Ūdens skaitītāja rādījumu nolasīšanas sarežģītā un dārgā procedūra
Ieva, Pietiek lasītāja28.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, ūdens skaitītāju nolasīšana ir ārkārtīgi komplicēta, turklāt šī darbība katru reizi pamatīgi atšķiras, tādēļ šīs darbības izmaksas SIA Rīgas namu pārvaldnieks ir gandrīz neiespējami prognozēt.
Kā liecina Rīgas namu pārvaldnieka atskaite par uzturēšanas izdevumiem namam Pārslas ielā 9, nav divu reižu, kad ūdens skaitītāju nolasīšanas izmaksas sakristu.
Tā 2009. gada janvārī šo darbību namu apsaimniekotājs spēja veikt par nieka 50 santīmiem, bet pusgadu vēlāk – tā paša gada jūnijā šim pasākumam jau vajadzēja 2 latus un 50 santīmus.
Pēc trim mēnešiem ūdens skaitītāja nolasīšana palikusi nedaudz lētāka – 2,31 lati, bet jau pēc mēneša šo pakalpojumu skārusi dramatiska inflācija – 4,62 lati.
Par šī pakalpojuma izmaksu atšķirībām Rīgas namu apsaimniekotājam ir anekdotes cienīgs skaidrojums: „Izdevumu apmērs par ūdens skaitītāju rādītāju pārbaudi atkarīgs no darbinieku skaita, kas veic konkrēto darbību un laika, kas tiek patērēts tās veikšanai. Ievērojot minēto, summas par ūdens skaitītāju rādījumu pārbaudi dažādos mēnešos ir atšķirīgas.”
Ja kāds netic šī šķietami absurdā stāsta patiesīgumam, - te ir arī oficiālie dokumenti.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
