Turpinās pilnīga pašplūsma un gumijas stiepšana „Rail Baltica” projektā, kur katra diena izmaksā miljonus no nodokļu maksātāju naudas
Andris Kulbergs10.04.2025.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Man gribas lamāties ar piecstāvīgiem vārdiem pēc Aizsardzības komisijas sēdes Saeimā par Rail Baltica. Dalīšos ar saviem pierakstiem un secinājumiem – notiekošais mūsu valdībā ir kas neticams. Turpinās pilnīga pašplūsma un gumijas stiepšana Rail Baltica projektā, kur katra diena bez lēmumiem mums izmaksā miljonus no nodokļu maksātāju naudas – bez redzama ieguvuma sabiedrībai.
Tika uzdoti elementāri, bet būtiski jautājumi:
▪️ Vai Rail Baltica ir daļa no Latvijas militārās aizsardzības plāna?
▪️ Kādas funkcijas un prasības Rail Baltica ir paredzēts nodrošināt?
▪️ Kāpēc Rail Baltica nav piešķirts militārais statuss?
▪️ Vai Rail Baltica saņems finansējumu no Aizsardzības minstrijas būtiski palielinātā budžeta?
Šobrīd Rail Baltica statuss: “Civilās infrastruktūras objekts ar dubulto pielietojumu.”
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere nespēja sniegt skaidru JĀ vai NĒ atbildi. Vārdi tika pārmesti kolēģim, kurš atzina: Rail Baltica nav iekļauts Latvijas aizsardzības plānā, finansējums – netiek paredzēts.
Vienīgie, kas pateica skaidri – Nacionālie bruņotie spēki: “ Rail Baltica ir ļoti svarīga daļa no militārās mobilitātes.” Paldies viņiem, vismaz kāds sniedza skaidrību!
Bet tad rodas jautājums – kāpēc 2018. gadā būtiski mainīja Rail Baltica tehniskos parametrus, lai pielāgotu tos NATO vajadzībām? Tas ļoti sadārdzināja projektu un būtiski sarežģīja projektēšanu:
▪️ Uzbēruma platums no 4 uz 4,5 metriem
▪️ Slodze uz ass no 22,5 uz 25 tonnām
▪️ 5x kāršoja betona stiprību
Lai varētu vest “Abrams” tankus no Berlīnes.
Ja Rail Baltica nav daļa no militārā plāna – kāpēc šie dārgie pielāgojumi ieviesti? Kurš tad nesīs par šo atbildību, ja Rail Baltica nav daļa no Latviajs aizsardzības plāna? Andri Sprūd, jums ir kas piebilstams?
Satiksmes ministrijas ziņojums:
▪️ MK 2024. decembrī apstiprināja Rail Baltica 1. fāzes būvniecību, bet tikai tik, cik ir finansējums
▪️ Kopējais pamatrases 1 fāzes apjoms – 200 km, bet nauda ir tikai pirmajiem 43 km (no Lietuvas robežas līdz Iecavai)
▪️ Tuvākajā CEF finansējumā cer nosegt līdz Daugavai, bet vairāk finansējuma nav līdz 2029. gadam
▪️ Rail Baltica pabeigšanas mērķis – 2030. gads, bet reāli līdz Salaspilij NEKO nesola ātrāk kā 7–8 gadu laikā
▪️ Tilta pāri Daugavai izbūvei trūkst 200 miljoni eiro
▪️ Kopējās pirmās fāzes izmaksas ir 4,5 miljardi €, kur vēl nav ietvertas šādas lietas:
o vilcienu sastāvs (vajag 6-8 gadi pasūtīt, saražot, testēt, lai piegādātu)
o Salaspils multimodulārais terminālis = 350milj € (militārā vajadzība)
o Nav infrastruktūras mobilitātes punkti
o Reģionālās stacijas
o Iecavas un Salaspils uzkraušanas/nokraušansa punkti (militārā mobilitātes vajadzība)
o Depo un remonta bāzes
o Ievadceļi Rīgā (2b €)
▪️Savienojums ar Igauniju – vismaz pēc 2035. gada
▪️Kad prasījām no reālās būvniecības un procesa virzības puses, viss turpina kavēties, kā var to paspēt 5 gados? Atbildēja, ka līdz Salaspilij nekas ātrāk par 7-8 gadiem nebūs, bāc, bet kā tad ar to apņemšanos 2030.gadā? Nē, tā lūk esot “konceptuālā” apņemšanās – ņjā
▪️Līdz Salaspilij ir problēma uzbūvēt, jo nav 200milj €, lai pabeigtu tiltu pāri Daugavai, bet ātrākā Militārās Mobilitātes nauda, kam pieteikties, būs tikai 2029.g.!!!
▪️ Jautājām, vai tad, ja izbūvēs līdz Iecavai vai Salaspilij, tad militārās kravas varēs atvest no Berlīnes? Nē, nevarēs, jo nebūs vēl nedz elektrifikācijas nedz vilcienu signalizācijas sistēmas, kā rezultātā neviens dzelzceļš nevarēs kustēties, jo to uzstādā pie pabeigtas pamattrases…. nu jo tālāk jo trakāk
▪️ Par vilcienu sastāvu nav sākta pat diskusija, kamēr Igaunija jau izsludina iepirkumu
Finanšu ministrijas pozīcija:
▪️ ministrijai esot 2x galvenās prioritātes:
o Aizsardzība
o Demogrāfija
▪️ Pieejami tikai ES fondu līdzekļi, valsts budžetā RB netiek prioritizēts
▪️ Rīgas Centrālajai stacijai ir pielemts finansējums no AMF fonda naudas pārvirzīšanas (atņēma LV dzelzceļa elektrificēšanai un bateriju vilcieniem)
▪️ Lidostas termināļa finansējums varētu tikt nodrošināts tikai augustā
▪️ Budžeta situācija ļoti sarežģīta
Kad norādījām, ka Rail Baltica statusa maiņa uz militāro varētu paver ceļu uz ES aizsardzības finansējumu (TEN-T dzelzceļš nesen ES Baltajā Grāmatā atzīts par stratēģisku militārās mobilitātes risinājumu), atbilde bija – “tam nav jēgas.” Ministrijas pat nemēģina pieteikties šim finansējumam.
Rezumējums
Rail Baltica turpina eksistēt pašplūsmā. Nav skaidras atbildības, nav virzības, nav koordinācijas. Nauda tiek tērēta, bet iespējas – neizmantotas. Projekta vadības nav. Katra diena vilcināšanās maksā mums dārgi.
RB Rail skaidri pateica: Latvija projektā nevar vienpusēji izstāties, jo tas nozīmētu kompensācijas Igaunijai un Lietuvai un reputācijas sabrukumu ES līmenī.
Man ir tikai viens jautājums: Evika Siliņa, kā Jūs paskatīsieties Igaunijas kolēģiem acīs? Vai Jūs esat informēta, kas notiek ar Rail Baltica? Jo šodien radās sajūta, ka neviena ministrija nezina, ko dara otra. Šī komisijas sēde, iespējams, bija pirmā reize, kad tās vispār runāja savā starpā.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
