TV diktorus no paaudzes, kuri nenolaidās līdz pakalpiņu līmenim, aizvāc, lai vietā liktu “nogatavinātājus”
Cilvēks 44428.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mums TET u.c. operatori sola līdzvērtīgus TV kanālus? Ko nozīmē “līdzvērtīgi” TV kanāli? Vai tas nozīmē tādi paši, tikai no citiem avotiem? Vai varbūt “līdzvērtīgi” nozīmē, ka propaganda būs tāpat, tikai otras puses propaganda? Bet otras puses propagandas mums jau tāpat pietiek?! Skat, kas notiek tā saucamajos Latvijas sabiedriskajos medijos?! Mūs “nogatavina”! Liberasti mūs “nogatavina” ar pilnu jaudu. Un pat neslēpj to. Pat lepojas!
Un, ja slēdz pieeju Solovjova raidījumiem, kas bez šaubām pamatīgi piesātināti ar vienpusīgu propagandu, tad jāslēdz pieeja Streipa vervelēšanai, kas nav mazāka propaganda. Turklāt māc bažas, ka šo abu darboņu mērķi varētu pat sakrist. Jo abi ir gatavi panākt savu - visiem iespējamiem līdzekļiem, pat pašiem nelietīgākajiem. Un abi darbojas pret Latviju un latviešiem. Tikai ar to starpību, ka Solovjovs par Latviju atceras reti, tikai tad, kad ir īpašs pasūtījums, bet Streips TV ēteru piesārņo gandrīz katru vakaru.
Tāpēc tas, ka šobrīd notiek Latvijā, ir dubultā morāle, tie ir dubultie standarti, tā ir milzīga divkosība. Cilvēkiem demokrātiskā valstī būtu jādod pašiem izvēlēties, analizēt, spriest un izdarīt secinājumus. Bet tā vietā mūs ved atpakaļ totalitārismā, liekot dzirdēt tikai vienveidīgu viedokli. Nedodot iespēju pat salīdzināt un izvērtēt. Nomācot jebkuru iespēju saredzēt to, ka viss nav tā, kā mums cenšas iedēstīt smadzenēs vietējie smadzeņu skalošanas instrumenti, kuri nereti darbojas ciešā sazobē ar Sorosa sponsorētiem centriem, vai ko tamlīdzīgu.
PSRS laikos, ja nemaldos, bija tikai pāris programmas, kurās pašsaprotami, kā jau totalitārā iekārtā, stāstīja vienu un to pašu. Tagad mums būs līdzīgi. Jā, būs vairāk TV programmu, varbūt 5 vai 10, bet kuras tik un tā visas klāstīs vienu un to pašu. Cik garš, tik plats! Mēs ejam pretī jaunam totalitārismam. YouTube slēdz kanālus, kas sniedz alternatīvu informāciju varas oficiālai propagandai, TV liedz runāt opozīcijas politiķiem no Saeimas, kuri ir tautas vēlēti. Kaut kādas re:baltikas boļševistiski noskaņotas personas cenzē Facebook!?
Kur vēl tālāk var iet? TV diktorus no paaudzes, kuri vēl bija ar pašcieņu un nenolaidās līdz pakalpiņu līmenim, aizvāc no TV ētera, lai vietā liktu “nogatavinātājus”. Kas pārpludina Latvijas mediju vidi ar salkani smakojušu propagandas šļuru. Kliķe pat ir panākusi, ka cilvēki grāmatas nedrīkst pirkt, jo kāpēc tās dedzināt, ja var vienkārši aizliegt pirkt. Turklāt jaunā paaudze ir pieradināta pie visādiem tiktok, kas nav mazāk kaitīgi kā propaganda, drīzāk otrādi, jo propaganda tomēr liek jautāt, kas ir kas, vai tie nav meli, ko dzirdu, bet digitāli degradējoši kadri pat liedz iespēju kritiski domāt, tie grauj jaunās paaudzes smadzenes līdz amēbu līmenim, tie vienkārši debilizē.
Pasaulē rodas arvien biezāks idiotu slānis, cilvēki vairs nemāk ceļu atrast pēc topogrāfiskām kartēm, tie atrod ceļu, klausot digitālas balss ieprogrammētām pavēlēm, kuras norāda, kurp pagriezties. Ir topogrāfisko idiotu laiks. Izrādās, jaunā paaudze vairs neatpazīst analogo pulksteņa ciparnīcu?! Tas gandrīz jau ir zemākais punkts! Drīz visi klausīs, ko darīt, kad strādāt, kad atpūsties, kad iet uz WC kaut kādiem robotiem. Tiem robotiem, kas kalpos pasaules pārvaldniekiem, kuri paši, varam būt droši, paturēs sev privilēģiju par savu dzīvi lemt pašiem. Bet pārējos padarīs par nedomājošu pūli, kuru var dzīt kaut vai uz nokaušanu.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
