Tuvojoties 17. jūnijam - Friča Celmiņa piemiņai

Ja Valsts prezidents dotu pavēli turēties līdz pēdējam karavīram,armija turētos. Zinādams,kā Krievijā iznīcina inteliģenci,citādi domājošus cilvēkus un armijas oficierus,pat vienkārši aizdomās turētus,Ulmanis cerēja,ka pasargās savu ādu?Vai par tautu domāja? Šaubos.Kāpēc pēkšņi palika tik pazemīgs un bailīgs?

Atbildēt

Tikai viens atgādinājums profesionālajiem vēsturniekiem un seržantiem, kas par felmaršaliem vēlas kļūt:
' Nihil magis prestandum est, quam no pecorum ritu sequarum antecendentium gregen, pergentes, non qua eundument est, pergentes, non qua eundument est, sed qua itur.'
Seneca. De vita beata, cap.1
( amatieri latvisko tulkojumu var atrast 1997.g. izdotajā G.Tauriņa 'Vēstures filozofija' priekšvārdā ).

Atbildēt

TIKAI DAŽI MATERIĀLI PADOMJU STĀSTA TURPINĀJUMAM

Okupācijas varu politika Latvijā 1939-1991” Nordek 1999
„Okupācijas varu nodarītie zaudējumi Latvijā 1940.1989” Memento, DV 2000
”Ulmaņa laiki” - leģendas un fakti. Jumava,
Ādolfs Šilde „Pasaules revolūcijas vārdā” Elpa 1993.,
Sudoplatov „Raznyje dņi tainoi voini idiplomatiji.
"Petrov i Kotov” Oņī rukovoģīļi NKVD 1934-1941”
Avīze „Vesti segodnja” 2001.18.06.N.Kabanova raksts.
I. Gore un I. Stranga –„Latvija: Neatkarības mijkrēslis.1939.g. septembris-1940.g.jūlijs”
Jānis Liepiņš „Sarkano okupantu orģijas Latvijā”
Bents Jensens „LIELAIS GULAGS”
Jēkabs Dūks „Latviešu tauta lielo maldu un iznīcības ceļos !915-1940” Michigan,1974.
Imants Lešinskis „Kalpības gadi”

Atbildēt

Atceries, tautieti, par ko savam Prezidentam pieminekli uzcēli - un pie tēvu zemes cieši turies klāt, kā turējās Latvijas tautas vairākums pēc 1940.g.17.jūnija!

- “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās.“

http://www.citavesture.lv/2010/06/17/latvijas-republikas-prezidenta-k-ulmana-radio-uzruna-1940-gada-17-junija/

Atbildēt

Redzi Latvieti šo mēmo varoni, un mācies no viņa aizsargāt savu tēviju!

Atbildēt

Eduards Berklavs atmiņās ir tiešs: “Bija jākaro, jo cita ceļa uz Latvijas atbrīvošanu nebija.”
Mūsu jaunatne, maltā un šķeltā…
http://gulags.wordpress.com/2008/09/10/musu-jaunatne-malta-un-skelta/

- Komjauniešus no 201. Latviešu strēlnieku divīzijas vai V.Samsona un I.Sudmaļa vadītos ir par ko cienīt, apbrīnot un ATCERĒTIES...

Atbildēt

>> EX- SERŽANTS
******************************
... tur jau tā lieta, ka tikai DOMĀ ...

Atbildēt

Domāju, ka rīkotos līdzīgi-
http://www.gramata21.lv/users/legzdins_hugo/

Atbildēt

>> EX-SERŽANTS
*********************************
Ex-seržants
21.05.2012. 16:12
...(..) man nav saprotama šī mentalitāte- cildināt svešos mundieros tērptos, bet tos nedaudzos savējos aplikt ar mīksto.
*********************************
...nu, nu !!! - to nu nevar skaidri zināt KĀDU mundieri būtu tas Celmiņš uzvilcis ...ja būtu paklausījis ieteikumam paslēpties pie draugiem ...vēl jo vairāk,ja būtu zinājis, cik būtībā NEILGI bija jāslēpjas ...

Atbildēt

Jā,ja, komjaunieši. Tagad atminējos mātes stāstīto kā krieviem atkāpjoties no Daugavpils šamējie skraidīja pa pilsētu visu dedzinādami.

Atbildēt

tumsais> - Viens 'atmeta pakaļkājas', kad skrēja ''atbrīvotājus'' 24. jūnijā sveikt, bet atradās arī tādi, kas cīņu uzsāka:

'Atkal kļūmīga pārskatīšanās. Vāciešiem pretī steidzās divi liepājnieki, Latvijas karavīru formastērpos, sveicienus mājot. Spalga automātu kārta. Abi nokrita iebraucamās vietas "Melnais gailis" pievārtē.

