Tuvojas tautas mānīšanas fināls
Pēteris Rubenis, represētais, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks05.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojas kārtējais tautas mānīšanas fināls. Ja 20 gadus esi uzmanīgi sekojis kārtējai traģikomēdijai, tad tracina, kad televizorā ieraugi galvenos „aktierus”. Neviļus roka sniedzas pēc kāda trauka, lai triektu ekrānā.
Tik daudz šajos gados esam mānīti ar saldiem solījumiem, daudzi no šiem aktieriem aizgājuši ar pilnām kabatām. 10. Saeimā noskaidrojās trīs lielākie mūsu posta vaininieki, tamdēļ Zatlera kungs ierosināja atlaist Saeimu, un mēs to realizējām. Tagad jautājums: vai ļausim šīm nejēdzībām turpināties?
Liekas, ka esam sākuši domāt. Diviem oligarhiem 10. Saeima spārnus krietni apgriezusi. Diemžēl galvenais politikas virsdiriģents no Ventspils gatavojas tāliem lidojumiem, ja mēs to ļausim. Šis kungs uzņēmies ļoti pateicīgu lomu – pensionāru glābšanu, pensiju indeksāciju.
Diemžēl par postu sev un visai Latvijai daudzi vēl aizvien tic šiem solījumiem, tamdēļ esam tur, kur esam. Skaidri izpaužas divu komunistu vara Latvijā – „virsdiriģents” no Ventspils un viņa padevīgais kalps Saeimā Brigmaņa kungs, bijušais rajona komitejas otrais sekretārs.
Tieši šie divi kungi nosaka, kuram būt par ministru, kuram par prokuroru utt. Pie jauna Valsts prezidenta ar šo kungu labvēlību esam tikuši. Atliek cerēt uz šī cilvēka godaprātu neiet šo kungu pavadā.
Statistika bēdīga – 80 procentu dzīvo uz nabadzības robežas. Aktīvi piedaloties vēlēšanās, tieši mēs, šinī grupā apdalītie cilvēki, varam mainīt situāciju, jo 10.Saeimā balsojums par Šlesera sargāšanu no kratīšanas parādīja, kuras partijas ir par valsts izzagšanu. Tieši šie trīs kungi un viņu pakalpiņi visās sfērās ir mūsu posta rezultāts, jo pie varas visu laiku ir bijušie komunisti un, iespējams, čekas ziņotāji, tamdēļ čekas maisi tika nosargāti un netika atvērti.
Tādēļ mūsu mazbērniem nav jāmācās mūsu traģiskā vēsture un jāaug bez patriotisma un dzimtenes mīlestības. Šo kļūdu mēs varam labot, ja domāsim loģiski par mūsu nelaimēm un aktīvi iesim balsot, ar nolūku, lai visā Latvijā celtos labklājība, ne tikai Ventspils Zaļo un zemnieku „virsdiriģenta” ofšoru konti un tikai Ventspils labklājība.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
