šo dokumentu. Grieķijas ārlietu ministrs ir sacījis, ka viņa valsts vairs negrasās pievērt acis uz šādām darbībām.1 

Kāda Krievijai ieinteresētība Maķedonijas nosaukumā? Visnotaļ vienkārša, ja Grieķijai, nebūs iebildumu par Maķedonijas nosaukumu, tad nākamais solis ir šīs valsts pievienošanās NATO, kas nu noteikti nav Krievijas interesēs. Jautājums par valsts nosaukuma maiņu ir atrisinājies, un tagad ir Ziemeļmaķedonijas Republika, un tikai laika jautājums, kad tā kļūs par NATO dalībvalsti.

Kādēļ šāds atskats? Pavisam vienkārši – tas parāda, ka Krievija visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas ietekmēt starptautiskos notikumus, arī citu valstu valdības, lai panāktu sev vēlamu rezultātu.

Turcijas līderis 29. februārī savā stilā tā arī pavēstīja: “Ko mēs vakar izdarījām? Mēs atvērām durvis.” Saskaņā ar sniegtajām liecībām notikušais drīzāk esot atgādinājis izraidīšanu – ļaudis pie robežas pievesti bezmaksas autobusos, bēgļu nometņu iemītnieki negaidīti saņēmuši īsziņas, ka ceļš uz Grieķiju ir atvērts.

Tāpat cilvēku kontrabandisti, pārāk neslēpdamies, rosīgi organizējuši peldlīdzekļus pārvadājumiem uz Grieķijai piederošajām Egejas jūras salām, kur jau uzturas apmēram 40 tūkstoši migrantu, kas ieradušies iepriekš.2 Vai šāda cilvēku pievešana ar autobusiem vai īsziņu sūtīšana varētu notikt bez valdības ziņas? Stipri šaubos.

Kas no šīs nākotnes bēgļu krīzes varētu būt ieguvējs? Nav jābūt gaišreģim, lai pateiktu – Krievija, jo kārtējā bēgļu krīze bez šaubām var radīt nesaskaņas ES dalībvalstu vidū.

Kā to radīt un veicināt? Recepte visnotaļ jau nojaušama. Krievija aktualizē savu līdzdalību Sīrijas konfliktā, kas noved pie bēgļu skaita palielināšanos. Tās sabiedrotais Turcija publiski paziņo, ka visi bēgļi uz tās robežām netiks aizturēti un ļaus tiem šķērsot robežu. Finālā kas sanāk – pie Turcijas un Grieķijas robežām pulcējas vairāk nekā 13 000 migrantu, un to skaits tikai aug.3 

Palielinoties migrantu skaitam, Grieķijas vēlme tos noturēt pie valsts robežas būs ļoti apgrūtināta. Bez šaubām, ka, šādam skaitam nelegālo migrantu iekļūstot ES dalībvalstu teritorijās, tas radīs plašu neapmierinātību kā dalībvalstu, tā arī to iedzīvotāju vidū.

Vairāki ES dalībvalstu vadītāji jau ir pauduši savu viedokli par notiekošo. Tajā skaitā arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kurš nodēvēja notikušo par Turcijas uzbrukumu ES un Grieķijai. Viņš arī brīdināja: ja ES neizturēs šo pārbaudījumu “ar uguni un ūdeni”, tad Eiropa bez iekšējām robežām kļūs par pagātni.4

Erdogans jau arī ir vērsies pie Grieķijas valdības ar šādu paziņojumu: "Grieķija, es vēršos pie tevis - atver vārtus un atbrīvojies no šīs nastas.” Šādi viņš izteicies Starptautiskajai sieviešu dienai veltītā televīzijas uzrunā no Stambulas. "Ļauj viņiem doties uz citām Eiropas valstīm! Grieķija, šie cilvēki nenāk, lai paliktu pie tevis, viņi nāk, lai dotos uz citām Eiropas valstīm. Kāpēc tevi tas uztrauc? Vienkārši atver vārtus!"5 Šāds paziņojums nepārprotami norāda uz Erdogana vēlmi panākt, ka nelegālo migrantu pūļi nonāktu ES dalībvalstu teritorijās.

Jebkuras darbības vai bezdarbības gadījumā ir jāmeklē, kam tas visizdevīgāk. Vērojot pašlaik Sīrijā un Turcijā notiekošo, viens no vislielākajiem ieguvējiem kārtējās bēgļu krīzes gadījumā būtu Krievija. Tamdēļ būtu naivi domāt, ka tā ar visiem iespējamiem līdzekļiem necenšas panākt sev labvēlīgu risinājumu, īpaši, ja jau iepriekš tā ir parādījusi, ka savu interešu dēļ nebaidās ietekmēt un iejaukties citu valstu jautājumos.

1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-megina-izjaukt-makedonijas-nosaukuma-mainu-un-pasliktina-attiecibas-ar-griekiju.a286392/

2 https://www.la.lv/pie-kritiskas-robezas

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sirijas-un-turcijas-speku-konfrontacija-turpinas-samilst-migrantu-krize-pie-griekijas-robezas.a350273/

4 https://www.la.lv/pie-kritiskas-robezas

5 https://www.apollo.lv/6917490/erdogans-aicina-griekiju-atvert-vartus-uz-eiropu

Novērtē šo rakstu:

34
38

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...