TV3 ziņas par Arni Cimdaru izplatījušas absolūti safabricētu un klaji nepatiesu informāciju
Arņa Cimdara ģimene*23.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz neprofesionālas, galēji neētiskas un nolaidīgas žurnālistikas piemēru 2021. gada 22. oktobra TV3 kanāla ziņās, kurās tika izplatīta nepatiesa, personas cieņas un godu aizskaroša informācija par Arni Cimdaru, vēršamies pie plašsaziņas līdzekļiem ar faktos balstītu un pārbaudāmi patiesu skaidrojumu.
Saskaņā ar TV3 ziņās pausto tās rīcībā esot neoficiāla informācija, kas it kā liecina, ka: 1) Arnis Cimdars uzrādījis viltotu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu ārstējošiem mediķiem; 2) vēl kāds cits Arnim Cimdaram tuvs cilvēks slimnīcas reanimācijā cīnās par savu dzīvību.
Tādējādi TV3 ziņu redakcija ir rupji pārkāpusi Latvijas žurnālistu asociācijas ētikas kodeksu, kas skaidri nosaka, ka “Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju’’.
Pirmkārt, ar šo informējam, ka Arņa Cimdara rīcībā nebija viltota Covid-19 vakcinācijas sertifikāta. Gan pirms saslimšanas ar Covid-19, gan slimības gaitā Arnis Cimdars skaidri un atkārtoti paziņoja saviem ģimenes locekļiem un ārstējošajam personālam, ka viņš nav potējies pret Covid-19. Pēc saslimšanas ar Covid-19 un nonākšanas slimnīcā Arnis Cimdars atklāti dalījās ar pieņēmumu, ka veiksmīgi izslimos slimību un iegūs imunitāti dabīgā ceļā.
Ņemot vērā, ka Arnim Cimdaram nebija nekāda loģiska iemesla vai ieguvuma, lai iegūtu viltotu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, maldinot ģimenes locekļus un medicīnas darbiniekus, kā arī kopējais konteksts liecina par viņa stingru turēšanos pie iepriekš pieņemtā iegūt imunitāti dabīgā ceļā, mēs stingri iestājamies par faktu, ka Arņa Cimdara rīcībā nebija viltota Covid-19 vakcinācijas sertifikāta un viņš nebija tā uzrādītājs. Papildus tam e-veselības sistēmā nepastāv ieraksts par Arņa Cimdara vakcināciju pret Covid-19.
Otrkārt, pašreiz slimnīcā nav neviena Arnim Cimdaram tuva cilvēka, kas cīnītos par savu dzīvību – ne saistībā ar Covid-19, ne jebkādas citas saslimšanas dēļ. Šī ir absolūti safabricēta un klaji nepatiesa informācija.
Tā kā mirušais nevar aizstāvēt savas tiesības pret goda aizskaršanu un neslavas celšanu, Arņa Cimdara ģimene pieprasa plašu publisku atvainošanos no TV3 un ziņas atsaukšanu līdz 2021. gada 23. oktobrim (ieskaitot) par:
i. sabiedrības maldināšanu, sniedzot nepatiesu un nepārbaudītu informāciju;
ii. Neslavas celšanu pret Arni Cimdaru un viņa goda un cieņas aizskārumu;
iii. Emocionālo aizskārumu un necieņas izrādīšanu pret Arņa Cimdara ģimeni, tuviniekiem, kolēģiem, kas Arni pazina kā principos balstītu godīgu cilvēku ar nesatricināmu reputāciju.
Ja no TV3 nesekos ziņas atsaukšana un atvainošanās līdz norādītajam termiņam, Arņa Cimdara ģimene vērsīsies policijā un tiesā, lai panāktu šīs ziņas atspoguļošanu atbilstoši sabiedrības interesēm par patiesu un pārbaudītu informācijas saņemšanu.
Paralēli tam Arņa Cimdara ģimene, kuras pienākums ir aizstāvēt mirušā radinieka godu un cieņu un kuras interesēs ir tiesības uz tiesisku aizsardzību, vērsīsies policijā un tiesā pret TV3 ar mērķi nepieļaut galēji neprofesionālas, neētiskas un plaši spekulatīvas informācijas publicēšanu un sabiedrības maldināšanu.
* Ģimenes vārdā izsūtījusi Arņa Cimdara meita Daira Januša
Politiskās partijas "Latvija pirmajā vietā" valdes paziņojums saistībā ar 22. oktobra vakarā TV3 ziņu raidījumā pausto:
"Partijas valde un pārējie biedri izsaka visdziļāko sašutumu par TV3 ziņu raidījuma sižetā uz baumām pausto apmelojošo ziņu par mūsu mirušo kolēģi Arni Cimdaru. Saskaņā ar Arņa Cimdara ģimenes pārstāvju sniegto informāciju šī ziņa neatbilst patiesībai, kam ir sagatavoti attiecīgi pierādījumi. Lūdzam nekavējoties pārtraukt melīgās un neslavu ceļošās informācijas izplatīšanu par mirušu personu un viņa ģimeni. Prokuratūrai un policijai šobrīd lūdzam ierosināt kriminālprocesu par neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī."
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
