TV diktorus no paaudzes, kuri nenolaidās līdz pakalpiņu līmenim, aizvāc, lai vietā liktu “nogatavinātājus”
Cilvēks 44428.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mums TET u.c. operatori sola līdzvērtīgus TV kanālus? Ko nozīmē “līdzvērtīgi” TV kanāli? Vai tas nozīmē tādi paši, tikai no citiem avotiem? Vai varbūt “līdzvērtīgi” nozīmē, ka propaganda būs tāpat, tikai otras puses propaganda? Bet otras puses propagandas mums jau tāpat pietiek?! Skat, kas notiek tā saucamajos Latvijas sabiedriskajos medijos?! Mūs “nogatavina”! Liberasti mūs “nogatavina” ar pilnu jaudu. Un pat neslēpj to. Pat lepojas!
Un, ja slēdz pieeju Solovjova raidījumiem, kas bez šaubām pamatīgi piesātināti ar vienpusīgu propagandu, tad jāslēdz pieeja Streipa vervelēšanai, kas nav mazāka propaganda. Turklāt māc bažas, ka šo abu darboņu mērķi varētu pat sakrist. Jo abi ir gatavi panākt savu - visiem iespējamiem līdzekļiem, pat pašiem nelietīgākajiem. Un abi darbojas pret Latviju un latviešiem. Tikai ar to starpību, ka Solovjovs par Latviju atceras reti, tikai tad, kad ir īpašs pasūtījums, bet Streips TV ēteru piesārņo gandrīz katru vakaru.
Tāpēc tas, ka šobrīd notiek Latvijā, ir dubultā morāle, tie ir dubultie standarti, tā ir milzīga divkosība. Cilvēkiem demokrātiskā valstī būtu jādod pašiem izvēlēties, analizēt, spriest un izdarīt secinājumus. Bet tā vietā mūs ved atpakaļ totalitārismā, liekot dzirdēt tikai vienveidīgu viedokli. Nedodot iespēju pat salīdzināt un izvērtēt. Nomācot jebkuru iespēju saredzēt to, ka viss nav tā, kā mums cenšas iedēstīt smadzenēs vietējie smadzeņu skalošanas instrumenti, kuri nereti darbojas ciešā sazobē ar Sorosa sponsorētiem centriem, vai ko tamlīdzīgu.
PSRS laikos, ja nemaldos, bija tikai pāris programmas, kurās pašsaprotami, kā jau totalitārā iekārtā, stāstīja vienu un to pašu. Tagad mums būs līdzīgi. Jā, būs vairāk TV programmu, varbūt 5 vai 10, bet kuras tik un tā visas klāstīs vienu un to pašu. Cik garš, tik plats! Mēs ejam pretī jaunam totalitārismam. YouTube slēdz kanālus, kas sniedz alternatīvu informāciju varas oficiālai propagandai, TV liedz runāt opozīcijas politiķiem no Saeimas, kuri ir tautas vēlēti. Kaut kādas re:baltikas boļševistiski noskaņotas personas cenzē Facebook!?
Kur vēl tālāk var iet? TV diktorus no paaudzes, kuri vēl bija ar pašcieņu un nenolaidās līdz pakalpiņu līmenim, aizvāc no TV ētera, lai vietā liktu “nogatavinātājus”. Kas pārpludina Latvijas mediju vidi ar salkani smakojušu propagandas šļuru. Kliķe pat ir panākusi, ka cilvēki grāmatas nedrīkst pirkt, jo kāpēc tās dedzināt, ja var vienkārši aizliegt pirkt. Turklāt jaunā paaudze ir pieradināta pie visādiem tiktok, kas nav mazāk kaitīgi kā propaganda, drīzāk otrādi, jo propaganda tomēr liek jautāt, kas ir kas, vai tie nav meli, ko dzirdu, bet digitāli degradējoši kadri pat liedz iespēju kritiski domāt, tie grauj jaunās paaudzes smadzenes līdz amēbu līmenim, tie vienkārši debilizē.
Pasaulē rodas arvien biezāks idiotu slānis, cilvēki vairs nemāk ceļu atrast pēc topogrāfiskām kartēm, tie atrod ceļu, klausot digitālas balss ieprogrammētām pavēlēm, kuras norāda, kurp pagriezties. Ir topogrāfisko idiotu laiks. Izrādās, jaunā paaudze vairs neatpazīst analogo pulksteņa ciparnīcu?! Tas gandrīz jau ir zemākais punkts! Drīz visi klausīs, ko darīt, kad strādāt, kad atpūsties, kad iet uz WC kaut kādiem robotiem. Tiem robotiem, kas kalpos pasaules pārvaldniekiem, kuri paši, varam būt droši, paturēs sev privilēģiju par savu dzīvi lemt pašiem. Bet pārējos padarīs par nedomājošu pūli, kuru var dzīt kaut vai uz nokaušanu.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