Rāpot atbrīvotāji sāka Raiņa parkā. Tos sagaidīja krievu lodes, ierakumos ložmetēji, aiz katra koka vīrs ar plinti. "Pelēki kā noputējusi zāle, bet bīstami kā pūķis ar daudzām galvām," tā tos raksturoja Miervaldis Birze stāstā "Divi pusmūža cilvēki".

Apšaudīšanās ieilga vairāku stundu garumā. Daudzi tur krita. Kad tagad ejam pa šo Jaunliepājas atpūtas zonu, derētu atcerēties, ka tā ir liela kapsēta. Vācieši, ieņēmuši pilsētu, Raiņa parka ierakumos sameta arī pirmos nobendētos ebrejus.

Pietrūkstot munīcijai, kaujinieki atkāpās uz Vecliepāju. Izvietojās kanālmalā no ezera līdz jūrai. Paši drošsirdīgākie ēkā, ko kādreiz sauca par "Melno bumbu". Skaisto māju apsargāja vecs vīrs Jēkabs Paulēns, ar iesauku Klibais nabags.

Vairums bruņotu strādnieku un komjauniešu par labāku atzina viesnīcu "Olimpija". Trīsstāvu celtne tieši iepretī tiltam. Snaiperi salīda Trīsvienības baznīcas tornī, veltīgi cerot, ka friči uz dievnamu nešaus. Jaunos komandēja smuks cilvēks ar brillēm, proti, Imants Sudmalis. Vecākos strādniekus - Kārlis Birziņš. Cik tad bija to, kas pretojās hitleriešiem pie kanāla? Grūti sacīt, padomju viedoklis - ap 200. Atmiņu pierakstus pārlasot, secinu - nedaudz mazāk.

Fašisti tuvojās kanālam galvenokārt pa Brīvības un Zemnieku ielu. Bruņutransportieri, tanketes, automašīnas, kas vilka lielgabalus. Rīgas un Raiņa ielas krustojumā parādījās īpaša mašīna ar skaļruni. Skaidrā latviešu valodā tika pārraidīts teksts: "Padodieties, pretošanās ir pilnīgi veltīga."

Tur, kur tagad atrodas aizstāvjiem domātais piemineklis, toreiz bija viesnīca "Nord". Ostas strādnieks Alberts Kaģis pārskrēja pa tiltu uz Jaunliepājas pusi un ar rokas granātām iznīcināja vācu automašīnu. Līdzīgi kā Raiņa parkā, arī te cīņas ieilga. Fašisti nespēja forsēt kanālu arī ar laivām. Vairāki viņu virsnieki, kas organizēja pārcelšanos, tika nošauti.

Vācu avīze "Die Front" šo kauju raksturoja tā: "Lai ietiktu pilsētas otrā daļā, jāpārvar bija tilti. Tos sarkanie aizstāvēja visādiem līdzekļiem. No Vecliepājas puses mūsu karaspēku apšaudīja privātās drēbēs tērpušies komunisti - šāva no logiem un jumtiem. Ielu cīņās viņi jutās savā elementā. Nelīdzēja arī skaļruņa aicinājums padoties. Bija jāvērš lielgabali pret pilsētu. Naktī uz sestdienu Liepāja liesmoja kā senā Roma."

Drosmīgāk par karavīriem darbojās vācu kinooperatori, filmējot, kā lielgabali posta Vecliepāju. Šāviens - tiešs trāpījums, grūst māja, raugi, burvīgs kadrs. Fāterlandē ļautiņiem patiks....'

http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2001/06/28/?p=4

Atbildēt

Labi, sapratu Celmiņš, OK, daudz zināja, bet pārējie tajā tekstā, arī daudz zināja, diez vai, drīzāk, kā teica hokeja treneris Nolans: "Lai izcīnītu uzvaras, jābūt mentāli stiprākiem".
Bet es teiktu - aplika pakaļkājas, it sevišķi tas 1941g 24 jūnijā, kad karš jau bija sācies.

Atbildēt

Latvijas brīvības cīņas beidzās 1920 gadā, 1940. gadā diktators Ulmanis valsti atdeva PSRS. Viss pārējais ir tukša spriedelēšana.

Atbildēt

Tad varbut tev butu laiks saprast, ka latviesiem nav pierasts atcereties glevulus un nodevejus. Par tiem vienkarsi vajag aizmirst un vel jo mazak celt piemineklus. Ir tadi ka Oskars Kalpaks un citi, kuri ir to ir pelnijusi. Un tadi Frici varbut ir tavejie. Tuvi tavai mentalitei. Kas kaut kada parpratuma pec nokluvusi ne tur kur vajadzeja.

