Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gada nogalē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publiski aicināja patērētājus mazo ražošanas jaudu Baltijas un Skandināvijas reģionā dēļ "iespēju robežās taupīt elektroenerģiju patēriņa maksimuma stundās". Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu enerģijas lietotājiem jārēķinās arī ar apgādes ierobežojumiem enerģētiskās krīzes laikā. Taču šobrīd, šķiet, nenovēršami tuvojamies brīdim, kad epizodiski varētu nākties ierobežot nevis lietotāju, bet gan elektroenerģijas ražotāju darbību.

Tuvākajā laikā, ceļojot pa Latviju, aizvien vairāk pamanīsim izmaiņas ainavā, jo apgriezienus uzņem saules un vēja parku projektēšana un būvniecība. Jau salīdzinoši tuvā nākotnē sagaidīsim arī pirmos lielos atkrastes vēja parkus Baltijas jūras piekrastē.[1] 

Izmaiņas skars ne tikai mūsu acīm redzamo, bet arī "apslēpto" – sākot no statistikas ailēs atrodamā atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvara elektroenerģijas galapatēriņā un beidzot ar tīri praktisku nepieciešamību pielāgot pārvades un sadales sistēmu jaunajām ražošanas tendencēm.

Salīdzinoši nesenie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem ieviesta maksa par pārvades vai sadales sistēmas jaudas rezervēšanu,[2] arī liecina par faktiski jau notiekošām izmaiņām elektroenerģijas ražošanā un ar to saistītām specifiskām problēmām.

Jaunākā sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" (ST) publiskotā informācija liecina, ka pašlaik atšķirīgās attīstības stadijās ir pie sadales tīkla pieslēdzamas saules elektrostacijas ar kopējo jaudu apmēram 900 MW (ST lēš, ka kopējā patēriņa jauda vasarā, kad saules stacijas darbojas ar lielāko atdevi, svārstās no 550 līdz 1100 MW)[3].

Līdzīgi arī pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklājis, ka vēl 2022. gada vidū ražotāju rezervētā pārvades sistēmas jauda pārsniedza 3500 MW pie Latvijas slodzes ziemas mēnešos ap 1400 MW.[4] Var noprast, ka AST dati neietver sistēmas jaudu, uz ko nākotnē varētu pretendēt lielie atkrastes vēja parki. Tāpat šķiet, ka ieviestā maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu nav būtiski ietekmējusi situāciju ar rezervētās jaudas apjomiem, un lielākā daļa iesākto projektu īstenošana turpinās.

Ja prognozes liecina, ka no AER saražotās elektroenerģijas apjoms varētu strauji augt un krietni pārsniegt vietējo patēriņu, tad savlaicīgi būtu jāplāno rīcība ar paredzamo "pārpalikumu". AER ražotāji un arī jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji iepriekš minētos skaitļus uztver kā iespēju un optimistiski runā par Latviju kā elektroenerģijas eksportētāju.[5] Jo īpaši kontekstā ar atkrastes vēja parku attīstību šāda perspektīva ir gluži reāla – ja tiktu īstenoti plāni par lielas jaudas starpsavienojumu Baltijas jūrā, kas savienotu Somiju un Vāciju[6], tad Latvijas piekrastē saražotā elektroenerģija varētu "ceļot" uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Tai pašā laikā sistēmas operatoriem jādomā arī par praktiskiem lokāliem risinājumiem un piemērotu regulējumu, lai tiktu galā ar iespējamu situāciju, kad vēja un saules elektrostacijās Latvijā tiek saražots vairāk elektroenerģijas, nekā tīkls spēj absorbēt. 2023. gada sākumā rīkotajā seminārā saules un vēja spēkstaciju attīstītājiem AST pievērsa uzmanību Latvijas enerģētikas nozarē pagaidām vēl ne pārāk atpazīstamam terminam "pārdispečēšana". Ko tas nozīmē?

Pavisam īsi – pārdispečēšana nozīmē, ka pārvades sistēmas operators var koriģēt elektroenerģijas ražotāja plānus attiecībā uz saražojamo un tīklā nododamo elektroenerģijas apjomu.

Nedaudz izvēršot, par pārdispečēšanu pamatā runā tirgos, kur ir liels vēja un saules elektrostaciju piesātinājums, piemēram, Vācijā. Proti, ja runa ir par t.s. konvencionālajām elektrostacijām, to darbības plānošana (dispečēšana) balstās uz ražošanas cenas un tirgus cenas korelāciju noteiktā brīdī. Piemēram, ražotājs, ņemot vērā dabasgāzes cenu un elektroenerģijas cenas prognozi konkrētam brīdim, var izvēlēties, ražot vai neražot elektroenerģiju termoelektrocentrālē. Tādējādi ražotājam lielā mērā pašam ir iespēja plānot elektrostacijas darbību iespējami efektīvākajā (lasi – ienesīgākajā) veidā.

