Iesaki rakstu: 
Nākamā gada budžets ir pieņemts, un parasti pēc tam visi politikā iesaistītie personāži norimstas un gatavojas pārbaudījumiem nākamajā gadā. Tomēr šoreiz ir redzams, ka politiskās kaislības turpinās gan Saeimā, gan Rīgas domē.
Turpinās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera sāktais karš pret valdību un veselības ministri Ilzi Viņķeli. Keris uzstāj uz papildu 120 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei, kas ļautu palielināt atalgojumu mediķiem par 20 procentiem, sakot, ka jau piešķirtie 60 miljoni eiro nav pietiekami. Keris ir paziņojis, ka rīkos jaunas protesta akcijas pie Saeimas, kā arī prasīs Viņķeles demisiju un aicinās iedzīvotājus parakstīties par referenduma rīkošanu, lai varētu atlaist Saeimu. Šos Kera paziņojumus atbalsta arī daļa mediķu.
Jāatzīst, ka Viņķele ir nonākusi tādā kā neapskaužamā ķīlnieka lomā. No vienas puses, viņa, protams, ar lielāko prieku piešķirtu ne tikai prasītos 120 miljonus eiro, bet arī krietni vairāk. No otras puses, Saeima jau ir apstiprinājusi budžetu nākamajam gadam, kurš paredz piešķirt papildu 60 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai par 10 procentiem. Šķiet, ka šoreiz mediķiem tomēr nāksies samierināties ar atalgojuma palielinājumu par 10 procentiem.
Neapmierinātību ar Viņķeles darbu ir izteicis premjerministrs Krišjānis Kariņš, sakot, ka Viņķelei aktīvāk jāīsteno reformas veselības nozarē, padarot to caurskatāmāku un loģiskāku. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka ministra darbs nav tikai papildu finansējuma prasīšana savai nozarei.
Šajā situācijā negaidītu reveransu izdarīja “Attīstībai/Par”, piektdien pēkšņi paziņojot, ka aicinās premjeru un koalīcijas partnerus trūkstošos 60 miljonus eiro piešķirt, palielinot budžeta deficītu. “Attīstībai/Par” uzskata, ka tas neradīs nekādu kaitējumu Latvijai, jo vajagot mazināt nestabilitāti veselības aprūpes sistēmā. Šādā gadījumā budžeta deficīts tikšot palielināts par 0,2 procentiem no IKP. “Attīstībai/Par” jau tuvākajā laikā virzīšot savus priekšlikumus izskatīšanai valdībā.
Šāds “Attīstībai/Par” paziņojums ir diezgan mulsinošs. Ņemot vērā plaši piekoptās populistu rotaļas pēc Saeimas vēlēšanām, pirms valdības izveidošanas nobalsojot par likumu, kas paredz papildus piešķirt 120 miljonus eiro veselības aprūpei, šāds apvienības paziņojums izskatās vismaz tikpat populistisks un liekulīgs. Gada laikā “Attīstībai/Par” neatrada iespēju labot neveiksmīgi sagatavoto likumu, sagatavojot un iesniedzot atbilstošus likuma grozījumus. Tagad “Attīstībai/Par” mēģina uzlabot ne tikai Viņķeles, bet arī savu reitingu ar šādiem populistiskiem priekšlikumiem jau nākamajā nedēļā pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā. Ir diezgan apšaubāmi, ka tādā veidā izdosies mazināt Kera kareivīgumu un vēlmi atlaist šo Saeimu.
Turpinās arī politiskās kaislības Rīgas domē. Interesantu pavērsienu piedzīvojis skandāls ap Rīgas Centrāltirgu. Rīgas domes vicemērs Vadims Baraņņiks novembra vidū atcēla no amata Rīgas Centrāltirgus valdi, sakot, ka tā ir zaudējusi viņa uzticību. Baraņņiks skaidroja, ka valde rīkojās nesaimnieciski, un rosināja sākt iekšējo izmeklēšanu. Viņš iecēla pagaidu valdi, kurā bija arī Rīgas Centrāltirgus iekšējās drošības dienesta vadītājs Maksims Danovskis.
