Tuvojoties „Olainfarm” bankrotam, Velmers un Beļēviča cer pie vismaz dažiem miljoniem tikt citā veidā?
Pietiek lasītājs26.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen publiski parādījās ziņas, ka kādreizējā Vienotībai cieši pietuvinātā Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera „kompanjoni”caur tiesu esot no Olainfarm bijuša īpašnieka Valērija Maligina meitas Nikas Saveļjevas par it kā notikušām juridiskām konsultācijām pieprasījuši astronomisku summu – 3,57 miljonus eiro. Domāju, nav šaubu, ka šīs prasības būtība ir – saprotot, ka Olainfarm bankrots vairs nav aiz kalniem un ka kļūt par uzņēmuma likvidatoru neizdosies, advokāts ar saviem biznesa partneriem, pirmām kārtām jau Milanu Beļēviču (iepriekšējā dzīvē – Ludmilu Breči), pie vismaz dažiem miljoniem cer tikt šādā veidā.
Visizteiksmīgākos datus šajā lietā, lai cik tas varētu nešķist dīvaini, sniedz Velmera amatpersonas deklarācija par pēdējiem gadiem. 2017. gadā advokāta profesionālā darbība viņam ir spējusi ienest tikai nedaudz vairāk nekā 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – kopā 24 964 eiro.
Neko veiksmīgāks nav bijis arī 2018. gads – gada laikā Velmera ienākumi no advokāta profesionālās darbības ir bijuši 26 407 eiro. Un tagad pēkšņi – trīsarpus miljoni. Cik ticami tas izskatās līdzšinējam Velmera vērienam? Maigi izsakoties, ne visai.
Protams, nez vai ir šaubas, ka ne jau visi caur tiesu tagad pieprasītie miljoni varētu tikt vienam pašam Velmeram, - tāpat kā Liepājas metalurga izpārdošanas laikā dalīties nāksies arī tagad.
Lai gan saskaņā ar līgumu Saveļjevai konsultācijas sniedzis Velmers, kurš tagad ir Olainfarm padomes loceklis, iespaidīgo summu tiesā ir pieprasījis jau pieminētās Beļēvičas – oficiāli Olainfarm valdes locekles – vadīts uzņēmums b2b konsultants.
Kāpēc tā? Izrādās, Maligina meita nu jau tālajās 2017. gada beigās, kad mantojuma dalīšana tikai sākās, paspējusi noslēgt līgumu arī ar Beļēvičas uzņēmumu. Turklāt – ne jau šādu tādu līgumu.
b2b konsultants līgumā noteikts, ka juridisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz „4% (četri procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts labprātīgi, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt”.
Ja mantojums netiktu dalīts labprātīgi, b2b konsultants būtu tiesības uz vēl lielāku mantojuma daļu. „5% (pieci procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts tiesas ceļā vai tiesā celta mantojuma prasība, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt,” – tā šis gadījums aprakstīts līgumā.
Jau iepriekš ir publicēts vienkāršs aprēķins: ņemot vērā, ka kopējā Maligina mantojuma vērtība tika lēsta pat uz 200 miljoniem eiro un Nika Maligina pretendē uz nepilnu ceturto daļu no mantojuma, viegli aprēķināt, ka b2b konsultants vēlējās saņemt līdz pat divarpus miljoniem eiro par mantinieces interešu pārstāvēšanu.
Taču, kā mēs redzam, mantojuma dalīšana ir izrādījusies ir ilga un sāpīga, līdz ar ko kārotie miljoni „juridisko pakalpojumu sniedzējiem” vismaz pagaidām ir gājuši secen. Taču apetīte tikai aug un aug, tāpēc radošajiem juristu prātiem ir radusies ideja – tos pašus miljonus un vēl ar uzviju taču var iegūt citādā veidā.
Ir taču arī advokātu izmaksas, kas, piemēram, Beļēvičas uzņēmuma un Saveļjevas līgumā aprakstītas šādi: „Klients sedz Izpildītāja izdevumus, kas saistīti ar uzdotā uzdevuma izpildi, tajā skaitā transporta izdevumus un uzturēšanos izdevumus, kā arī izdevumus, ja tie saistīti ar nepieciešamību Izpildītāja pārstāvim pildīt uzdevumu ārpus Latvijas Republikas (komandējuma izdevumi), tiesas izdevumus, šķīrējtiesas procesa izdevumus, valsts vai pašvaldības noteiktās nodevas, maksātnespējas procesa izdevumus (ja tie Klientam kā kreditoram ir maksājami), kas saistīti ar uzdevuma izpildi vai tiem pielīdzināmos izdevumus pēc Izpildītāja pieprasījuma, ja to nepieciešamība un apmērs iepriekš ir saskaņots ar Klientu.”
Domājams, ir tikai laika jautājums, kad savus miljonus vērtos pakalpojumus aprēķinās un tiesā ar prasību vērsīsies arī Velmers, kura līgumā ar Maligina meitu savukārt norādīts, ka „Klients maksā Advokātu birojam par pakalpojumu sniegšanu atlīdzību saskaņā ar pušu vienošanos” un ka „Klients maksā atlīdzību Advokātu birojam uz Advokātu biroja iesniegtā rēķina pamata”.
Protams, atklāts paliek jautājums, vai advokāti un juristi būs pamanījušies pareizi un laikus noformēt sniegtos pakalpojumus, taču... nez kāpēc iekšējā balss saka, ka gan jau šie radošie ļaudis atrisinās arī šo sīko problēmu, lai vismaz tādā veidā pamēģinātu tikt pie vēl atlikušajiem Olainfarm miljoniem.
Seko mums 
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos vispirms – izveidot. No viņa var pamācīties gan lapsa kūmiņš, gan pelēkais vilks, gan zaķītis – strupastītis. Turklāt Rinkēvičs saviem uznācieniem ir arī pielāgojis kādu mēbeli – skapi, kas kalpo ne tikai kā drēbju pakaramais, bet arī kā savdabīgs pjedestāls uz kā pakāpties.
Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies, kas ir bijis aktuāls Baltkrievijas un Krievijas attiecībās pēdējā laikā.
