Tuvāko divu gadu laikā valstij daži simti miljonu eiro, kas ieguldīti „airBaltic”, būs jānoraksta kā zaudēta nauda
Gatis Eglītis09.05.2024.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Par AirBaltic (AirB). Daudzi nav pamanījuši vienu būtisku niansi salīdzinājumā ar 200 miljonu eiro obligācijām pirms 5 gadiem (procentlikme 6.75%): toreiz obligācijas bija NE-nodrošinātas (unsecured), kas nozīmē - nekādu ķīlu vai garantiju, bet pilns naudas aizdevēja risks. Vakardienas obligācijas ir nodrošinātas (secured), kas nozīmē kaut kāda veida pretīmnākšanu vai "drošības spilvenu" naudas aizdevējiem, ka AirB sastopoties ar grūtībām atmaksāt naudu, to kompensēs ķīla vai valsts garantija.
Izskatās, ka AirB obligāciju emisija, arī ar ļoti "sālīto" 14.5% procentlikmi, vispār varēja notikt, pateicoties valsts garantijai, par kuru, iespējams, ir lēmusi valdība slepenajā sēdē. Viens ir pirms nedēļas izziņotā valsts "iepirkšanās" obligācijas emisijā (līdz 136 miljonu eiro apmērā), kas dod lielāku drošību privātajiem obligāciju pircējiem, bet, domājams, ir vēl kāda garantija investoriem no Finanšu ministrijas, ja nu kas slikts notiek.
Pavisam noteikti investoriem vajadzēja pārliecību, ka Eiropas Komisija nevērsīsies pret AirB (līdzīgi kā pret Ungārijas Malev un Kipras Cyprus Airways) par atkārtoto valsts atbalstu aviokompānijai, kuras biznesa ilgtspējas modelim privātā nauda īsti netic. Domāju, šeit talkā nācis V.Dombrovskis, kas aizliks labu vārdu DG COMP kolēģei Dānijas M.Vestagerei par šo obligāciju laidienu un kopumā par AirB "exit strategy" ar IPO.
Lai vai kā, 200 miljonu eiro obligāciju atmaksa "pēdējā brīdī" (termiņš jūlija beigas) bija nepieciešama, lai AirB netiktu pieteikts default un lai varētu virzīties uz nākamo (beidzamo?) posmu ilggadējā AirB sāgā - IPO vai precīzāk valsts īpašumtiesību pārdošanu privātam kapitālam. Domāju, IPO šķērslis AirB vadībai būs krietni vieglāks, jo nav nekur stingri noteikts, par cik tad tās akcijas IPO jāpārdod, lai saņemtu pietiekoši naudas valsts ieguldījuma AirB atmaksai.
Vienkāršoti runājot, pēdējo gadu laikā valsts AirB ieguldījusi stipri virs 500 miljoniem eiro, bet, ja IPO rezultātā par akcijām valsts saņems, teiksim, 200 miljonus eiro, tad nekādas sankcijas nav paredzētas: kā saka, ģeopolitiskā situācija, zemā pirkstpēja un vēl viss kas patraucēja atgūt visu valsts ieguldīto. Domāju, tuvāko divu gadu laikā valstij daži simti miljonu būs jānoraksta kā zaudēta nauda.
Nezinu, vai bija prātīgi atlikt obligāciju emisiju līdz pēdējam, jo investori vienmēr mācēs paņemt maksimālo no naudas aizņēmēja, kam ļoti "spiež". Līdzīgi Latvijai sanāca ar Citadele bankas pārdošanu: novilka līdz pēdējam, atstāja tikai vienu pretendentu un beigās banku "par sviestmaizi" atdeva amerikāņu riska kapitāla fondam, kas būtībā dzīvo no šādiem ~1000% peļņas darījumiem. 14.5% procentlikmiAirB būs jāspēj "apkalpot" ar krietni lielāku peļņu un kopumā mazina AirB ekonomisko vērtibu.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