Acīmredzot šāda Baraņņika rīcība bija nopietns trieciens “Saskaņai” un bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kurš grib saglabāt kontroli pār Rīgas Centrāltirgu. Rezultātā Baraņņiks pats tika atbrīvots no vicemēra amata, izpildot “Saskaņas” ultimātu, kuram šoreiz piekāpās arī “Gods kalpot Rīgai” un tagadējais Rīgas mērs Oļegs Burovs. Nekavējoties – pēc četrām dienām - amatā tika atjaunota Rīgas Centrāltirgus iepriekšējā vadība un iepriekšējie valdes locekļi.
Visiem jau likās, ka “Saskaņa” un uz Briseli aizbēgušais Ušakovs var atviegloti uzelpot un turpināt shēmošanu Rīgas Centrāltirgū. Tomēr ceturtdien pēcpusdienā Valsts policija ieradās Rīgas Centrāltirgū un veica vairāk nekā 80 kratīšanas, kas turpinājās arī piektdien. Kratīšanas tika veiktas gan tirgus teritorijā, gan vairāku personu dzīvesvietās (tajā skaitā Danovska dzīvesvietā). Mediji ziņo, ka lietā par cigarešu kontrabandu ir trīs aizturētie. Izmeklēšanā ir iesaistīts arī Danovskis, kuram ir piemērots liecinieka statuss. Pēc pieejamās informācijas, tiek izmeklēta organizētas grupas dalība kontrabandas cigarešu uzglabāšanā, pārvadāšanā un realizācijā Rīgas Centrāltirgus teritorijā.
Zinot to, ka gadiem ilgi “Saskaņa” faktiski kūrēja Rīgas Centrāltirgus darbību, būs interesanti skatīties, kā “Saskaņa” turpmāk mēģinās norobežoties no šī skandāla. Jau ir izteikti paziņojumi, ka tā esot politiska lieta, kurā esot ieinteresētas kaut kādas personas.
Baraņņiks un viņa kompanjons Aleksejs Rosļikovs (attēlā) Rīgas domē pārstāv no “Saskaņas” izslēgto deputātu četrinieku, kas vēlāk izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju un izveidoja bloku ar Oskara Putniņa vadīto frakciju “Rīgai”, kurai šobrīd ir četri deputāti. Tādējādi Baraņņikam tika nodrošinātas astoņas (no 60) deputātu balsis Rīgas domē. Domājams, Baraņņiks varētu pastāstīt daudz interesanta par “Saskaņas” saimniekošanu Rīgas Centrāltirgū, ja vien būtu gatavs atklāti par to runāt. Tieši tāpat Rosļikovam šis tas būtu pastāstāms par viņa un saskaņiešu "rūpēm" "Z Towers" sakarā.
Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Rīgas domes valdošajai koalīcijai ir palikušas tikai 28 (no 60) deputātu balsis. Tas nozīmē, ka “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai” vairs nav vairākuma pašvaldībā. Ja Burovam neizdosies atrast vismaz trīs deputātus, kuri būtu ar mieru atbalstīt valdošo koalīciju, var uzskatīt, ka arī paša Burova dienas Rīgas mēra amatā ir skaitītas.
Diez vai citas partijas Rīgas domē būs spējīgas savākt mēra ievēlēšanai vajadzīgo balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka pašvaldībā ir izveidojusies situācija, ka nav reāli izveidot darboties spējīgu valdošo koalīciju līdz pašvaldību vēlēšanām 2021.gada jūnijā, risinot ne tikai skandālus Rīgas Centrāltirgū un citos pašvaldības uzņēmumos, bet arī neskaidrības ar atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu pilsētā.
Lai sarīkotu ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, lēmums par tās atlaišanu Saeimai ir jāpieņem līdz nākamā gada 5.martam. Pretējā gadījumā pašvaldības vadīšana būtu jāuztic VARAM ministra Jura Pūces ieceltam administratoram.
Pagaidām vēl ir grūti prognozēt, vai tiks savākti referenduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu vajadzīgie paraksti. Tomēr nu jau gandrīz droši var prognozēt, ka tomēr varētu tikt rīkotas ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Par to liecina izskanējusī ziņa, ka tiek apsvērta iespēja gadījumā, ja nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas, ļaut jaunievēlētajai Rīgas domei strādāt līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, izlaižot pašvaldību vēlēšanas 2021.gadā. Šāda iespēja tiekot apsvērta gan VARAM, gan Saeimā. Būs interesanti vērot nākamos politiskos notikumus Rīgas domē.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
