U-ū, Konkurences padome, – karteli neredzi?
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK29.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pieļauju, ka Viesturu Kairišu šī ziņa priecēs: viņa filma Janvāris vēl tikai top, bet jau nervozē dažu likumlēmēju. Kā man pirms laba laika privāti pažēlojās kāds Jēkabielas iemītnieks, ziemā pie augstā nama notikušais uzņemšanas process esot piesaistījis daudzus "svētceļniekus" – iespējamus vai tiešām reālus barikāžu dalībniekus. Filmēšanas vērotāju komentāri, ko tautas kalps bija dzirdējis, kopumā esot grozījušies tikai ap vienu: šodien gan mēs "viņus" nesargātu!
Janvāris uz ekrāniem iznāks nākamajā – Saeimas vēlēšanu gadā. Tāpēc nervozais likumlēmējs pavisam prātīgi secināja, ka filma varētu spēcināt šādu noskaņojumu arī plašākā publikā, vēl vairāk apdraudot paša iespējas pārvēlēties. It kā ar kovidjezgu jau nebūtu diezgan...
Kā mūs māca senie latīņi, veiksmi rokā nepaturēsi. Šīs Saeimas vēlēšanās tās ir bijis pārpārēm, turklāt, kā arvien labāk kļūst redzams, pavisam nepelnītas.
Ko gan no tiesas būtu pelnījusi, piemēram, partija, kas kampaņā devās ar šokējoši naivu lozungu "ziniet, Latvija tomēr ir izdevusies valsts"? (Runa ir par EDSO dalībvalsti, jedritvaikociņ!) Kāpēc tad nerakstīt uz plakātiem, ka debesis ir zilas, jūra – sāļa, 2x2=4? Ka dziesma ir gara, dzīve ir īsa, alus (tā cienītājiem) ir salds?
Varbūt – no šodienas skatupunkta indīgi raugoties – Vienotība tobrīd vienkārši piemirsa pierakstīt "Nezinām, kā JUMS, bet MUMS..." Savās šeptēs un lielmaniskajās ambīcijās izvirtusī partija – ko no pelnītas sakāves paglāba vienīgi no skapja izstumtais ārlietu ministrs – tagad ar 8+ mandātiem, bet ar pusotru (Kariņš+Reirs) premjeru sēž valdības galda galā. Un gar tā malām sēž vēl lielāki meža dīvainīši, ieskaitot 600 tūkstošus vērto (ik gadu) suņubūdu.
Absurds, kas ir iespējams vienīgi tāpēc, ka visa koalīcija tika sastutēta un tagad tiek sargāta uz pilnīgi amorāliem un totāli nedemokrātiskiem pamatiem. Uz karteļa pamatiem. Tieši tāpat, kā to centās izdarīt mūsu būvnieku "zieds".
Tāpēc "n@ciķi" ar "liber@stiem" rātni sēž pie viena galda, zobus sakoduši, savas "fundamentālās" idejiskās pretrunas dozējot nekaitīgas apsaukāšanās robežās. Visa valsts galvas protežētā koalīcijas "tolerance" noturas vienīgi nejauši iegūtās varas un savu politbiznesu saglabāšanas vārdā. Tas viss ir jau kļuvis tik perversi, ka šodien jābūt jau pilnīgam tūdaliņam, lai vēl noticētu – ir vērts sakarteļot mūsu politiku, citādi taču pie varas tiks Aivars Puķins un Valdemārs Lembergs…
Mēs, latvieši, savas politikas vērtēšanā pārāk aizraujamies ar personāliju nozīmi. Lamājam "lielākos kretīnus", kuri vēl vakar pašiem šķita saulveži. Taču patiesai tautvarai (starp citu, gluži kā veiksmīgai cīņai ar alkoholismu vai citām atkarībām) principi ir svarīgāki par personībām.
Brīva un godīga konkurence nav tikai efektīvas ekonomikas, arī demokrātijas dzinulis. Taisna tiesa arī ir atklāta sacensība starp, piemēram, apsūdzību un aizstāvību. Ne velti paši Vācijas tagadējās "melni sarkanās" valdības veidotāji mēdz skaļi gausties, cik šāda "pretpolu" – labējo kristīgo demokrātu/sociālistu un kreiso sociāldemokrātu – sadarbība posta gan valsts politiku, gan šīs partijas.
Gruzijā, kur patlaban valdošajai "sapņotāju" partijai valsts parlamentā ir 90 mandāti no pavisam 150, opozīcija spēja to diezgan veiksmīgi šantažēt ar draudiem pilnībā boikotēt likumdošanas darbu. Krievijas (teritoriāli, ekonomiski un psiholoģiski) aplenkta valsts, kas jūtas pilnībā atkarīga no Rietumu sabiedroto simpātijām, nevar atļauties tukšus opozīcijas solus. Mūsu koalīcija pavisam atklāti iznīcina demokrātiju, uzturot politiskās varas oligopolu. Par ko vairs satraukties? Latvija taču ir sastājusies it visur!
Es nesaku, ka tūlīt pat, lai reanimētu politisko konkurenci, Egilam Levitam jārosina valdība, ko vada Jānis Urbanovičs (taču būtu interesanti!) vai Augusts Brigmanis. Valdībai pietiktu atbrīvoties no dažiem īpaši smirdīgiem politlīķiem, un tas, koalīcijai sajūtot «elpai pakausī», liktu savākties citiem "neaizstājamības" samaitātiem politiķiem.
Taču valdība jau ir nodzīvojusies tik tālu, ka ikviena partija vai tās drupas apjauš: jebkādas izmaiņas drīzāk atņems to, kas jau ir dabūts. Un tā nu MK kartelis, Levita stutēts, cenšas savstarpēji pārāk nesalamāties un pašapmierināti virzās iekšā jau "trešajā vilnī". Kā rādās, tikai XIII Saeimas pilnvaru izbeigšanās – vai, ceru, jau priekšvēlēšanu kampaņa – pieliks valdības oligopolam punktu. Dievs, dod nu mums spēku izciesties!
P.S. Uz naivo jautājumu virsrakstā Konkurences padome droši vien caur puķēm man atbildētu ar citu seno latīņu prātulu – par vēršiem un jupīteriem.
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
