Tuvojoties „Olainfarm” bankrotam, Velmers un Beļēviča cer pie vismaz dažiem miljoniem tikt citā veidā?
Pietiek lasītājs26.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen publiski parādījās ziņas, ka kādreizējā Vienotībai cieši pietuvinātā Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera „kompanjoni”caur tiesu esot no Olainfarm bijuša īpašnieka Valērija Maligina meitas Nikas Saveļjevas par it kā notikušām juridiskām konsultācijām pieprasījuši astronomisku summu – 3,57 miljonus eiro. Domāju, nav šaubu, ka šīs prasības būtība ir – saprotot, ka Olainfarm bankrots vairs nav aiz kalniem un ka kļūt par uzņēmuma likvidatoru neizdosies, advokāts ar saviem biznesa partneriem, pirmām kārtām jau Milanu Beļēviču (iepriekšējā dzīvē – Ludmilu Breči), pie vismaz dažiem miljoniem cer tikt šādā veidā.
Visizteiksmīgākos datus šajā lietā, lai cik tas varētu nešķist dīvaini, sniedz Velmera amatpersonas deklarācija par pēdējiem gadiem. 2017. gadā advokāta profesionālā darbība viņam ir spējusi ienest tikai nedaudz vairāk nekā 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – kopā 24 964 eiro.
Neko veiksmīgāks nav bijis arī 2018. gads – gada laikā Velmera ienākumi no advokāta profesionālās darbības ir bijuši 26 407 eiro. Un tagad pēkšņi – trīsarpus miljoni. Cik ticami tas izskatās līdzšinējam Velmera vērienam? Maigi izsakoties, ne visai.
Protams, nez vai ir šaubas, ka ne jau visi caur tiesu tagad pieprasītie miljoni varētu tikt vienam pašam Velmeram, - tāpat kā Liepājas metalurga izpārdošanas laikā dalīties nāksies arī tagad.
Lai gan saskaņā ar līgumu Saveļjevai konsultācijas sniedzis Velmers, kurš tagad ir Olainfarm padomes loceklis, iespaidīgo summu tiesā ir pieprasījis jau pieminētās Beļēvičas – oficiāli Olainfarm valdes locekles – vadīts uzņēmums b2b konsultants.
Kāpēc tā? Izrādās, Maligina meita nu jau tālajās 2017. gada beigās, kad mantojuma dalīšana tikai sākās, paspējusi noslēgt līgumu arī ar Beļēvičas uzņēmumu. Turklāt – ne jau šādu tādu līgumu.
b2b konsultants līgumā noteikts, ka juridisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz „4% (četri procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts labprātīgi, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt”.
Ja mantojums netiktu dalīts labprātīgi, b2b konsultants būtu tiesības uz vēl lielāku mantojuma daļu. „5% (pieci procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts tiesas ceļā vai tiesā celta mantojuma prasība, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt,” – tā šis gadījums aprakstīts līgumā.
Jau iepriekš ir publicēts vienkāršs aprēķins: ņemot vērā, ka kopējā Maligina mantojuma vērtība tika lēsta pat uz 200 miljoniem eiro un Nika Maligina pretendē uz nepilnu ceturto daļu no mantojuma, viegli aprēķināt, ka b2b konsultants vēlējās saņemt līdz pat divarpus miljoniem eiro par mantinieces interešu pārstāvēšanu.
Taču, kā mēs redzam, mantojuma dalīšana ir izrādījusies ir ilga un sāpīga, līdz ar ko kārotie miljoni „juridisko pakalpojumu sniedzējiem” vismaz pagaidām ir gājuši secen. Taču apetīte tikai aug un aug, tāpēc radošajiem juristu prātiem ir radusies ideja – tos pašus miljonus un vēl ar uzviju taču var iegūt citādā veidā.
Ir taču arī advokātu izmaksas, kas, piemēram, Beļēvičas uzņēmuma un Saveļjevas līgumā aprakstītas šādi: „Klients sedz Izpildītāja izdevumus, kas saistīti ar uzdotā uzdevuma izpildi, tajā skaitā transporta izdevumus un uzturēšanos izdevumus, kā arī izdevumus, ja tie saistīti ar nepieciešamību Izpildītāja pārstāvim pildīt uzdevumu ārpus Latvijas Republikas (komandējuma izdevumi), tiesas izdevumus, šķīrējtiesas procesa izdevumus, valsts vai pašvaldības noteiktās nodevas, maksātnespējas procesa izdevumus (ja tie Klientam kā kreditoram ir maksājami), kas saistīti ar uzdevuma izpildi vai tiem pielīdzināmos izdevumus pēc Izpildītāja pieprasījuma, ja to nepieciešamība un apmērs iepriekš ir saskaņots ar Klientu.”
Domājams, ir tikai laika jautājums, kad savus miljonus vērtos pakalpojumus aprēķinās un tiesā ar prasību vērsīsies arī Velmers, kura līgumā ar Maligina meitu savukārt norādīts, ka „Klients maksā Advokātu birojam par pakalpojumu sniegšanu atlīdzību saskaņā ar pušu vienošanos” un ka „Klients maksā atlīdzību Advokātu birojam uz Advokātu biroja iesniegtā rēķina pamata”.
Protams, atklāts paliek jautājums, vai advokāti un juristi būs pamanījušies pareizi un laikus noformēt sniegtos pakalpojumus, taču... nez kāpēc iekšējā balss saka, ka gan jau šie radošie ļaudis atrisinās arī šo sīko problēmu, lai vismaz tādā veidā pamēģinātu tikt pie vēl atlikušajiem Olainfarm miljoniem.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
