Tuvāko divu gadu laikā valstij daži simti miljonu eiro, kas ieguldīti „airBaltic”, būs jānoraksta kā zaudēta nauda
Gatis Eglītis09.05.2024.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Par AirBaltic (AirB). Daudzi nav pamanījuši vienu būtisku niansi salīdzinājumā ar 200 miljonu eiro obligācijām pirms 5 gadiem (procentlikme 6.75%): toreiz obligācijas bija NE-nodrošinātas (unsecured), kas nozīmē - nekādu ķīlu vai garantiju, bet pilns naudas aizdevēja risks. Vakardienas obligācijas ir nodrošinātas (secured), kas nozīmē kaut kāda veida pretīmnākšanu vai "drošības spilvenu" naudas aizdevējiem, ka AirB sastopoties ar grūtībām atmaksāt naudu, to kompensēs ķīla vai valsts garantija.
Izskatās, ka AirB obligāciju emisija, arī ar ļoti "sālīto" 14.5% procentlikmi, vispār varēja notikt, pateicoties valsts garantijai, par kuru, iespējams, ir lēmusi valdība slepenajā sēdē. Viens ir pirms nedēļas izziņotā valsts "iepirkšanās" obligācijas emisijā (līdz 136 miljonu eiro apmērā), kas dod lielāku drošību privātajiem obligāciju pircējiem, bet, domājams, ir vēl kāda garantija investoriem no Finanšu ministrijas, ja nu kas slikts notiek.
Pavisam noteikti investoriem vajadzēja pārliecību, ka Eiropas Komisija nevērsīsies pret AirB (līdzīgi kā pret Ungārijas Malev un Kipras Cyprus Airways) par atkārtoto valsts atbalstu aviokompānijai, kuras biznesa ilgtspējas modelim privātā nauda īsti netic. Domāju, šeit talkā nācis V.Dombrovskis, kas aizliks labu vārdu DG COMP kolēģei Dānijas M.Vestagerei par šo obligāciju laidienu un kopumā par AirB "exit strategy" ar IPO.
Lai vai kā, 200 miljonu eiro obligāciju atmaksa "pēdējā brīdī" (termiņš jūlija beigas) bija nepieciešama, lai AirB netiktu pieteikts default un lai varētu virzīties uz nākamo (beidzamo?) posmu ilggadējā AirB sāgā - IPO vai precīzāk valsts īpašumtiesību pārdošanu privātam kapitālam. Domāju, IPO šķērslis AirB vadībai būs krietni vieglāks, jo nav nekur stingri noteikts, par cik tad tās akcijas IPO jāpārdod, lai saņemtu pietiekoši naudas valsts ieguldījuma AirB atmaksai.
Vienkāršoti runājot, pēdējo gadu laikā valsts AirB ieguldījusi stipri virs 500 miljoniem eiro, bet, ja IPO rezultātā par akcijām valsts saņems, teiksim, 200 miljonus eiro, tad nekādas sankcijas nav paredzētas: kā saka, ģeopolitiskā situācija, zemā pirkstpēja un vēl viss kas patraucēja atgūt visu valsts ieguldīto. Domāju, tuvāko divu gadu laikā valstij daži simti miljonu būs jānoraksta kā zaudēta nauda.
Nezinu, vai bija prātīgi atlikt obligāciju emisiju līdz pēdējam, jo investori vienmēr mācēs paņemt maksimālo no naudas aizņēmēja, kam ļoti "spiež". Līdzīgi Latvijai sanāca ar Citadele bankas pārdošanu: novilka līdz pēdējam, atstāja tikai vienu pretendentu un beigās banku "par sviestmaizi" atdeva amerikāņu riska kapitāla fondam, kas būtībā dzīvo no šādiem ~1000% peļņas darījumiem. 14.5% procentlikmiAirB būs jāspēj "apkalpot" ar krietni lielāku peļņu un kopumā mazina AirB ekonomisko vērtibu.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
