„Turības” un RSU rektori: mums nav nekādu iebildumu, ka mūsu studentiem lekcijas lasa ciniskā „Gjensidige” advokāte

„Rīgas Stradiņa universitātes vadība nekomentē Jeļenas Alfejevas darbības tiesvedības procesos. Laipni aicinām ar Jūsu minēto jautājumu vērsties pie pašas J.Alfejevas kundzes,” – tas bija viss, ko šai sakarā vēloties bilst RSU rektors Pētersons.

Kā apliecināja Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers, rektors Pētersons nevēloties atbildēt uz jautājumiem, vai augstskolas vadība ir informēta par minētās Alfejevas tiesas prāvā izmantotajiem argumentiem un vai uzskata, ka persona, kas šādi rīkojusies, var veikt pasniedzēja darbu šajā augstskolā.

Uz šiem jautājumiem atbildi nevēlējās sniegt arī Turības rektors Baumanis, -„sabiedrisko attiecību speciālists” Elvijs Mičulis viņa vārdā norādīja, ka vienīgi to, ka „Jeļenas Alfejevas kā zvērinātas advokātes darbības izvērtējums saskaņā ar Advokatūras likumu ir Latvijas Zvērinātu advokātu padomes kompetencē”.

Savukārt Alfejevas lekcijas augstskolā esot „kvalitatīvas un docēšanas procesā tiek ievērotas ētikas normas”, turklāt esot jāņem vērā, ka „saskaņā ar Izglītības likuma 50. panta noteikumiem aizliegums  strādāt par pedagogu ir personai, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas šajā gadījumā nav attiecināms”.

Kā zināms, Zvērinātu advokātu padome ir sākusi pārbaudi par apdrošinātāja Gjensidige advokātes Alfejevas cinisko rīcību. Viņa, mēģinot panākt, lai Augstākā tiesa samazina kompensāciju, kas viņas klientam bija jāmaksā atraitnim par trolejbusa nobraukto sievu un bērnu, bija tiesai argumentējusi, ka „mēdz būt gadījumi kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu”.

Augstākās tiesas „Senāta sprieduma 11.punktā atzīts, ka, paužot apsvērumus kasācijas sūdzībā, zvērināta advokāte J.Alfejeva pieļāvusi profesionālajai ētikai neatbilstošu rīcību. Ievērojot minēto, Zvērinātu advokātu padome ir sākusi advokātes J.Alfejevas rīcības pārbaudi. Jautājumu plānots izskatīt Zvērinātu advokātu padomes sēdē š.g.26.februārī”, informē Zvērinātu advokātu padome.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 31. janvārī no 100 000 eiro līdz 60 000 eiro samazināja kompensāciju, kas izmaksājama par labu Ansim Priedem, kura sievu un meitu 2014.gadā nobrauca pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme trolejbuss. Tiesas spriedumā, kas vairs nav pārsūdzams, cita starpā tika uzskaitīti arī Alfejevas argumenti, kāpēc šajā gadījumā katra no divu cilvēku – mātes un bērna – dzīvībām nav pat 50 000 eiro vērta.

„Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem Mēdz būt gadījumi kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu,” – šādus argumentus tiesā bija likusi apdrošinātāja Gjensidige advokāte.

Kā izrādījies, par tiesvedību bija informēta gan apdrošināšanas kompānijas norvēģu mātes kompānija, gan vietējās filiāles vadītāja, savulaik miljonāru sarakstā iekļautā Ināra Meija, taču neviens no viņiem pret advokātes ciniskajiem argumentiem nebija iebildis.

Meija šādu argumentu izmantošanu attaisnoja ar to, ka „hipotētiskais apgalvojums, uz kuru tiek norādīts, ir daļa no procesuālo dokumentu – kasācijas sūdzības civillietā Nr. 30430715 iekļautās juridiskās argumentācijas. Tas nav konkrēti attiecināms uz prasītāju civillietā Nr. C30430715 un nevar tikt vērtēts atrauti no pārējās kasācijas sūdzības argumentācijas”.

Kā rāda Pietiek jau publiskotais tiesas spriedums, arī LR Augstākā tiesa uzskata, ka bojāgājuša cilvēka dzīvība nav vairāk nekā 30 000 eiro vērta, jo tāda esot „judikatūra”.

Tiesa, par trim Augstākās tiesas Senāta locekļiem Gjensidige advokātes argumenti bija šķituši nepieņemami, tāpēc spriedumā cita starpā minēts:

„Senāts kā nepamatotu noraida atbildētāja pārstāves zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas kasācijas sūdzībā norādītos argumentus, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi nav pašsaprotami, jo mēdzot būt gadījumi, kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu.

Pirmkārt, neviena tiesību norma nenoteic tiesai pienākumu noskaidrot tādus apstākļus, uz kuru esamību lietas dalībnieks nav atsaucies un par kuriem lietā nav iesniegti pierādījumi. Gluži pretēji, ja atbildētāja uzskatīja, ka pastāvēja apstākļi, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, tad tie bija jāpierāda.

Kasācijas sūdzībā norādītie zvērinātas advokātes subjektīvie pārspriedumi par hipotētiski iespējamiem dzīves gadījumiem, kad prasītājs jūt atvieglojumu sakarā ar laulātā nāvi, katrā ziņā nav pietiekami, lai tiem būtu iespaids uz nosakāmās atlīdzības lielumu izskatāmajā strīdā.

Otrkārt, šādi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acīmredzami izteikti nolūkā nevajadzīgi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzīstami par zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstošiem.”

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt komentārus no pašas Gjensidige advokātes Alfejevas.

Novērtē šo rakstu: