Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Melu teorija" ir jauns "Nekā personīga" žurnālistu projekts, kurā autori sola pētīt un atmaskot melus un propagandu masu medijos. 8. janvārī tika demonstrēta pirmā sērija, kurā stāstīts par it kā 2014. gadā Ukrainā iznīcināto 76. gvardes gaisa desanta divīziju, kuras paliekas it kā nonākušas gūstā. Kā konstatējis "Melu detektors", raidījuma izklāstā par desantniekiem sajaukts gandrīz pilnīgi viss.

"Šodien es pastāstīšu, kā Krievija meloja par iznīcināto Pleskavas divīziju," - šādi sižetu sāk analītiskās programmas vadītājs Ansis Pūpols.

Tomēr "Melu detektors" secinājis, ka "Melu teorijas" izklāstā par desantniekiem ir sajaukts gandrīz pilnīgi viss. Kolēģi no "TV3", apkopojot informāciju, (domājams, no Krievijas un Ukrainas medijiem) sajaukuši rotu ar daudzkārt lielāko apakšvienību - divīziju. Tāpat viņi sajaukuši arī divas Krievijas divīzijas - Pleskavas un Kostromas divīziju.

76. gvardes gaisa desanta divīzija bāzējas netālu no Latvijas - Pleskavas apgabalā. Kāds ir precīzs karavīru skaits krievu divīzijās, ir valsts noslēpums, taču aptuveni apmēri ir zināmi: vidēji vienā divīzijā miera laikos ir no 7 līdz 10 tūkstošiem cilvēku.

1. Par to, kā viņi nokļuva Ukrainā

Citāts no "Melu teorijas": "18. augustā Pleskavas divīziju pēkšņi nosūta uz Ukrainas robežu neplānotās mācībās. Pirms mācībām desantniekiem pajautāja, kurš no viņiem negrib braukt. Atteicās 40. Tos nekavējoties atlaida. Pārējiem savāca telefonus. 22. augustā karavīri apstājās pie Ukrainas robežas. 23. augustā desantniekus pacēla pēc trauksmes... Mācībās sākās naktī uz 25. augustu. Karavīrus nosūtīja 70 km tālā braucienā. Pēc tam sakari ar viņiem pārtrūka."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": Nevienu.

Kas zināms no citiem avotiem: Šī sižeta daļa detalizēti pārstāsta rakstu no Krievijas opozīcijas izdevuma "Novaja Gazeta", kas 2014. gadā veica paši savu pētījumu. Tiesa, gan tas par 40 cilvēkiem, kas atteikušies braukt, gan par citām sakritībām, rakstā tiek attiecināts nevis uz 76. Pleskavas divīziju, bet citu karaspēka daļu, proti, 98. desanta divīzijas 331. pulku, kas bāzējas Kostromā un Ivanovā.

Ziņas par to, ka Ukrainas austrumos cīnās tieši Pleskavas divīzijas apakšvienības, ir figurējušas gan krievu, gan ukraiņu medijos, taču tās parādījās 20. augustā, kas ir agrāk nekā pēc "Melu teorijas" versijas, saskaņā ar kuru Pleskavas divīzija šķersojusi robežu ar Ukrainu 25. augustā.

2. Par iznīcināto un pazudušo divīziju

Citāti no "Melu teorijas": "Dienēt tur bija katra kārtīga krievu armijnieka lepnums un gods. Taču 2014. gadā Pleskavas divīzija pēkšņi pazuda. Lai to noslēptu, Krievijas propagandisti sāka grandiozu melu kampaņu..."

"Ukraiņi bija izšāvuši īpaši iedarbīgu raķeti, kas aptvēra četrus hektārus. Faktiski 400 cilvēku iznīcināšanai pietika ar diviem šāviņiem." (Tā ir vienīgā reize sižetā, kad pieminēts vismaz aptuvens bojā gājušo skaits.)

"Krievijas armijai šī bija graujoša neveiksme, jo visi lielākie opozīcijas mediji pieslēdzās Pleskavas divīzijas bojāejas atspoguļošanai."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": nevienu, taču, skanot pēdējam citātam, tiek demonstrēti ziņu izlaiduma kadri no opozīcijas telekanāla "Dožģ". 

Kas zināms no citiem avotiem: Izvilkums no "Dožģ" ziņām, kas parādīts "Melu teorijas" programmā, vispār nav saistīts ar Pleskavas divīziju. Tas ir par deviņiem krievu desantniekiem no Kostromas 98. divīzijas, kas nonākuši ukraiņu gūstā. 

Kas attiecas uz Pleskavas divīziju un tās bojāeju - pateicoties medijiem pieejamiem dokumentiem, drošticami var runāt tikai par vienu armijas apakšvienību - 1. rotu (70-90 cilvēku) - kas gandrīz pilnībā gājusi bojā. (Skatīt, piemēram, rakstus neatkarīgajā Pleskavas izdevumā "Pleskavas Guberņa", kā arī britu "The Guardian".)

Kopumā, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, no Pleskavas divīzijas uz Ukrainas robežu "mācībās" varētu būt nosūtīti no 1000 līdz 2000 karavīru (sk., piemēram, publikācijas "Novaja Gazeta" un portālā "RBK".)

Vēlāk Ukrainas mediji ziņoja Ukrainas izlūkdienestu aprēķinus: Pleskavas desantnieku vidū tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēku un vēl 200 tika ievainoti. Šie dati aptuveni saskan ar Pleskavas opozīcijas deputāta Ļeva Šlosberga aprēķiniem (viņam par 70-90 desantnieku nāvi, paturot anonimitāti, paziņojuši paši 1. rotas karavīri).

