Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests08.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta Ārkārtas vadības grupa lēmusi vēl stingrāk šķirot uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus – brigādes turpmāk netiks nosūtītas uz zemākas prioritātes situācijām.
Tas nozīmē, ka ārkārtas tālruņa 113 dispečeri atsevišķu traumu un veselības problēmu gadījumos brigādes nosūtīšanu atteiks, un cilvēkam pēc palīdzības būs jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Šāds lēmums pieņemts pēc epidemiologu prognozēm par Covid-19 ļoti straujo izplatību, kas rada pacientu pieplūdumu slimnīcās un būtisku izsaukumu skaita pieaugumu arī NMPD. Šādos apstākļos, neierobežojot izsaukumu skaitu, var tikt apdraudēti pacienti, kuriem NMPD mediķu palīdzība vajadzīga nekavējoties.
Bezsamaņa, sirdsdarbības apstāšanās, infarkts, insults, plaši apdegumi, ceļu satiksmes negadījumi, smagas traumas pieaugušajiem un bērniem – tās ir situācijas, kur katra kavēta minūte cilvēkam var maksāt dzīvību vai atstāt smagas sekas uz turpmāko dzīvi. Nedrīkstam pieļaut, ka uz šādiem izsaukumiem nav brīvu brigāžu, ko nekavējoties nosūtīt, jo tās ir aizņemtas mazāk nozīmīgu situāciju risināšanai.
Tik ļoti strauji pieaugot Covid-19 saslimstībai, jau šobrīd krasi jāierobežo brigāžu piesaistīšana mazāk nozīmīgās situācijās, lai novērstu to brīdi, kad mūsu mediķi pie pacientiem dzīvību apdraudošās situācijās varēs ierasties pēc pusstundas un novēloti, jo tuvākai brīvai brigādei līdz pacientam nāktos mērot lielus attālumus no 70-80 kilometru attālās kaimiņu pilsētas, to, kādēļ dienestā ir mainīts izsaukumu pieņemšanas algoritms, pamato NMPD direktore Liene Cipule.
Iemesls, kādēļ pēdējo nedēļu laikā jau atkārtoti NMPD nākas pieņemt lēmumu par izsaukumu vēl stingrāku šķirošanu, ir ļoti strauji augošais Covid-19 pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās stacionārā un prognozes jau tuvākajam periodam par situācijas būtisku pasliktināšanos. Tas rada vēl nebijušu slodzi uz veselības aprūpes sistēmu un iespējām palīdzēt visiem pacientiem jebkurā veselības situācijā. Covid-19 pacientu skaits, ko NMPD brigādēm nākas nogādāt slimnīcās, pāris nedēļu laikā ir divkārt pieaudzis – aizvadītajā diennaktī tas sasniedza jau 156 izsaukumus, bet turpmākajās dienās pieaugs vēl straujāk.
Līdz ar to jau šobrīd izsaukumu skaits diennaktī pie Covid-19 pacientiem pietuvojies tam, kāds tika reģistrēts saslimstības augstākajā izplatības laikā gada sākumā. Pacientu pieplūdums rada arī saspringtu situāciju slimnīcās, to gultas ātri aizpildās, rodas grūtības operatīvi pacientus uzņemt, tāpēc pēdējo dienu laikā vairākkārt ir izveidojusies situācija, ka NMPD brigādes ilgi ir aizņemtas, jo ar pacientiem operatīvajā transportlīdzeklī pavada pat 2-3 stundas rindā pie slimnīcu uzņemšanas nodaļas durvīm.
NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne uzsver: „Tas, ka brigādes ilgi ir aizņemtas un nevar ātri atgriezties savā punktā, lai dotos atkal jaunos izsaukumos, rada risku, ka var nebūt brīvu brigāžu, ko dispečeram nosūtīt uz kādu dzīvību apdraudošu situāciju. Bažas raisa arī pieaugošais zvanu skaits uz ārkārtas tālruni 113. Ja ierasti ikdienā apstrādājam ap 1500 zvaniem, tad šajās dienās zvanu skaits diennaktī sasniedz 2000 un vairāk. Diemžēl lielā daļā gadījumu nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, bet mediķa padoms vai palīdzība jāsaņem ambulatori, pašam dodoties uz tuvāko ārstniecības iestādi. Aicinām 113 tālruni neizmantot kā izziņu vai padomu tālruni! Tas rada riskus, ka kāds, kuram vajadzīga palīdzība patiešām dzīvību apdraudošā situācijā, var nespēt operatīvi sazvanīt mūs, jo visi dispečeri ir aizņemti.”