Atbildēt

Tagadējā MIDD vadība nav pat cienīga notīrīt cienījamā pulkveža F.Celmiņa zābakus.Tās organizācijas darbību sen jau vajadzēja kārtīgi izvērtēt un ar melu detektoru vispirms jāpārbauda pats priekšnieks un viņa vietnieki.Rezultātā visus vajadzēs padzīt.

Atbildēt

Laikam tapēc, ka neesmu etnisks latvietis, man nav saprotama šī mentalitāte- cildināt svešos mundieros tērptos, bet tos nedaudzos savējos aplikt ar mīksto.

Atbildēt

Šis, kā te daži neta "varoņi" izsakās "galma d..sā līdējs" savu militaro karjeru sāka ka ierindas strēlnieks un M-B pakta pilnu versiju arī sagādāja Ulmanim savlaicīgi, Šeit būs biogrāfija izvērstākā veidā-
https://sites.google.com/site/ivarsbunka/atcerotiespulkvdicelmi%C5%86u

Atbildēt

Vispar jau, sargāt robežas nebija viņa pienākums, bet Bolšteina, kurš, starp citu, arī nošāvās. Pārmaiņas pēc vari aplikt ar mīksto arī viņu- tik daudz tev drosmes laikam pietiks. Tad varbūt pietiks drosmes nosaukt konkrētus faktus, kas pierādītu Celmiņa mazspēju savu tiešo pienākumu pildīšana ? Un ja atkal bīdīsi demagoģiskus tekstus tipa "nenosargāja robežu", vai "padevās bez cīņas", tad vari neiespringt- uz mani tas iespaidu neatstās.

Atbildēt

Izlasi velreiz Latvija armijas karavira zverestu. Un tam glevulim algu nemaksaja par to lai vins domatu par tuviniekiem, bet lai sargatu Latvijas robezas. Tad jau jebkurs policists vai ugunsdzesejs problemu situacija vares pateikt - lai ta maja nodeg vai serijveida slepkava skraida apkart - tas darbs ir drusku bistams. Teiksim atklati - tas Fricis un parejie kretini vienkarsi nodeva Latviju. Nepildija savus tiesos pienakumus. Kas viniem bija japilda saskana ar zverestu, Latvija likumiem un ka labi atalgotam virsniekam kas ienema loti augstu amatu. Un atcereties vajag tos kuri sadu kretinu del pec tam mira Volhovas purvos un kurzemes mezos. Tos vajag atcereties nevis sos galma dir..a lidejus.

Atbildēt

Ex-seržant un Lapsa!

Vai jums ir informācija par Maiguru Strīķi? Kas viņš par putnu, no kurienes un kam kalpo?

Man kaut kā jocīgi izskatās, ka Strīķim apkārt tik daudz bijušo okupantu, krievu un Krievijā skolās gājušo speciālistu.

Atbildēt

Jā, un vēl galva dota arī, lai nedomātu tikai par sevi. Komenti, maigi izsakoties, bērnu dārza līmenī (tupus sovokus vispār neņemu verā). Neko darīt , naksies paskaidrot. Pavēle armijai, ka zināms, tika dota nepretoties. Protams, varēja ieiet mežā, nospļaujoties uz to, kas notiks ar tuviniekiem. Un viņs jau nu nebija tas, kuru NKVD nemeklētu. Nu izlasiet tak vismaz tekstu, pirms komentēt.

Atbildēt

Rīcība bija maigi sakot stulba. Lode pierē sev un īsts varonis. Galva domāta, lai karotu un uzvarētu kaujā nevis "glabātu" svinu.

Atbildēt

Vispār jau, raksta mērķis nebija pētīt Celmiņa ieguldījumu militārās izlūkošanas sfērā (to lai pēta vēsturnieki), bet pievērst uzmanību rīcībai ekstremālā situācijā. Un šajā kontekstā nav nozīmes kādu mundieri nēsāja. Ja kas , tad savu izvēli izdarīja ne jau tapēc, ka mīļākā būtu pametusi vai dzēruma delīrijā. Gļēvs viņs būtu tad, ja, glābdams ādu nolietu infu okupantiem, un vēlāk, varai mainoties, glābiņu meklētu žīdu šāvēju komandā. Bet kabaniem un brūnajiem jau to nesaprast. Tā teikt, cita mentalitāte.

Atbildēt

mēris dziļi iesēdies mūsu tagadējo "pētnieku" sirdīs un dvēselēs

Atbildēt

Par ko vinu atcereties - par to ka 20 gadus sanema algu no Latvijas valsts un tad kad vajadzeja karot - tad izradijas nespejigs un bailigs? Ka teica vacu armija - pastnieks. Visas spejas - nodot un sanemt papirus. Nekam citam smadzenu nepietika. Un drosmes ari. Nav tur ko atcereties. Ja nu vienigi par nodevibu un glevulibu.