Jāatzīmē, ka 2014. gada augusta beigas bija karstāko cīņu laiks par Ilovajskas pilsētu. Saskaņā ar oficiāliem ukraiņu puses aprēķiniem, toreiz valsts teritorijā ienāca vairāki tūkstoši krievu karavīru. Ukrainas medijos tika minēti skaitļi no 3,5 līdz vairāk nekā 4 tūkstošiem cilvēku. Skaidrs, ka Pleskavas desantnieki bija tikai daļa no viņiem. 

3. Par gūstā kritušajiem

Citāts no "Melu teorijas": "Dažiem mācības beidzās gūstā. Ukrainas televīzijās parādījās kadri ar gūstā saņemtiem karavīriem. Tie ir tie, kuriem paveicās." Vienlaikus tiek demonstrētas fotogrāfijas ar it kā gūstā kritušajiem Pleskavas karavīriem.

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": tiek minēta Ukrainas TV, taču netiek norādīts ne kanāls, ne programma.

Kas zināms no citiem avotiem: fotogrāfijas savulaik publicētas Ukrainas ziņu portālā. Fotogrāfijās patiešām ir Pleskavas desantnieki, taču gūstā krita nevis viņi, bet gan viņu dokumenti.

2014. gada 21. augustā Ukrainas mediji ziņoja, ka dienu iepriekš pārņemts krievu BMD-2 bruņu transportlīdzeklis bez apkalpes, taču ar karavīru dokumentiem (pasēm, apdrošināšanas polisēm, utt.). Kopumā dokumentos figurē 60 vārdi. Dokumentu saturs liek domāt, ka tie piederējuši 76. Pleskavas divīzijas 1. rotas karavīriem.

Ar viņu vārdiem ir izdevies atrast kontus sociālajos tīklos un dažos gadījumos pat sazināties ar šo karavīru radiniekiem, kuri apstiprinājuši: tie patiešām ir Pleskavas divīzijas karavīri, kurus 2014. gada augusta vidū nosūtīja uz mācībām pie Rostovas un acīmredzot arī tālāk uz Ukrainu (šīs fotogrāfijas no sociālajiem tīkliem arī parādītas "Melu teorijā"). 

Tomēr par to, ka kāds no Pleskavas divīzijas karavīriem būtu nonācis gūstā, nav nekādu ziņu. 

Par dokumentiem

Citāts no "Melu teorijas": "Ukrainas rīcībā nonāca arī pilns divīzijā dienošo saraksts. Pēc tā arī izskaitļoja bojāgājušos."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": nevienu. 

Kas zināms no citiem avotiem:

Pirmais par Pleskavas desantnieku klātbūtni Ukrainā ziņoja TV kanāla "Inter" žurnālists Romāns Bočkala. Taču runa tur bija nevis par "pilnu divīzijā dienošo sarakstu", bet gan par divīzijas 1. rotas sastāva vakara pārbaužu un izrakstīšanas žurnālu. Kopumā šajā sarakstā ir 60 vārdu.

Cilvēki, kas no sarakstā minētajiem ir gājuši bojā, ir noteikti tikai daļēji. Drīz vien netālu no Pleskavas, Vibuti ciemā tika atklātas divas kapavietas ar vārdiem, kas norādīti dokumentos. Drīz vien parādījās arī vēl viens - trešais - kaps karavīram, kura vārds bija atrodams dokumentos. 

Vēlāk citās Krievijas pilsētās tika atklāti vēl vairāki Pleskavas divīzijas karavīru kapi, kuros apglabāti cilvēki ar vārdiem, kas minēti uzietajos dokumentos. 

Secinājumi

Protams, pastāv pierādījumi, ka Krievijas armijas apakšvienības bija klātesošas Ukrainas austrumos 2014. gadā. Par to ir tik daudz un tik pārliecinoši pierādījumi, ka par šo Kremļa noliegto karavīru klātbūtni praktiski nav šaubu. 

Protams, Krievijas propaganda no sākuma šo klātbūtni noliedza, taču pēc gūstekņu saņemšanas paziņoja, ka tie ir "atpūtnieki".

Taču skaidrs, ka nav pareizu vai nepareizu melu.

Un skaidrs, ka "Melu teorijas" autori, kuri uzstādījuši sev mērķi "atmaskot nepatiesību" un ziņojuši par divīzijas bojāeju un tās pārpalikumu paņemšanu gūstā, arī nerunā patiesību. 

Raidījuma veidotāju atbilde

Sižeta autors Ansis Pūpols par izdomātajiem gūstekņiem no Pleskavas divīzijas neatbildēja neko.

Par to, ka, lai aprakstītu Pleskavas divīzijas ieiešanu Ukrainā, tika izmantoti Krievijas mediju materiāli par pavisam citu divīziju: "Ukrainas un Krievijas portāli arī detalizēti snieguši ziņojumus par to, kā Krievijas karavīri nonāca Ukrainā. Un šis stāsts ir attiecināts uz Pleskavas divīziju."

Par "zaudēto", "zudušo" un "iznīcināto" Pleskavas divīziju: "Virknē Ukrainas un Krievijas portālu, aprakstot notikumus Austrumukrainā 2014.gada augustā, lietots apzīmējums - Pleskavas divīzijas iznīcināšana, neprecizējot, par cik lielu šīs vienības daļu ir runa. Vairākos portālos šis apzīmējums iekļauts virsrakstā, kā arī izteikts apgalvojums - iznīcināta pilnībā. Ir iespējams, ka šie portāli pārspīlē, tieši tādēļ savā raidījumā mēs atturējāmies no precizējuma, vai iznīcināta ir visa divīzija pilnībā vai rota, vai divas rotas."

* Pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...