Lai neradītu risku sev un tuviniekiem novēloti saņemt ārkārtas dienesta palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, kad svarīga katra minūte, vēršam sabiedrības uzmanību:
- NMPD brigāde netiks nosūtīta mazāk nozīmīgās veselības situācijās, piemēram, ja sākas dzemdības un tās norit bez sarežģījumiem; ja gūts apdegums, kas mazāks par cietušā plaukstu; ja gūta rokas vai kājas trauma bez stipras asiņošanas, tostarp kaulu lūzumi; ja ir sāpes vēderā, ko nepavada masīva vemšana vai caureja u.c. Šādos gadījumos aicinām doties uz ārstniecības iestādi pašiem ar savu transportu, taksometru vai draugu un kaimiņu palīdzību. Aicinām katru iedzīvotāju jau šobrīd izvērtēt, kādā veidā un ar kā palīdzību varēsiet nokļūt līdz ārstniecības iestādei vienkāršākās veselības situācijās. Visu ārstniecības iestāžu kontakti pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu
- NMPD brigādes nosūtīšana var tikt atteikta, ja ir hroniskas slimības saasinājums (piemēram, paaugstināts asinsspiediens); ir ilgstošas sāpes kājās, mugurā; ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra bez sarežģījumiem. Šādās situācijās jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jāvēršas pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Visu ārstniecības iestāžu kontakti pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu
- Ikvienam jau šodien ir jāpārskata sava mājas aptieciņa un jāpapildina ar medikamentiem (pretsāpju, pretdrudža, vemšanai, caurejai u.c.) un medicīnas precēm, kas var būt nepieciešami dažādu saslimšanu vai vieglāku traumu gadījumos. Par aptieciņas saturu aicinām konsultēties ar farmaceitu aptiekā.
- Hronisko slimību pacientiem mājas aptieciņā vienmēr jābūt visiem ikdienā un slimības saasinājuma brīdī lietojamiem medikamentiem ar rezervi. Tāpat jau laikus jāgādā par derīgu recepti šiem medikamentiem – tos nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt lietot, lai nepieļautu slimības saasinājumu un nepieciešamību ārstēties slimnīcā. Ar savu ārstējošo ārstu jau šobrīd jāpārrunā, kā pareizi lietot medikamentus krīzes brīdī, kad slimība saasinās.
- Šobrīd ikvienu iedzīvotāju aicinām īpaši saudzēt savu veselību, lai izvairītos no nepieciešamības pēc medicīniskās palīdzības – izvairieties no traumām, kas bieži tiek gūtas sadzīvē (kritieni ar kaulu lūzumiem, mežģījumiem, zāģētas, cirstas brūces, apdegumi u.c.). Lūdzam ierobežot alkohola lietošanu, jo lielākā daļa traumu tiek gūtas reibumā. NMPD brigāde netiks nosūtīta uz situācijām ar pārmērīgu alkohola lietošanu jeb t.s. “paģiru” sindromu.
- Aicinām rūpīgi pieskatīt arī bērnus, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem un traumām.
Ņemot vērā to, ka strauji pieaugošais Covid-19 izsaukumu skaits ierobežo NMPD iespējas reaģēt uz mazāk nozīmīgām situācijām, aicinām iedzīvotājus iepazīties ar sagatavotajiem materiāliem par pirmo palīdzību, kā rīkoties un palīdzēt sev un līdzcilvēkiem dažādu traumu un saslimšanu gadījumos NMPD mājaslapā sadaļā https://www.nmpd.gov.lv/lv/ka-palidzet-cietusajam, un informatīvu materiālu, kā rūpēties par Covid-19 pacientu, ja ārstēšana notiek mājās apstākļos https://www.spkc.gov.lv/lv/media/5215/download.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