Atbildēt

Atbildēt

Man bans vai kas tur ar to saitu? :))

Atbildēt

Atbildēt

Mans viedoklis būs nepopulārs. Lūdzu neriet, bet padomāt, ko nu jau 20 gadus nespēj aizdomāties latviešu verga mentalitāte.
Kāpēc necīnījās pret to bomžu armiju? Tā laika karavīri rakstīja savās atmiņās, ka bija gatavi mirt cīņā. "Varoņi" blieza sev lodes tukšajās pierēs nevis organizēja cīņu. Nu un jēga no tā? Tie pretizlūki laikam no graņonkas dzēra, kad krievu barbari vilkās Latvijas teritorijas virzienā. Nedz tajos laikos, nedz šodien tu dīviju uz ceļa nepaslēpsi. Kāpēc pretizlūki neiedeva informāciju gudrajiem pulkvežiem? Nebija ko iedot, jo Krievija pretizlūkošanas izveidē savu artavu ieguldīja latviešu bāleliņi.
Pavilksim paralēles ar šodienu:
1) BS ir kaujas nespējīgi, zobeni laistās, bet stobri klusēs, neviens taču neprot un nemāca partizāna taktiku. Konveciālā karā, Latvijas formējumi izšķīstu pirmajās sekundēs, ja vispār pietiktu munīcija tām minūtēm. NATO pat kaujas pavēli nepaspēs uzdrukāt, kad būs finišs. Drīz 18.novembrī soļos dakteri, skolotāji un pensionāri ar savu "kaujas tehniku". Ir laiks vadībai padomāt un saprast skarbo realitāti.
2) Informācija. Kādu vērtīgu informāciju Latvijas dienesti var iegūt no potenciālajiem ienaidniekiem? Jāsaka tā, nekas vairāk par F6 nesanāks, nebūsim naivi. Varam mierīgi turpināt lasīt avīzes. Es kļūdos? Tad kur ir tas lēmums , kur Latvijas vadoņi pieņēmuši, lai Latvija būtu enerģētiski un politiski neatkarīga no Austrumiem.
3) Kamdēļ Latvijai vajag 3 spiegu ķērāju kantorus, kuri acīmredzami nespēj neko noķert un nosargāt. Kādās skavās ir Latvijas mūsu Austrumu māmuļai, laikam retajam rodas šaubas. Politiskajiem kariem pietiek KNABS. Atklāti un nekaunīgi sabotieri turpina savu darbu . Nu jau 2014.gadā grib 9.maiju piedāvāt Eiropai kā "kultūras pasākumu". Lielisks veids kā apkaunot un diskreditēt Latviju. Kur skatās varenie izlūki? Laikam jau nekur, jo viss pa zakonu, kā vienmēr :)!

Atbildēt

Visu cieņu siem kungiem.

Atbildēt

Edge, aizmirsi pieminēt, ka Gustavs Celmiņš nonāca vācu koncentrācijas nometnē, jo gribēja atjaunot neatkarīgu Latviju

Atbildēt

Stāsta turpinājums:
Tuvojas 1. jūlijs - nacistu līdzskrējēju diena.

Fīreram un Reichskancleram Ādolfam Hitleram galvenajā mītnē5

1941. gadā 11. jūlijā atkal atbrīvotā Latvijā pirmo reizi sapulcējās dažādu latviešu tautas aprindu un profesiju pārstāvji, lai izteiktu visas latviešu tautas vārdā pateicību slavas vītajai vācu armijai un katram vācu vīram, kas piedalījās Latvijas atbrīvošanā, bet jo sevišķi lielajam un uzvarām vaiņagotajam vācu tautas un visu indoģermāņu tautas pirmajam cīnītājam Ādolfam Hitleram.

Mēs nododam Ādolfam Hitleram izšķiršanai visas latviešu tautas cerības par līdzdalību Eiropas atbrīvošanas cīnās.

Latviešu tauta vēlas piedalīties Eiropas jaunuzbūvē un ar uzticību raugās uz Ādolfa Hitlera attiecīgu lēmumu.


Alfreds Valdmanis, delegācijas vadītājs

Pulkvežleitnants Viktors Deglavs, delegāts

Gustavs Celmiņš, delegāts

Atbildēt

Labs stāsts šoreiz.Tā vietā, lai nosauktu konferenču zāles visādu Keizerlingu vārdos, varēja nosaukt pulkveža Friča Celmiņa vārdā.

Atbildēt

*****************************
...R.I.P. ...

Atbildēt