Savukārt, runājot par saules un vēja elektrostacijām, to darbību vislielākā mērā ietekmē laika apstākļi – kad ir saulains vai vējains laiks, attiecīgā spēkstacija ir jādarbina. Nepamatota dīkstāve piemērotos laika apstākļos parasti nozīmēs, ka attiecīgā stacija tiek darbināta neefektīvi un tātad nenodrošina maksimālo ienesīgumu. Vismaz pašlaik, kamēr būtisku izrāvienu gaida bateriju un ūdeņraža tehnoloģiju attīstība, šāda loģika turpinās noteikt saules un vēja elektrostaciju darbību.

Te tad arī rodas augsne situācijām, kurās sistēmas operatoram būtu jāpiemēro pārdispečēšana. Ja laika apstākļi noteiktā dienā sakrīt tā, ka plānotais saules un/vai vēja elektrostaciju saražotais un tīklā nododamais elektroenerģijas apjoms var radīt tīkla bojājumus, sistēmas operatoram varētu nākties iejaukties. Pārdispečēšanas gadījumā iejaukšanās izpaustos kā sistēmas operatora rīkojums konkrētam ražotājam uz noteiktu laiku samazināt vai apturēt elektroenerģijas ražošanu, atlīdzinot attiecīgajam ražotājam šādi radītos zaudējumus.

Jāuzsver, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943[7] prasībām pārdispečēšana piemērojama tikai kā galējs līdzeklis, kad vairs nav citu pieejamu alternatīvu sistēmas drošas darbības uzturēšanai. Proti, jebkura situācija būtu pēc iespējas jānoregulē ar tirgus mehānismu palīdzību. Tikai tad, ja tas nav iespējams, pieļaujama sistēmas operatora tieša iejaukšanās, prasot pārdispečēšanu.

Kā minēts iepriekš, pārdispečēšana saistīta ar finansiālas kompensācijas piešķiršanu attiecīgajam ražotājam. Izņēmums ir ražotāji, kuri ar sistēmas operatoru slēguši pieslēguma līgumu, ar kuru netiek garantēta stabila elektroenerģijas piegāde. Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/943 finansiālās kompensācijas apjomam būtu jāsedz ražotāja neto ieņēmumi, kas būtu gūti, ja sistēmas operators nebūtu pieprasījis pārdispečēšanu. Tāpat kompensācijā ietilptu izmaksas par nepieciešamajām papildu darbībām, ko veicis ražotājs, lai izpildītu pārdispečēšanas pieprasījumu.

Saules un vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums līdz līmenim, kad tas pie noteiktiem apstākļiem var radīt apdraudējumu sistēmas drošai darbībai, šobrīd varētu šķist ļoti attāls risks. Tai pašā laikā statistika rāda, ka vēja un saules elektrostaciju projektu skaits un to plānotā jauda ir ievērojami, un nākotne var pienākt ātrāk, nekā domājam.

To apliecina arī nesenais AST paziņojums, ka uz laiku tiek pārtraukta tehnisko prasību izsniegšana jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades sistēmas, kad šim nolūkam nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve.[8] Paziņojumā AST norāda, ka Klimata un enerģētikas ministrija pašlaik strādā pie regulējuma, kas "būs vērsts uz pieslēdzamo elektrostaciju noslodzes optimizēšanu [un] efektīvu pārvades tīkla izmantošanu, [lai izvairītos] no pārinvestēšanas tajā".

Saules un vēja elektrostaciju attīstītājiem jāseko līdzi sagaidāmajam Klimata un enerģētikas ministrijas darbam pie pārdispečēšanas noteikumu izstrādes un apstiprināšanas. Šādu noteikumu apstiprināšana noteikti pievērsīs potenciālo investoru uzmanību un pat varētu ietekmēt projektu finansēšanas un īstenošanas gaitu.


[1] Skat., piemēram, https://elwindoffshore.eu/ (aplūkots 13.07.2023); Ministru kabineta lēmumu gaida četri privātpersonu iesniegumi par laukuma noteikšanu jūrā atkrastes vēja parku būvniecībai.

[2] 2022. gada 14. jūlija likums "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". https://likumi.lv/ta/id/334349 (aplūkots 13.07.2023.).

[3] AS Sadales tikls: Elektroapgādes apskats. 2023. gada janvāris – marts (https://prezi.com/i/view/9U8YnTyEBGYB6acFmEF3/), aplūkots 24.08.2023.

[4] Skat. https://www.ast.lv/lv/content/pieslegumi-parvades-sistemai (aplūkots 13.07.2023.); iespējams, ka rezervētās pārvades jaudas apjoms šobrīd ir citāds, citastarp ņemot vērā ieviestās sistēmas jaudas rezervēšanas maksas ietekmi.

[5] Skat., piemēram, diskusijas vēja enerģijas konferencē "WindWorks. Moving Energy" https://www.windworks.lv/livestream (aplūkots 13.07.2023.).

[6] Skat., piemēram https://www.ikem.de/en/projekt/baltic-integrid/ (aplūkots 13.07.2023.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu. https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/943/oj/?locale=LV (aplūkots 13.07.2023.).

[8] Skat. https://ast.lv/lv/events/augstsprieguma-tikls-uz-laiku-partrauc-izsniegt-tehniskas-prasibas-jaunu-elektrostaciju (aplūkots 24.08.2023.)

* "Cobalt" vecākais speciālists

Novērtē šo rakstu:

25
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...